25 veidi kā neko īpašu nedarot gūt labumu
Pagājušā nedēļa bija briesmīga. Kopš esmu sācis skriet, tik maz nebiju vienas nedēļas laikā skrējis. Attaisnojumi dažādi, karstais ūdens, liels noslogojums darbos, sievas atvaļinājums un visādas tādas lietas, kuras īstam skrējējam būtu pie pakaļas. Bet izrādās, ka ir daudz un dažādas lietas kuras pašam nemaz nezinot tērē kalorijas, kuras es neiztērēju skrienot.
Gulēšana. Izrādās ka modinātāja pogas nospiešana un vēl stundiņu pagulēšana tev atņemt 75 kalorijas. Divas stundas ilgāk guli un vari iedzert alus pudeli.
Lasīšana. Ļaudis lasiet, lasiet un lasiet. Stundu lasiet un 85 kalorijas kā nebijušas. Grāmatas dārgas – iestāšanās bibliotēkā man maksāja 1 Ls.
Runāšana pa telefonu. Lattelekom Mājas komplekts un cik dzirdēju arī daži mobilo telefonu tarifi dod iespēju runāt bez maksas, bet katra stunda tev iztērēs 85 kalorijas. Un ja vēl tu esi tik nervozs, ka runāšanas laikā stāvi kājās, staigā vai plēs matus, tad lasi zemāk un uzzināsi cik tas efektīvi ir.
Rakstīšana. Ja man šī raksta rakstīšana aizņems divas stundas, tad es būšu nopelnījis iespēju iedzert uz jūsu veselību „sto gramm” un man par to nekas nebūs, jo rakstīšana stundā tērē 85 kalorijas un minētā deva šņabja ieliek ribās 160 kalorijas.
Stāvēšana. Brauc ar sabiedrisko transportu un patīk lasīt? Stunda sastrēgumā = 96 + 85. Stāvi visur kur iespējams un tu katru stundu patērēsi 96 kalorijas to darot. Nedaudz garāka darba diena veikalā aiz kases un viens stundas skrējiens jau kabatā.
Priekšspēle. Lūk tāpēc sievietes tā uzsver priekšspēles nozīmi. Par katru stundu viņas patērē 118 kalorijas (ja būtu 81 kg smagas), bet zini, džekiem jau tas pats notiek katras stundas laikā. Tantriskais sekss ir līdzvērtīgs kārtigai fitness nodarbībai.
Mācības. Ne tikai gudrāks, apķērīgāks, pieredzējušās paliksi lasot mācību grāmatas, bet piepūlot smadzenes tu katru stundu tērēsi 150 kalorijas. Ja tev garšo viss kārtīgi noliets ar majonēzi, tad četras stundas risini augstākās matemātikas uzdevumus un droši.
Braukšana. Esi redzējis kādu resnu Formula 1 pilotu? Viņiem amata apraksts jau atņem šādu iespēju, jo katra stunda pie stūres jau parastam mirstīgam atņem 172 kalorijas. Ar 300km/h lielu ātrumu braucot visu laiku līkumojot varētu būt vēl efektīvāk nekā priekšspēle stāvot kājās un runājot pa telefonu.
Gludinot. Drēbju ražotāji ir perdeļi. Izdomā audumus kuri nav jāgludina, jo tad cilvēki to nedarīs, 182 kalorijas stundā netērēs, paliks resni, vajadzēs vairāk drēbes bikšu ražošanā un attiecīgi perdeļiem lielāks noiets un peļna.
Mazgājot traukus. Cīnaties ģimenē kurš pēc vakariņām mazgās traukus. Piesakies, gan mīļoto iepriecināsi, gan par mierīgāku miegu sev parūpēsies, jo ja stundu mazgāsi traukus (mazums, trīs ēdieni, pieci bērni, suns un vecmāmiņa) un sadedzināsi 182 kalorijas. Mazāk būs miegā jādedzina.
Iepirkšanās. Parūpējaties lai jūsu mīļotās šo nekad neuzzina. No veikala ārā nedabūsiet. Es pirms pāris nedēļām stundu skrēju pa mežu meklējot punktus orientēšanās sacensībās un iztērēju 600 kalorijas. Trīs stundas veikalā ir līdzvērtīgs efekts. 192 kalorijas/stundā.
Zobu mazgāšana. Visu dienu jau zobus nemazgāsi, bet efekts ir baigs. 203 kalorijas katru stundu kuras laikā tiek mazgāti zobi. Svaiga elpa, balti zobi un mazais fatburnings.
Bumbas spārdīšana. Smieklīgi, bet zobu mazgāšana un futbola bumbas spārdīšana dod vienu to pašu kaloriju patērēšanas ziņā.
Ēst gatavošana. Ai, ai, ai cik es tagad palieku apmierināts ar sevi. Negribēšu skriet, gatavošu ēst. 214 kalorijas tērējās to darot. Diemžēl viss ko sūri grūti sīpolus griežot notērē, viņus apēdot dabū atpakaļ. Un vēl visas tās pagaršošanas. Mānīgs lielums.
Kopjot māju. Esi nesmuks, vientuļš vai riebjas sekss – kārto māju. Gandrīz divas reizes vairāk kalorijas ies zudumā to darot, nekā tur ņemoties ar meitenēm. 236 kalorijas un tīra māja.
Viegla vingrošana. Izmēģini ko interesantu. Pilates stundas laikā tiek galā ar 300 kalorijām. Vienkāršas kustības, muskuļu pastaipīšana. Tev attīstīsies koordinācija, uzlabosies lokanība, iemācīsies kustēties skaisti un lokani. Un atceries 300 kalorijas katru stundu.
Trenera darbs. Gudrais dara, muļķis māca citus. Es svīstu, mocos, skrienu desmit kilometrus, bet šis trīs stundas patrenkā sīkos basketbola laukumā un dabū to pašu. Par sīko trenkāšanu dod 321 kalorijas stundā. Biezpiena sieriņš šokolādes glazūrā.
Spēlēšanās ar bērniem. Netiec galā ar desmit sportistiem iesācējiem. Taisi savus bērnus un spēlējies ar viņiem. Bērnībā nebija rotaļu dzelzceļš. Lielā iespēja tādu iegādāties, nomesties četrāpus un iepriecināt savus bērnus un pie reizes nedaudz pasvīst spēlējoties ar viņiem. Tās pašas trenera kalorijas stundā iet zudumā spēlējoties ar bērniem.
Staipīšanās. No rītiem staipies. Stundu jau tev nesanāks to darīt, bet staipies cik vari. Arī pirms gulēt iešanas pastaipies. Darbā staipies, uz poda staipies. Visur staipies. Un ja tu dienā savāksi stundu staipīšanos, tad zini, nevajag bērnus, nevajag basketbola komandu, bet 321 kalorija būs kā nebijusi.
Duša. Laikam duša ne tikai tevi baltu padara, bet arī tievina. Aizskalo kalorijas un dušojoties iztērē 343 kalorijas. Bet atceries ka karstais ūdens Rīgā varētu būt par 200% dārgāks. Prasi Vigantam, lai viņš tev izrēķina cik tad šīs 343 kalorijas tev izmaksās. Lētāk sanāks gulēt.
Dejošana. Klausies radio un dejo. Un neesi malā sēdētājs klubos, viesībās un ballītēs. Stundu dejas tev atņems 482 kalorijas. Sasodīts, es te skrienu viens, bet ņemot kādu meiteni un vedot viņu uz dejām mēs pa diviem dabūsim to pašu.
Mēbeļu pārkārtošana. Stumdi skapi no vienas istabas uz otru un 535 kalorijas stundā. Gultas, galdus un plauktus stumdot tas pats. Atbrīvo savu dzīves telpu no veciem krāmiem vai arī izmanto skapi kā lielisku mājas trenažieri.
Trepes. Staigā pa trepēm, uz augšu uz leju, vienalga. 654 kalorijas. Kā Olte, ietaupīsi elektrību un uztaisīsi sev reālu treniņu. Jo augstāks stāvs, jo labāk, jo vairāk pakāpienu, jo vairāk. Gribi zināt cik tad īsti iztērēsi kalorijas ar savām trepēm – izmato Stairway to Health kalkulatoru.
Fakti:
*) visas minētās kalorijas ir priekš 81 kilogramus smaga;
*) man viens stundu garš skrējiens atņem ap 1000 kalorijām;
*) lai nodrošinātu 188 centimetrus garu, 81 kilogramu smagu un 30 gadus vecu vīrieti ar ķermeņa pamatfunkcijām, tādām kā elpošana un gremošana, vajag uzņemt 1912 kalorijas;
*) ja ar tādiem pašiem parametriem džeks ir datoriķis un nodarbojas tikai ar sēdēšanu, braukšanu, gatavošanu un strādāšanu ar datoru, tad vajag uzņemt 2485 kalorijas;
*) ja es spēlētu golfu, tirgotu elektroniku un spēlētos ar bērniem, tad man jau vajadzētu uzņemt 2868 kalorijas;
*) bet tā kā es gan pie datora sēžu, gan dažreiz golfu un pēlējos ar bērniem, kā arī vairākas reizes nedēļā skrienu, tad man jāuzņem ir 3500 kalorijas;
*) ēdienu un dzērienu kalorijas ņemtas no portāla par ceļu uz ideālo svaru – ploome.com
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
“efektīvāk nekā priekšspēle stāvot kājās un runājot pa telefonu.” Šis uzdzina riktīgu smīnu ^^ ļoti interesants raksts.
Tā! Esmu pusdzīvs-pusbeigts ……. un pavisam saindēts ar ideju noskriet savu jubilejas 5. maratonu :) Noskrēju pirmo treniņu kopš pagājušā gada oktobra, kad tā pamatīgi saaukstējos. Karstums labs, temps zems, viss, lai pirmais treniņš būtu arī pēdējais. Izvilku savus 4 km … precīzi nepateikšu, vēl neesmu iegādājies Forerunner … visas iespējas to kādam uzdāvināt :) Kā saka krievi – “Pigu – nesagaidīsiet no manis, to ko jūs visi domājat, maratonu es noskriešu” :))
Rakstu šo un domāju, cik gan man vēl būs svarā jānomet. Žēl ka pie senčiem nav svaru un nav iespējas nosvērties :) Bet nekas, dažām dienām atgriezīšos un tiks zināms starta kapitāls. Šoreiz kilogramos :)
Maratons?! Datums?! Nu nezinu – uz šo brīdi gandrīz vai nākamais septembris nāk padomā. Ātrāk nedomāju, ka būšu gatavs, kā nekā vēl Bakalaura aizstāvēšanās :) Par valsti nezinu, vai tā būs Valmiera, vai kāda cita valsts. Par šo jautājumu man ir šādas tādas domas, bet tad jau redzēs.
Tāds mazs ievads …. gandrīz vai savs blogs jāver vaļā :)
Nu ko, apsveicu, apseicu.
njā, es arī esmu kapitāli palaidies. sāku strādāt vienā rimi, a tur debils grafiks – jāstrādā 15 stundas dienā, bet zato brīvdienu ir vairāk. bet tajās brīvdienās tu fiziski neesi spējīgs no rītiem piecelties un skriet :D gan uz rudeni atsākšu, bet pa vasaru šķiet bezcers :) vismaz svars ātrāk iet nost, kaut arī vismaz uz rokām musīši ataug. laikam no kājām beidzot iet nost :D
Kaspar, neskrieni no rītiem, skrieni uz vakarpusi :) … teiksim uz tiem pašiem 17-19 …. viegli nav, bet ko darīt ….. māksla un sports prasa upurus …. tiesa reti trenējoties krītās kvalitāte
Vakar lasīju grāmatā, ka trenēties no rīta var viegli. Pusstundu. Vislielāko slodzi var pa dienas vidu, un vakarā atkal traucē dienas nogurums.
būtībā jau tā ir, tikai retam ir tās stundas brīvas ….
Hmm.. nu nez.. Pa dienu saule šausmīgi spiež.. Grūti paskriet..Jau sēžot svīstu.. Skrienot jūtos kā Niagāras ūdenskritums..
Tapēc trenkāju sevi pa vakariem – vēss, dzestrs.. brīnumskaists saulriets kā nogatavojies ķirsis…
Par ķiršiem neko nezinu, bet tieši mans šodienas plāns. Vēlākas pusdienas, ilgāka pasēdēšana darbā un tieši uz vakara dzestrumu (naivais) novālēt kādus desmit kilometrus.
Vakaram ir sava romantika.. Pluss man vēl ir tā lieliskā iespēja skriet gar mežu un sajust tā elpu apskaujam sevi. Tapēc nereti iecerētais 10 km skrējiens uzbarojas līdz 20 km.
Ceru, ka tavs plāns šodien īstenosies..Lai tev vieglas kājas..
Krishjohn cikos sākās Tavi vakari, kas tiek veltīti skriešanai?
Savus treniņus sāku ne vēlāk par 20.00.
Pēc savas pieredzes varu apliecināt, lai cik nebūtu labi vēsajos vakaros (pēc 21), aizrauties ar treniņiem tik vēlu nav ieteicams. Gaiss šajā laikā nav ne tuvu tam, kad skrieni sacensībās. Līdz ar ko, sacensībās paredzamas problēmas, jo vienkārši nespēsi adaptēties apstākļiem – pavisam cits skābekļa sastāvs gaisā un ķermenis nevilks normāli. Kuldīgas pusmaratons ir tieši tāds piemērs.
Tāpēc es cenšos skriet nedaudz vēlāk treniņos, bet ne tik ļoti. Karsts ir, bet nu te neko nepadarīsi. Arī sacensības notiek karstos apstākļos, pat septembrī +25C nav nekāds brīnums. Ja neskrieni šādos apstākļos, tad nav ko darīt sacensībās. Maratonists ar to arī atšķiras no parasta mirstīgā, ka trenējās jebkuros apstākļos un pat bieži speciāli tiek mainīti apstākļi, lai būtu gatavs, visu laiku dažādojot apstākļus.
Parasti sāku ap 21:00 un skrienu 1 – 2 stundas. Izskatās, ka mēs skrienam atšķirīgu iemeslu vadīti. Skrienu tieši tik daudz, lai justos labi, bet tai pašā laikā būtu jūtams treniņa nogurums. Vienkārši uzturu sevi tonusā. Trenējos priekš sevis, nevis sacensību rezultātiem, kaut arī sacensības šad un tad aplaimoju ar savu ierašanos ar…
Mošs saskriesimies Kuldīgas pusmaratonā xD
Krishjohn
Labrīt!
Būtībā, abi mēs skrienam vienu mērķu vadīti un galvenais, kā pats teici, ir uzturēt sevi tonusā, jo vecums tāds (man tas būtu 35+), kad jau jāpieliek pūles, lai būtu daudz maz formā un nekristu no dzīves ritma ārā :)
Es neteiktu, ka es pārāk labi jūtos pat +25C ēnā, vienkārši, tad es nedaudz cenšos sevi pietaupīt uz ātruma un distances garuma rēķina, viss pēc pašsajūtas. Protams ir attiecīgs ekipējums – neiztrūkstošā cepure galvā un saules brilles uz deguna :) jo saules dūrienu un visus pārējos “labumus” dabūt var vienā mirklī.
Tas treniņš, par kuru pirmajā postā rakstīju, bija pirmais pēc liela pārtraukuma, tāpēc jau man tik smagi gāja un tās emocijas bija un joprojām ir pašas labākās, jo skrienu es tieši priekš sevis, nevis lai kādam atskaitītos. Viens no mērķiem ir arī svara nodzīšana, kas šādā laikā padodas vislabāk un no “Niagāras ūdenskrituma” es it nemaz nebaidos :) Emocijas manā gadījumā izsaka visu! :)
Prieks, ka Tev viss kārtībā un vakara treniņi dod to spēku, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Droši vien, ka esi sasniedzis kaut kādu sev atbilstošu sportisko formu. Nezināšu neko par Tavu reālo veselības stāvokli, kas arī var ietekmēt treniņa laika izvēli, tāpēc vadīšos pēc savām izjūtām un apsvērumiem, kāpēc es daru tā un ne citādāk.
Panākt es gribu daudz: sakārtot pašsajūtu, nomest svaru, un pats galvenais – pašdisciplinēt sevi, lai nekādi laika vai citi mazsvarīgi apstākļi nenovirzītu no mērķa – maratona, kas nav pašmērķis visam tam iepriekš aprakstītajam. Tieši gribasspēks ir tas, kas visbiežāk pietrūkst sportistam/amatierim vai vienkārši aktīva dzīvesveida piekritējam. Viens no paņēmieniem, kā pašdisciplinēt sevi ir arī sava bloga rakstīšana, ar vispārēju apspriešanu :) Signis to jūt un es tāpat, tāpēc nekad neapvainošos, ja man kāds pajautās par manām gaitām ceļā uz nākamo maratonu :) Tāpat liels paldies visiem, kas mani atbalsta, manai ģimenei, radiem un draugiem un pat jums, kas ik pa brīdim ieskatās blog.broka.lv, atstājot savus komentārus – tas dod spēku!
Pieredze par skriešanu vēlos laikos (treniņa sākums pēc 21.00) man ir un ne tā labākā, tāpēc es skrienu tik vēlu īpašos gadījumos, kad nav citu iespēju. Par ietekmi uz treniņu kvalitāti jau rakstīju, piebildīšu tikai to, ka ķermenis pierod tik vēliem laikiem un pēc tam atiet normālā treniņu/sacensību režīmā ir visai grūti. Pirmie simptomi parādās tādos mačos, kas notiek pie temperatūras virs vidējās, kad ķermenis vienkārši “nesaprot” ko dara, jo nav adaptēts apstākļiem. Skrienot vēlu, ātrums tiešām bija labs un arvien uzlabojās, bet tikko izlīdu ārā normālā laikā, vienkārši jutu, ka kaut kas nav kārtībā – nevari ne paskriet normāli, ne elpot. Kad pirmo un pēdējoreiz izdarīju šādu kļūdu, izjūtas bija tādas, it kā būtu zaudējis saķeri ar zemi (autosporta valodā runājot). It kā kaut kāda siena pēkšņi būtu izaugusi.
Vēl viens mīnuss vēliem skrējieniem ir tas, ka izjūk dienas ritms, diezgan vēlu tiec atpūsties. Ja no rīta nav agri jāceļas, droši vien nekas traks nava.
Pašlaik esmu formā “nekādā” un pašu pusmaratonu Kuldīgā netaisos skriet, varbūt parakstīšos uz 5 km distanci, kas uz šo brīdi arī man, pieredzējušam maratonistam, ir visai smags pārbaudījums, lai gan laiks vēl būtu un tā nav tā distance no kuras es bīstos :) Uz pusmaratonu, laikam jau ieradīšos, kaut vai atbalstīt jūs, proti senči man dzīvo netālu un iemeslu atradīšu.
Lai veicās Kuldīgā! :)
Hmm.. Es vēl tāds zīdainis ar knupi uz tava fona – man tik 19 gadiņi. Skriešanas bums man jau ir kādus 2 gadus.. Esmu nometis 9 kg svara.. Un tagad jau jūtu, ka drusku par maz..bail, ka vējšs aizpūtīs. Tāpēc papildus vēl nedaudz cilāju svarus, jo basketbolā ar 70kg mētā kā balonu.
Pie karstuma esmu jau pieradis.. Sanāk pietiekami daudz laika pavadīt svaigā gaisā tajos pašos +26 C – spēlēju basi, braukāju ar riteni, ielu hokējs.
Runājot vēl par ieguvumiem, ja skrien vakarā – mazie jau pa gultām un vispār mazāk tautas. Pa dienu tas traucē skriet – mazie deso pakaļ un bļauj, tantes ar staigā ar lielizmēra suņiem, kuri nevis apsargā tās tantes, bet apraud mani…
Ar veselību it kā viss kārtībā.. tik mugura kā galerts. Basketbolā šā ir cietusi vairākkārt un tagad uzmanīgi apejos, kad cilāju svarus.. Bet skrienot viss pa pirmo..
Hmm.. mērķu tev ir daudz, bet izskatās realizējami. Nez.. man tik atliek noskriet vismaz 6 km un pašsajūta krasi uzlabojas, svaru nomest vairāk negribu.. Un ar to disciplīnu.. Vienkārši vajag skrējējpartnerus.. Ar kuriem deldēt zoles kopā… Kopā jautrāk..
Līdz šim jau 5 reiz 1/2 maratonu esmu noskrējis.. un domājams nākamgad kritīs arī pilnais maratons.
Jebkurā gadijumā prieks, ka ir šādi blog un līdzīgi domājošie…
Paldies par laba vēlējumiem.. Šoreiz Kuldīgas pusmaratonā mani vairāk uztrauc nevis tas karstums, bet sava mp3 pleijera veselība. Rīgas pusmaratonā šis noģība un necēlās vairāk pēc 8. km. Nodevu traumpunktā.. salaboja.. Redzēs kā šis jutīsies Kuldīgā…
Mjā …. baskets bīstams sporta veids, tāpat kā visi kontakta sporta veidi:) Savi kilogrami protams ka nepieciešami. Cik tad esi augumā? Ar “gaļu” vēl paspēsi apaugt, 19 gados tā parasti ir tā problēma, kas trūkst basketā, no otras puses arī savi plusi, ja nespēlē centra pozīcijā un esi gana ašs un labs snaiperis :)
“Skatītāji un fani” mani vismazāk ir traucējuši, jo savi “ekstrēmisti” vienmēr atrodās. Var mani apcelt cik grib un kas grib, mani tas maz interesē. Par sīkajiem vispār neliekos ne zinis un pat neatbildu. Tā kā neņem galvā. “Suņi rej – karavāna iet tālāk”. Jā, pa ceļam dažreiz trāpās suņi, man kaut kā ir paveicies. Liepājā nav bijis problēmu, jo to īpašnieki cenšas savus mīluļus pieturēt. Tam ir atvēlēts savs suņu parks un tiesības laist uz brīvām kājām tos ir tikai šādos dārzos.
Nav tik vienkārši tos līdzskrējējus dabūt. Jaunības dienās skrēju skrējēju klubā, tiešām bija pavisam cita lieta. Pašlaik man kaut kā nesanāk nevienu atrast. Ir te sporta skolas kaut kāda grupiņa, tikai biki par agru skrien un īsti kopā trases nesapas.
Gan jau tas maratons nāk. Pāforsēt ar nav nepieciešams. Vecums ir tāds, kad vēl ķermenis nav nobriedis un ja neesi gatavs skriet, tad labāk biki vairāk patrenēties (uzskriet kilometrāžu) nekā riskēt ar maratona skriešanu. Katrā gadījumā, ar tām slodzēm esi uzmanīgs. 1/2-maratons, tas ir kaut kas pavisam cits, jo maratonam otrā un tā pati smagākā puse sākās pēc pēc 30-32 km …. bet pusīti no maratona tas ir ta attālums, ko normāli uz problēmām vari skriet. Galvenais lai būtu prieks :)
Mp3 pleijeri pārbaudi jau tagad :)
Augumā esmu 181 cm, šaubos, ka vēl augšu garumā.. Ja nu vienīgi platumā..
Sāku es ar karate.. Tur mani regulāri apzilināja.. Pārgāju uz rokasbumbu.. Tur ar sita, bet vismaz drīkstēja bēgt.. xD Tad savaldzināja basketbols, kurš pēc dabas maigāks nekā karate un rokasbumba, bet ar sanāk traumēties..Un tā nu lēnām iesoļoju plikajā skriešanā.
Par suņiem.. “Suņi rej – karavāna iet tālāk” Tas tiesa… Bet tie, kas rej – nekož. Un manējie nerej.. Tapēc esmu īpaši piesardzīgs..
Ar maratonu es nesteidzos.. Regulāri skrienu un lēnām palielinu kilometrāžu.. Man jau agrāk ar bija partneri ar ko skriet, bet kopš skrienu vairāk par 7 km šamējie kur noziedējuši..
Vakar biju speciāli izgājis paskriet pa dienas vidu ap 15:00.. un pleijeris atkal sāka niķoties (worried).
Laikam būs jālaiž pensijā..un jameklē kāds jaunāks, spriganāks..
Nu kamēr Biķernieku trase vaļā, nav ko par suņiem uztraukties. Tos tur ja arī ieved, tad tie ir trenēti un nereaģē uz skrējējiem un riteņbraucējiem, bet kad ciet tad gan gandrīz vai drošāk ir izplūdes gāzes un nevis mežš. Ieskrien mežā, bet tur jaunie krievi savu kaujas suni izveduši pasteigāt un mētā viņam koku. Kas koks, kas mana kāja. Pagājušā reizē tādu skatu ieraugot, vairāk nemaz negribas pa mežu skriet. Citos Rīgas mežos varētu būt līdzīgi.
[…] uz lapu Šeit Links uz […]