Jubilejas 100
Katrā dzīves dienā var atrast ko īpašu. Kaut ko īpašu, lai nosvinētu. Tev, tavām attiecībām, kādai Āfrikas valstij, tiem kas tic saulei noteikti būs ko atcerēties, ko pieminēt un ko nosvinēt. Un no tevis paša ir atkarīgs vai tev šī diena būs vai nebūs svētki, vai tu visu dienu staigāsi kā pa mākoņiem, vai sadrūmis ieslīgsi rutīnā un nezināsi ko tādu skaistu pasākt. Un šodien svinēsim šī bloga simto ierakstu.
27. martā šajā gadā tika atvērts blogs ar rakstu par trīs gadu plānu noskriet maratonu un no tā viss arī sākās, līdz esam nonākuši līdz simtajam ierakstam. Iespējams, ka pasaules un pat Latvijas mērogā tas tāds čiks vien ir, bet tik un tā es esmu lepns uz sevi, ka esmu spējis tik tālu to novest. Un, protams, uz jums, dārgi lasītāji, jo diez vai bez jūsu atbalstu komentāros, no šī bloga izrietošos pasākumos un citās aktivitātēs, man kas būtu sanācis. Paldies.
Ja man prasītu nosaukt trīs rakstus par kuriem es visvairāk lepojos man to būtu grūti izdarīt, bet skatoties statistiku varu redzēt kuri raksti visvairāk patikuši jums. Lasītākais raksts un plašas diskusijas dažās interneta vietnēs izraisīja mana rakstu sērija par pulsu nakts laikā, jeb raksts Gultā ar mani un Gultā ar mani 2. Kādas tik novirzes man netika piedēvētas, viens mākslinieks pat noparodēja mani (nevaru atrast) un kāds iedvesmojās citiem varoņdarbiem.
Lielu interesi izraisīja VSK Noskrien dibināšanas protokols un viss kas saistīts ar šo virtuālo klubu, kas jau uz šo dienu varētu būt īsts klubs, jo vienās sacensībās šī apvienība jau piedalījusies. Tās sastāvā ir 18 biedri, kas skrien ikdienā, piedalās sacensībās un uzstāda sev mērķus. Paldies mošķim par ideju un visiem pārējiem par aktīvu dalību un savu skriešanas sajūtu neturēšanu zem pūra.
Tā pat bloga lasītājiem ir patikušas intervijas ar citiem blogeriem. Pasākums nav pamests novārtā un pēc vasaras brīvdienām noteikti varat gaidīt vēl kādu interesantu un aizraujošu interviju. Sarunas jau ir ievadītās un iespējamie kandidāti apzināti.
Bet man pašam lielāko iedvesmu ir devuši raksti, kurus ir novērtējuši ne tikai mani lasītāji, bet arī citi portāli, tos pārpublicējot daudz plašākam interesentu lokam. Pie tādiem rakstiem var minēt Kā uzsākt skriet un Septiņi veidi kā iepriecināt sievieti.
Viens svarīgs šī bloga darbības panākums ir vegetarisms.lv pārvēršana par blogu un uzkrātās zināšanas blogu veidošanā un programmēšanā, kā arī dažādu cilvēku iepazīšana, gan caur intervijām, gan lasot citus blogus, gan no mana bloga komentāriem un uzklausot VSK Noskrien biedrus.
Tāpēc esiet ar mani un cerams, ka varēsim pēc kāda laika nosvinēt arī raksta ar vēl vairāk nullēm jubileju. Paldies jums visiem, ka lasāt mani.
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
Forši ! :) Galvenais, lai skriešana nepaliek novārtā ziemas periodā, jūtu, ka nebūs viegli pārdzīvot pirmo ziemu… /priekš manis/
būtu jauki, ja zem noskrien.lv arī pārējie biedri varētu veikt kkādus tipa savus blogus. līdz šim pierakstīju noskrieto distanci / laiku wordpress.com privātā blogā, bet sapratu, ka nav diez ko ērti, un tagad rakstu excelī, kas arīsmuki izrēķina visu pārējo + vēl vari apskatīties diagrammas, kurās skaisti redzams progress/regress :) ļoti interesanti ir paskatīties citu rezultātus, ar vārdu “citu” domājot Signi :D
P.S. tikai 100? :D liekas, ka te katru dienu jauns ieraksts! :)
Kaspar, tādi plāni ir, izveidot tādu kā biedru paveikto tabuliņas, kur paši var visu aizpildīt, salīdzināt un novērtēt.
Un ziemā jāpāriet uz telpām. Daži te maratonam ir sagatavojušies tikai telpās. Es pat savam Garminam nopirku soļu skaitītāju, lai visa statistika turpinātos, bet jūtu ka būs grūti. Grūti iziet ārā drēgnumā un paskriet. Vēl pat sniegs nav uzkritis un mīnusos nav bijis, bet gan jau visi kopā to paveiksim.
Latvieši skrienot grib pārspēt Singapūru, sasniedzot Ginesa rekordu
Diena
Otrdiena, 30. septembris (2008) 16:22
AA
Komentāri: 5 Vērtējums: -3
Gaidot Latvijas 90.dzimšanas dienu, tiks organizēts skrējiens “Skrien! Par Latviju”, mēģinot uzstādīt arī jaunu rekordu 100 m stafetes skrējienā, lai iekļūtu Ginesa rekordu grāmatā, par savām iecerēm informē birojs lv90.lv.
Rekorda labošanas mēģinājums iecerēts kategorijā “Vislielākais dalībnieku skaits, kas 24 stundās piedalās 100 m stafetes skrējienā”. Pašreizējais rekords pieder Singapūras Svētā Nikolasa meiteņu skolai, kura rekordu uzstādīja šī gada 29.martā. Tur stafetē piedalījās 1848 cilvēki. Lai pārspētu Sigapūru, skrējienā Latvijā ir jāpiedalās vismaz 2000 cilvēku.
Iecerēts, ka „Skrien! Par Latviju!” 24 stundu laikā norisināsies stadionā „Daugava” 18. un 19.oktobrī. Tas būs līdz šim ilgākais Ginesa Pasaules rekorda labošanas mēģinājums Latvijā, un tā ir iespēja vairākiem tūkstošiem Latvijas fanu piedalīties Latvijas dzimšanas dienas dāvanas veidošanā, norāda lv90.lv.
Stafetes organizētāji jau šonedēļ sīkāk informēs, kā reģistrēties skrējienam.
paldies Signi par šo blogu! Tas dod spēku, pat ja spēka izlīst laukā uz skrējienu nav nemaz. Bloga (VSK) biedri vienkārši neļauj slinkot un noskumt pie pirmās neveiksmes.
Tāpēc nedaudz pārfrāzēšu devīzi “Noskriet līdz savam nospraustam mērķim un turpināt kustību uz nākamo!” :)
Lai izdodas viss, kas top programmēts un viss, kas vēl taps! :)
Es vienmēr esmu uzskatījis, ka katram ir jādara savs darbs. Ne velti mana autoritāte dzejā Ojārs Vācietis ir teicis: Tu vari būt par pašu dzelzi cietāks, bet mūžam būsi nemanām un sīks, ja nenostāsies tajā pašā vietā, kur esi tu visvairāk vajadzīgs… Manuprāt Signi šī bloga taisīšana ir tieši tava vieta, vai viena no tavām vietām, kurā Tu neesi nemanāms un sīks!
Tiešām lielais Paldies!!! Paldies ne tikai par informāciju saistībā ar skriešanu, bet arī par viedokli citās dzīves jomās:) Esmu izcepusi šokolādes cepumus (ļoooti garšīgi!), esmu pārdomājuši to veģetārisma būšanu:), esmu pasapņojusi par Nicu uttt. Tā tik turpināt!:)
Lislisks darbs Signi. Labs labu nemaitā –> Tapēc jau tev tik labi raksti sanāk..=)
Ar prieku lasu tavus vecos rakstus un ar nepacietību gaidu jauno paaudzi. *clap clap*
Paldies, Signi, par šo blogu! Pateicoties tam es pāris dienu laikā esmu pieņēmis lēmumu jau nākampavasar tomēr noskriet klasisko maratona distanci, visticamāk jau maijā Rīgā. Visu laiku to atliku, domādams, ka man tas vēl nav pa spēkam vai vairs nav pa spēkam. Taču ir jāizvirza augsti mērķi un jācenšas tos sasniegt. Tavs blogs mani ir iedvesmojis un iedrošinājis. Vēlreiz paldies Tev par to!
Bet par skriešanu ziemā es varu teikt, ka pāris pēdējos gadus ar to Latvijā nav bijis problēmu. Varbūt tikai nedēļu, augstākais divas, es neesmu varējis skriet laika apstākļu dēļ.
Vissliktākā ir atkala un apledojums – tad tiešām labāk ir neriskēt un palikt mājās. Tad, kad nav sniega, skriet nav nekādu problēmu. Pāris pēdējos gadus 1.janvārī esmu skrējis gar jūru aptuveni 20km un visu janvāri parkos ir bijusi zaļa zālīte. Ja gaisa temperatūra nokrīt zem -10grādiem, tad skrienot es elpoju tikai caur degunu. Kolosāls ir skrējiens pa jaunu un pūkainu sniegu vai arī tad, kad snieg. Kājas gan pusstundas laikā tad paliek slapjas, bet vienlaicīgi it kā nejauši skrējiena temps paātrinās un pa to laiku, kamēr kājas sāk salt pa īstam, var noskriet pat līdz 10km. Tas īpaši attiecas uz skriešanu slapjdraņķī vai šķīdonī. Galvenais ir, lai apakšā nebūtu ledus, slīdēšana ir vienīgais no kā ir jāuzmanās!
Pēc skriešanas es vienmēr dodos siltā, bet ziemā karstā, vannā. Taču par savu pieredzi skriešanā ziemas mēnešos sīkāk, ja jums būs tāda interese, es pastāstīšu kaut kad tuvāk Ziemassvētkiem. Nav tā, ka ziemā noteikti būtu jāmeklē telpas. Kas gan var būt labāks par svaigo un spirgto ziemas gaisu?:)
Paldies Krishjohn un Aivar par labajiem vārdiem. Centīšos jūs un citus lasītājus iepriecināt ar labiem rakstiem. Par sliktajiem arī nedusmojaties.