Kā jūs visi ziniet – es gatavoju mājās. Pie restorānu galdiņiem mani neredzēt, un… pat īsti tos nemanu garām ejot vai braucot. Vai es zinu kādu restorānu? Varbūt uz vienas rokas pirkstiem spētu nosaukt, bet ne īpaši vairāk. Bet, ja nu dzīvē gadās tāda situācija, ka vajag? Tad nu tālāk lasiet, ko tad es uzzinātu, apskatot Rīgas restorānu mājas lapas.

Kaļķu vārti

Mans lielākais pārsteigums un, ja būtu nepieciešamība apmeklēt restorānu, tad šis būtu tas kuram uzticētu to brīdi pirmajam. Vienkārša, gaumīga lapa, kas parāda grezno interjeru, izsmalcinātu ēdienu porcijas un pat personālam var ieklikšķināt sejā, lai uzzināt ko tad viņš īsti dara. „Jauna ēdiena atklājums sniedz vairāk cilvēciskas laimes nekā jaunas zvaigznes atklāšana.” (Antelms Brijā-Savarēns). Restorāna moto un šefpavāra Ērika Dreibanta vārds tikai pastiprina manu izvēli. Patīk, ka restorānā izmantotiem produktiem var atrast izcelsmi. Šajā restorānā pasūtītu – cepta zandarta fileja ar balto pupiņu biezeni un sparģeļu mērci (10,80 Ls)

Murales

Murales ir Facebookā, Twitterī un pie viņiem ir bezmaksas WiFi. Viņi ir aktīvi sociālos tīklos un piedāvā interneta atkarīgajiem ne tikai ēdienu. Pēc viņu pašu vārdiem Murales ir “pirmais sardīniešu restorāns Latvijā.”  Pašam gatavojot, tu zaudē iespēju, ka glīta sieviete pagatavos kaut ko tieši tev. Murales skaistā itāliešu šefpavāre Ticiāna Kessa solās to izdarīt. Šeit es ēstu – “DELIZIE DI COZZE” melnās mīdijas apelsīnu-tomātu-vīna mērcē (4.50 Ls) un … es gribētu tos spinātu ravioli, ko Ticiāna gatavoja kopā ar Sirmo.

Vincents

Man patika, ka filmā As Good as It Get (nu tā kur Nikolsons un Briseles grifons) neielaida restorānā, jo nebija žakete. Restorāns Vincents „ģērbšanās stila prasības viesiem neizvirza,” bet negribētu, ka kāds to ņem nopietni. Restorāna šefpavārs ir barojis da ne visas Latvijā bijušās top prominences un viņa TV šovi ir ļoti interesanti. Restorāns ir iesaistījies „Slow Food”  kustībā, kuras būtība ir aizsargāt ekoreģionālo virtuvi. Ēstu es: Kapreto -piena kazlēna cepetis ar pavasara ķiplokiem un šardonē (15.40 Ls), bet veids kā Rītiņš gatavoja tiramisū, neļauj man šeit pamēģināt desertu.

Teātra bāra restorāns

Skaistas bildes, gaumīgs izkārtojums, bet ēdienu karte un vīnu karte tur lejupielādējama. Izprintē un dodies vakariņās. Šīs restorāns te iekļuvis, jo kādam man tuvam cilvēkam tur ļoti patīk, un ja viņš tur ierodas atkal, tad gan jau tur kaut kas ir. Restorāns aktīvi dzīvo Twitterī un vienozīmīgi – tvītotāju populārākais iestādījums. Viens no retajiem restorāniem, kurā esmu vismaz bijis. Vakariņās tur man būtu:  Mīdiju-safrāna kapučīno krēmzupa ar balto zivi un timiānu (3.50 Ls) un restēta pīles krūtiņa ar saldskābo ķiršu-brūkleņu mērci un kardamonu (9.50 Ls).

K|I|D*

Restorāns māk sevi pasniegt. Gan lapā viss ir atrodams, gan dažādos sociālos tīklos informē par savu pastāvēšanu un aktuālajiem piedāvājumiem. Mani iepriecināja, ka KID darbinieki kolektīvi piedalījās Nordea Rīgas maratonā un nekautrējās to atspoguļot. Restorānā esot baigi labais interjers.  Tā kā mājas lapā ir iegūstamas visu trīs KID restorānu ēdienkartes, tad es (vajadzības spiests) došos uz Grēcinieku ielas variantu un ēdīšu: Tagliatelle Alfredo mērcē ar šķiņķi, ķirštomātiem un Gran Moravia sieru (4.20 Ls) un siera kūku ar ingvera apelsīnmērci, ievārītiem ķiršiem un pistācijām (3.20 Ls).

Tiramisu

„Restorāna vide un sajūtas ir itālisku tradīciju, elegances un kvalitātes apvienojums.” Restorānam esot viens no labākiem vīna pagrabiem Latvijā un tās konditorejā iespējams pasūtīti līdzņemšanai tiramisu torti un siera kūku. Šo restorānu man vajadzētu apmeklēt, lai novērtētu pašgatavotā tiramisu pacelšanas spējas salīdzinājumā ar „uzlecošās zvaigznes” Mārtiņa Zakevica veikumu. Patīkami, ka ēdienkarti var izpētīt pašā lapā un es izvēlos: Arugulas salāti ar grilētu liellopu fileju, saulē kaltētiem tomātiem un “Parmesan” sieru (7.50 Ls) un Melnos spaghetti ar jūras veltēm un tomātiem (6.90 Ls). Kā arī gribētu noskaidrot, kāda velna pēc tiramisu jāpasniedz ar vaniļas mērci.

Ķiploku krogs

Ziniet, kādreiz es gāju uz restorāniem. Strādāju Doma laukumā un visbiežāk mana pusdienošanas vietas izvēle krita tieši uz šo restorānu. Kartupelis folijā ar ķiploku sviestu, biezpienu un marinēta siļķe. Izskatās, ka tik vienkārši vairāk tur nav. Mājas lapā gan nekā vairāk par ēdienu karti un kontaktiem nav ko meklēt. Smieklīgi ir numuri pie ēdieniem un tāpēc es izvēlos: Nr. 3101 un Nr.3232. Sarežģītāk kā – vistas gaļas gulašs zupa ar rīsiem (2.40 Ls) un liellopa gaļas steiku čuguna panniņā ar karstiem ķiploku salātiem un biezpiena kartupeļiem (6.80 Ls).

Rosso Rubino

„Dievs radīja ēdienu, sātans pavāru.” (J.Joyce) Nabaga Rosso Rubino pavāri, jo diez vai pat pašam labākajam pavāram gribētos, ka viņu ir radījis tas tur. Rosso Rubino pozicionē sevi kā tīru itāļu restorānu, bez Coca Cola, karbonādes un kečupa – tikai tradicionāli itāļu ēdieni no virtuvē dzimuša pavāra Franko. Ja es nokļūtu tur, tad es gribētu: liellopa karpačo ar Parmigiano sieru un balzamiko etiķi (5.80 Ls) un Cannelloni ar spinātiem un Ricotta sieru (4.60 Ls).

Monterosso

Vēl viens itāļu restorāns (jo itāļu virtuve ir vislabākā pasaulē). Jocīgi tikai, ka ēdienkarti sastādījis Francijas šefpavārs Patriks Peidžs. Mājas lapā ir uzsvērts vīna pagraba labums, ar „visas pasaules tūkstošus rūpīgi atlasītu pudeļu krājumu”.  Bet tā viss ļoti vienkārši, saprotami un dārgi. Toties par šo restorānu man ir garšīgas atsauksmes. Man šeit vakariņās būtu: Mājas agnolotti ar teļa gaļu un baravikām, apcepti sviestā ar ciedru riekstiem (7.50 Ls) un Sorbetu izlase (5.90 Ls)

Rīgas restorānu daile

Ļoti vienkāršā, bet efektīvā veidā vairāki restorāni (droši vien viens īpašnieks) apvienojušies zem viena jumta un prezentē pašu nepieciešamāko informāciju – ēdienkartes, galerijas un kontaktus. Bet te vajadzētu nedaudz vairāk piestrādāt, lai restorāni būtu atpazīstamāki interneta vidē un tādiem kā man – interesantāki. Došos es uz golfa laukuma „Ozo” restorānu „bloom” un pasūtīšu: krēma siera zupu ar vēžu astēm un svaigiem tomātiem (3.80 Ls) un zandarta fileja ar garšaugiem un mārrutku krējumu (7.40 Ls).

Rīgā ir ļoti daudz restorānu. Restorāni kuriem nav, nav atrodama, vai netiek uzturētā mājas lapa netika pat apskatīti. Kāpēc lai es ietu uz restorānu kurš nespēj to? Bet tālāk par restorāniem, kuri atspoguļo savu darbību internetā, bet manu uzmanību nepiesaistīja:

Teātra klubs-restorāns „Austruma robeža” – forši ir garlaicīgu ēšanu apvienot ar teātri. Lai arī lapa ir daudz plašāka par dažām augstāk minētām, bet tā nespēja mani iekārdināt gribēt kaut ko vairāk.

Steiku haoss – otrs no restorāniem kurš bija uz robežas. Lai arī man pašam patīk nopirkt gaļas gabalu, iemarinēt un uzcept, bet iespējams dēļ tā zirdziskā piesitiena Steiku haoss neiekļuva lielajā sarakstā. Tā pat man ir nelaba pieredze no viena steiku restorāna Londonā.

Čarlstons – šis restorāns bija viens no tiem kuram es zināju vārdu un man tas asociējas ar kaut ko krutu. Bet redzot tā interneta seju, man visas ilūzijas izgaisa.

Trattoria del Popolo – klasiska itāļu ēdienkarte, bet attieksme pret mājas lapas saturu man liek domāt par to arī citās jomās. Pozitīvi, ka vispār ir mājas lapa, jo diemžēl daudziem tādas nav.

Alberts Pub – man patīk sports un man garšo alus. Sporta faniem ir iespēja Twitterī sekot šim iestādījumam un uzzināt kādi sporta pasākumi tur tiks rādīti un kādas atlaides piedāvā apmeklētājiem. Alberts Pub ir pat sava Facebook lapa (diemžēl nekorekta saite).

Antica Roma – it kā nebūtu kur piesieties, pat itāļu pavārmākslas kursus piedāvā. Iespējams šajā sarakstā nokļuva dēļ tā, ka citi itāļu restorāni likās vilinošāki. Ja nu es kļūšu par restorānu džeku, tad tomēr došu šim restorānam iespējas.  Vai vismaz apmeklēšu „Itāļu un Vidusjūras pavārmākslas skolu.”

Andalūzijas suns – 15 gadu svinības sākušās arī mājas lapā. Esmu šajā iestādījumā pat bijis, skatījies hokeju, dzēris sidru, gaidījis filmu. Restorāns darbojas Twitterī, FourSquare un Facebook.

Bites blūza klubs – ļoti specifisks restorāns blūza mūzikas cienītājiem, ar ļoti labiem koncertiem un viesmāksliniekiem. Šādas mūzikas mīļotāju īstā vieta. Bet vai ēšanu vajadzētu apvienot ar mūzikas baudīšanu?

Mikelandželo – pastu un vīna bārs. Man vajadzētu tur skriešus skriet, bet mājas lapā var apskatīt galdiņu novietojumu plānu, bet ēdienkarte ir Word dokumentā.

Fīlings – vēl viens restorāns ar muzikālu ievirzi. Šis specializējas uz blūzu, rockabilly un rokenrolu. Casablanca man patika.

Godvil restaurant – vienkārša un glīta mājas lapa, bet nedod ne mājienu kā tad tur izskatās un vai, piemēram, vakariņojot nebūs jābauda itāļu vai japāņu virtuve, bet blakus sēdošo tuvums.

Hospitālis – laikam tika domāts kā stilīgākais restorāns pilsētā,  bet pēdējie jaunumi par 8. martu un izskatās, ka tad tas iestādījums ir arī nonests.

Zilā govs – restorāna viesus, kas informāciju par to kur pavakariņot meklēt internetā, tāda mājas lapa nepiesaistīs. Latviešu valodas sadaļa atveras angļu valodā.

Katrai sevis cienošai viesnīcai ir savs restorāns, bet diemžēl to mājas lapas (tieši restorānu) nu nemaz nav domātas, lai restorānā nokļūtu vakariņotāji no malas. Revel Hotels grupas viesnīcu restorāni ir labi, pats esmu tajos pusdienojis dažādu ar darbu saistītu konferenču ietvaros. Bet manuprāt pat tiem vajadzētu atsevišķas vai ļoti labi saprotamas mājas lapas, lai tādus mājās ēdājus kā es, ar skaistām bildēm, stāstiem piesaistītu un liktu gribēt tur nokļūt. Līdzīgs stāsts ir par Gardenia (viesnīca Garden Palace), Konventa sētas restorānu „Raibais balodis” un pat skaistākās ēdienkartes restorāns Neiburgs, tāda paša nosaukuma viesnīcā. Maritim Park Hotel Rīga restorāns “Bellevue” , “Hotel de Rome” restorāns “Otto Schwarz” un Da ANTONIO, kas atrodas viesnīcā Domina Inn Riga ir izņēmumi.

Ja vēlies uzzināt citu viedokli par restorāniem un krogiem, tad vari apmeklēt DELFI diskusijas par šo tēmu, kā arī portālā „Kurš uzsauks?” ir restorānu meklēšana, sadalījums pa kategorijām (itāļu, krogi, tējnīcas, gardēžiem) un recenzijas par katru no restorāniem. Pasaulē labāko restorānu saraksts – The World’s 50 Best Restaurants.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.