Tā diena ir klāt un manas pirmās mīklas minētājiem vajadzētu tagad saķert galvu un briesmīgi vaidēt par savu nevērību. Jā, jā šie visi cilvēki ir dzimuši vai miruši 13. septembrī un tā kā jūs šo lasāt un rakstu, tad varat nesatraukties, jo es esmu dzimis šajā datumu un nevis otrādi. Pie tam nemaz netaisos, jo uzskatu, ka ar savu regulāro skriešanu un veģetāro dzīves veidu,  divreiz tik pat vēl nodzīvošu, ja vien tie džeki, 200 metrus zem zems, visu neievilks sevī.

Esmu jau pateicis šo bilžu kopsakarību un tālākā pasaules glābšana jau vajadzētu būt Brūsa Vilisa atveidota personāža pārkožams rieksts. Bet ja nu tomēr neviens to manu mīklu nemin, tad,  atgriezies no savas dzimšanas dienas ceļojuma un Tallinas pusmaratona pieveikšanas, došu jums pareizo atrisinājumu, lai beidzot varat mierīgi gulēt. Un nebūs jau tā ka kāds pasauli izglābs jūsu vietā, būs vien jāņem Rimi darba cimdi un jāpieliek roka lielajā talkā. Kurš gan pašam bedri raks, ja ne pats.

Tagad lasu grāmatu par nomiršanu un nokļūšanu debesīs. Skaista grāmata. Gribās izlasīt vienu lapu un tad nākamo tikai rīt, jo sasodīti skaista. Zinājāt, ka nomirstot jūs nokļūstat pie pieciem citiem mirušiem cilvēkiem, kurus jūs par tādiem esat pataisījuši? Un pats sliktākais, ka pats nemaz to nezinājāt. Grāmatas džeks agrā bērnībā ķerot bumbu bija uz ielas izskrējis priekšā braucošai mašīnai, kuras vadītājs pēc iegūtā sasprindzinājuma nobraucis vēl pusstundu un pēc tam pārdzīvojot ietriecās stāvošā mašīnā un mira no triekas, jo mašīnu bija aizņemies no drauga patrenēties braukšanas eksāmenam. Puika jau ēda savu dzimšanas dienas torti, bet par vienu uz šīs pasaules mazāk.

Viss ir savā starpā saistīts. Tev liekas ka zemē nomests papīrs pēc pāris dienām jau būs sadalījies un izkūpējis kosmosā, bet iespējams tieši uzlīs lietus un kāds steidzīgs gājējs paslīdēs un sasitot galvu nokļūs komā. Tālākais jau ir laimes spēle. Un tā ar visu ko tu dari vai nedari, nu ar domu, ka tauriņa spārnu vēziens Amazones džungļos izraisa vētru Japānā.

Bet jūs neņemat mani pierē, jau gandrīz divas stundas dzimšanas dienā, bet es vēl esmu offisā un nu pat esmu beidzis baisi strādāt, lai varētu rītdienu pavadīt ar sievu un draugiem braucot uz Tallinu. Tā kā daudz laimes dzimšanas dienā un cerams, ka es sev spēšu uzdāvināt Tallinas pusmaratonu zem divām stundām. Un jūs visi pārējie gan jau zinat ko es gribētu saņemt dzimšanas dienā. Piecus smaidiņus.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.