Sniegt un gūt
Kas tad ir tas, ko vīrietis var ielikt sievietes ķermenī sagādājot tai baudu? Fui, cik samaitāts. Protams, ka tas ir ēdiens. Ne velti, visi labākie pavāri ir pārsvarā vīrieši. Jo viņiem to patīk darīt – apmierināt sievieti. Nekautrēties par to un pārvērst arī ēst gatavošanu par seksuālu rotaļu.
Svaiga pasta pagatavota sviestā piebriest kā uzbudināta sieviete. Majorānu aizliegts izmantot katoļu mūku klosteros, jo tā eļļainā smarža smaržo pēc sievietes ķermeņa. Maizes mīklas pareizo konsistenci var noteikt tikai tas, kurš kaut reizi ar rokām ir ticis pie sievietes krūtīm.
Šajā ziņā sievietes ir dumjas. Viņas sev un savam vīrietim atņem šo iespēju – sniegt un gūt baudu. Gatavojot ēst un ēdot. Viņas visu sapērk, sanes mājas, ravē un konservē. Nogurušas, neapmierinātas gatavo un, kad ēdiens galdā, tur vairs nav ne mīlestības, ne baudas.
Ēst ir jāgatavo ar mīlestību. Un tas noteikti izdosies, ja nodosies tam ar visu sirdi. Un vienalga, vai tu zini īsto recepti vai nezini. Vai tu izmanto pareizās sastāvdaļa vai nedari to. Vai tu gatavo pirmo reizi, vai simtu pirmo. Ja tu gatavo ar mīlestību, tad katrs ēdiens ko pagatavosi būs īpašs notikums. It sevišķi, ja tas tiek gatavots kādam citam.
Esmu redzējis, ka sieviete ar šausmām uztver vīrieša rosīšanos pa virtuvi, jo pēc tam viss izskatās pēc kaujas lauka un pēc sevis viņš neko nesatīra. Ja ar vīrietis pieiet pie plīts, tad sieviete nesēdēs dīvāna ar vīna glāzi – uzmanīs sāls daudzumu, cepeškrāsns karstumu un vislabāk zinās kā vajag.
Principam „gatavot ar mīlestību” ir milzīgs konkurents – gatavot, lai mīlētu. Tieši tāpēc es sāku gatavot: jo ne tikai vīriešiem mīlestība iet caur vēderu, bet arī sievietei. Kāpēc gan puķu vietā nevarētu būt pašcepti cepumi brīvdienas rītā, tiramisu kastītē līdzi uz darbu vai mājas ballītē ne brīdi viņai nav jāstāv pie plīts. Puķes uz galda, protams, arī nenāks par skādi.
Lai arī ko saka sieviešu žurnāli, vīrieši ir vienkāršāki par vienkāršu. Pilnīgi un galīgi vienkāršs prāts – darīt vai nedarīt. Varbūt gadās kāds sarežģītāks (man tā gribētos domāt), bet ja sieviete grib, lai viņas vīrietis kaut ko dara, tad tā arī ir jāsaka – dari kaut ko. „Man garšo tiramisu” vai „draudzenes vīrs brīvdienas viņai cep pankūkas” tieši to un neko citu nenozīmē.
Atsien priekšautu un saki savam vīrietim – „es gribu, lai tu man pagatavo.” Ja viņš ir spējīgs pieslēgt kabeļtelevīziju, atvērt alus pudeli un, rupji runājot, uztaisīt bērnu, tad viņš būs spējīgs pagatavot jebko. It sevišķi, ja viņš tevi mīl. Un vēlreiz rupji – nemaisies pa kājām. Vīrietis zina un māk vislabāk.
Informācija vīriešiem. Pētījumi liecina, ka vīrieši gatavo biežāk. Varbūt vajadzētu?
P.S. Bilde arī no turienes.
Jā, par laimi esmu viena no tām, kurām vīrietis gatavo. Esmu sev nolēmusi: es taisu ēst, bet viņš gatavo ēdienu. :) Un tas vienmēr ir burvīgi!
Maizes mīklas pareizo konsistenci var noteikt tikai tas, kurš kaut reizi ar rokām ir ticis pie sievietes krūtīm – SUPER! :-)))
Cik feini pateikts! Pilnībā piekrītu!
p.s. paldies! Peggy Lee – biju par to piemirsusi, izlasīju te, izvilku – cik piemērota šai dienai!
Pie sevis nodomāju – trāpīts 100. Uzdāviniet man priekšautu, a to sanāk ļoti bieži nocūkāties.
Man katru vakaru sanaak gatavot vakarinjas jo mana otraa pusiite ir par slinku lai kaut ko taadu izdariitu un vinjai jau arii to ljoti nepatiik dariit!!!
Es to daru taapeec ka vinju ljoti miilu!!!