„I’ll treat you like a Queen, i’ll give you strawberries and cream. And then your friends will all go green for my lasagne.„ Pēdējo nedēļu mana ģimene ir kritusi slavenā kaķa Garfilda vājības gūstā. Sievasmāte tika iepriecināta vārdadienā, to var paspēt pagatavot vakarā pēc darba, kā arī ģimeniskas brīvdienu pusdienās galdā var celt lazanju. Vai kā mazākais ģimenes loceklis kādreiz to sauca – zarņa.

Šis ēdiens man vienmēr saistījies ar kaut ko nevajadzīgi grūtu. Vienu reizi redzēju kā lazanju gatavo ar itāli padzīvojis puisis un viņš bešamela mērces gatavošanu uztvēra līdzvērtīgi zobu sāpēm. Esot pavasarī Itālijā es veikalā ieraudzīju lazanjas paradīzes dārza sastāvdaļas – tomātu mērci bundža, bešamela mērci tetrapakā, tunci savā sulā, svaigas lazanjas pastas lapas un vienreizējo trauku tā visa pagatavošanai. Un riskēju.  Tā arī vienu nedēļu katru vakaru ēdām zarņu.

Klasiskā itāļu ēdiena lazanjas (lasagna) vārda izcelšanās nav diez ko glaimojoša itāļiem, jo tiek uzskatīts, ka šis vārds nāk no grieķu valodas vārda lasana, kas latviski varētu nozīmēt – slēgts trauks. Romāņi šo vārdu pamainīja uz latīnisko lasanum un tā sāka dēvēt cepamos traukus. Vēlāk itāļu vārdu lasagne (daudzskaitlis no lasagna) izmantoja kā ēdiena nosaukumu, kurš tiek pagatavots šādā katlā – kārtās saliktas pastas lapas ar kapātu gaļu un tomātiem, pārkaisītu ar sieru.  Pēc kāda laika šādā vārdā jau tika saukts pats pastas veids.

Pavārgrāmatās un recepšu krājumos lazanja tiek gatavota miljons dažādos veidos un tikai dažas sastāvdaļas ir nemainīgas – lazanjas pasta un parmezāns. Lazanju taisa ar Boloņas mērci, itāļi dievidos nelieko bešamela mērci. To taisa no spinātiem, rukolu un citiem zaļumiem. Lazanju pārliek ar sviestu, pievieno mocarellas sieru un garneles. Līdzīgi kā ar picām, lazanja ir tas, ko tu gribi, lai tas ir.

Mūsu veikalos ir iespējams nopirkt jau gatavu lazanjas pastu gan cietā veidā, gan mīkstā (svaigā). Protams, nekāda aukstākā matemātika nav šo pastu pagatavot pašam – samaisi miltus ar olu, nostādini, izrullē, sagriez gabalos. Tuncis bundžās ir pieejams dažādos veidos. Tomātu un bešamela mērci gan būs jāpagatavo pašam.

Bešamela mērce

Sastāvdaļas

• 1/2 glāzes miltu;
• 100g sviests;
• 3 glāzes trekns piens;
• lauru lapas, rīvets 1/3 muskatrieksta, sāls, pipari;

Pagatavošana

• sviestu uz pannas izkausē un pievieno tur miltus;
• uzsilda katliņā pienu ar lauru lapām, muskatriekstu;
• pievieno sviestam un miltiem silto pienu un ar putojamo slotiņu maisa līdz sabiezē;
• pēc garšas pievieno sāli un piparus;

Tomātu mērce

Pagatavošana

• olīveļļā uz pannas drusku apcep trīs daivas ķiploka un nelielu smalki sagrieztu sīpolu;
• pievienot divas bundžas gabaliņos sagrieztu konservētu tomātu;
• pievieno maltos baltos piparus un ēdamkaroti kaltēta oregano;
• visu sautē, līdz iztvaiko šķidrums;

Tunča lazanja

Sastāvdaļas

• bešamela mērce;
• tomātu  mērce;
• iepakojums svaigas lazanjas pastas (gatava nopērkama SKY veikalos);
• smalki rīvēts parmezāns;
• trīs bundžas konservēta tunča savā sulā (sula nolieta);

Pagatavošana

• cepeškrāsni ieslēdz uz 200*C un ļauj iesilt;
• ņem cepeškrāsnī liekamu pastas loksnes izmēram pietuvinātu trauku un apakšu iesmērē ar bešamela mērci;
• liek lazanjas pastas loksni, bešamela mērci, tomātu mērci, tunci un pārkaisa ar parmezānu un šādā veidā līdz pēdējai pastas loksnei;
• virsu iesmērē ar bešamela mērci un kārtīgi nober ar parmezānu;
• cep 20 minūtes līdz lazanjas virspuse ir gaiši brūna;

P.S. Uwa versija par Boloņas lazanju

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.