Neviens nebija nomiris, kaķis netika sabraukts, sīpolus nemizoju un nekāds visu pasaules bēdu uzņēmējs sevī es neesmu. Bet es raudāju. Ne jau tā ka gaužām, bet man pār vaigiem ritēja asaras. Lasot. Lasot šo sasodīti patieso, asprātīgo un par, droši vien, katra normāla vīrieša prātā notiekošo uzrakstīto grāmatu.

Tonijs Parsons šo grāmatu „Vīrs un Sieva” uzrakstījis kā turpinājumu grāmatai „Tēvs un dēls,” kura ačgārnā kārta man būs jālasa tagad, jo ja stils un aprakstītā humors izlasītā turpinājumā ir tāds pats kā pirmajā grāmatā, tad pat zinot notikumus to ir vērts lasīt.

Grāmatā kāds vīrietis, kurš bērnībā ir audzis kārtīgā ģimenē, stāsta notikumus savā dzīve un domas par to. Māte mīlējusi tēvu līdz tā nāvei sirmā vecumā un pat pēc tam staigājusi ar laulības gredzenu. Un tas noticis abpusēji. Tagad viņš meklē sev tādas pašas attiecības, lai arī nesen ir izšķīries no pirmās sievas ar kuru kopējs viņiem ir dēls. Šie notikumi ir aprakstīti detalizēti pirmajā grāmatā, bet caurvij arī šo.

Lasītās grāmatas sākumā viņš aprec vislieliskāko meiteni pasaulē, viņa ir skaista, gudra, asprātīga – īstā. Un viņai ir līdzīga vecuma paša dēlam meita. Dēls gan dzīvo pie savas mātes, kura nupat aprecējusi lielisko Ričardu, bet tikšanās reizes svētdienās ir viņa nedēļas lielākais notikums. Sieva sāk strādāt, karjerā iestājas krīze un izskatās, ka kāda cita viņa dēlu mīl tik pat stipri kā viņš un džeka dzīvē ienāk jauna vislieliskākā meitene. Gulēšana ar sievu atsevišķās istabās, sievas meitas skandalēšana, dēla jaunās ģimenes pārcelšanās pāri okeānam un mātes teiktais, ka „vajag nemitīgi iemīlēties vienā un tajā pašā cilvēkā.”

Grāmata lieliski parāda īsto attiecību recepti. Ja tu esi meitene, izlasi šo grāmatu, lai saprastu, kāpēc tavs vīrietis reizēm uzvedas dīvaini un kas tad viņiem ir vajadzīgs. Ja tu esi džeks, izlasi, lai redzētu, ka ne tikai tev vienam ir šādas problēmas un ka katra nākamā diez vai būs vislieliskākā meitene pasaulē. Un ja arī sākumā tā izskatās, bet viņas visas ir vienādas. Šiet lieliski iederas treniņu laukumā dzirdētā divu vecu golfa spēlētāju saruna, ka ar jaunām nūjām ir tā pat kā ar jaunām sievām, katra nākamā sūdīgāka.

Tonijs Parsons ir Mirror žurnālists, kā arī šīs nav vienīgās grāmatas ko viņš ir sarakstījis. Sāgai par Hariju ir turpinājumi vēl divās grāmatās, kuras gan nav vēl latviski iznākušas. Šis autors tiek salīdzināts ar vienu citu manu favorītu – Niku Hornbiju, slavenās grāmatas „Par puiku” autoru. Hjū Grants mierīgi varētu arī Hariju tēlot.

“Saturs interesants, jo autors ir attēlojis pasauli no vīrieša skata, redzesloka. Sievietēm ir dota vienreizēja iespēja izlasīt vīrieša domas. Uzzināt par ko viņi sapņo, ko jūt. Ir parādītas bērnu un vecāku attiecības, kā ģimenes modelis ietekmē turpmāko dzīvi.” – alfa, komentāri no Jāņā Rozes grāmatu veikala

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.