Nesen, savos divpadsmit internetā pavadītos gados, atklāju del.icio.us un tāpēc esmu uzdūries vēl vienam amerikāņu pētījumam. Izrādās, ka ēdot lapas un dārzeņus nemaz nav tik drošs veids kā iegūt sev ilgu un skaistu mūžu – vēl ir jāiemaksā trešajā pensijas līmenī. Protams, joks un slēptā reklāma. Šie, ne jau pensiju uzkrājēji, ir izveidojuši sarakstu ar populārākiem augļiem un dārzeņiem, un pesticīdu daudzumu tajos. Piedāvāju jums ar to iepazīties.

Kas tad ir tie pesticīdi? Latvija vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra stāsta, ka pesticīdi ir noturīgie organiskie piesārņotāji, kas nav cēlušies no dabas, bet ir cilvēku radīti un satur halogēnus, kas spēj saglabāties desmitiem gadu. Citi avoti stāsta jau saprotamāk un norāda, ka pesticīdi ir vielas, kas nogalina kaitēkļus. Tie var būt ķīmiskas, bioloģiskas un pat tehniskas ietaises. Pie tam pesticīdi var būt gan pret tādiem mums neredzamiem kaitēkļiem kā mikrobiem un patogēniem, kā arī putniem, zivīm un pat zīdītājiem. Respektīvi, lielākā daļa pesticīdu ir kaitīgi un tādiem manā un tavā ķermenī nebūtu jāsaglabājas desmitiem gadu. Šajā virzienā ir veikti neskaitāmi pētījumi, bet tā kā tikai 1939. gadā tika izgudrots baisākais pesticīds DDT, kurš Latvijā un domāju visā pasaulē ir aizliegts (izrādās ka tikai 86 valstīs), tad padomājiet paši – jūsu vecmāmiņās viņš vēl ir.

Bet nu atpakaļ pie saraksta, kas katru veģetārieti padarīs par pāris matiem sirmāku. Saraksta sastādītāji nedaudz pastāsta par pesticīdu sliktumu, ka it sevišķi jaunu cilvēku organismam savu toksisko īpašību dēļ, tas spēj atstāt ilgstošu iespaidu. Kā arī, ka veidojot sarakstu ir izmantotas pieņemtās metodes dārzeņu un augļu izmantošanā, ka, piemēram, ābols pirms lietošanas tiek mazgāts un banāns nomizots.

	Persiks – 100 punkti
	Āboli – 96
	Paprika – 86
	Selerijas – 85
	Nektarīni – 84
	Zemenes – 83
	Ķirši – 75
	Lapu salāti – 69
	Vīnogas – 68
	Bumbieri – 65
	Spināti – 60
	Kartupeļi – 58

Šiem desmit piesārņotākiem seko burkāni, pupas, čili pipari, gurķi, avenes un plūmes.

Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka izvairoties ēst pirmos divpadsmit šī saraksta dārzeņus un augļus, aizstājot tos ar no otra gala sarakstam ņemtos, var samazināt uzņemtos pesticīdus par 90%. Bet to nedarot, cilvēks uzņem ap divpadsmit dažādiem pesticīdiem katru dienu. Attiecīgi ēdot divpadsmit mazāk piesārņotos – tikai divus.

Augļi ir visuzņēmīgākie pret pesticīdiem, jo šī saraksta galvgalī ir septiņi tādi. No visiem pārbaudītiem nektarīniem 97.3% bija ar pesticīdiem, 96,6% persiku un 93.6% āboli. Visvairāk dažādi pesticīdi bija persikos, tad seko nektarīni un āboli. Pie tam rekords tam pašam persikam ar vienā eksemplārā atrastiem deviņiem dažādiem pesticīdiem. Visā apskates kopā āboli izceļas ar dažādību, jo pie tiem tika atrasti piecdesmit dažādi pesticīdi. Kāda gan ir izdoma tiem kaitēkļu iznīcinātājiem – droši vien radījuši pret tārpiem, utīm, blusām, kaimiņu puikām un teroristiem.

Dārzeņiem situācija ir līdzīga. Selerijas bija ar pesticīdiem 94.1%, paprikas 81.5% un kartupeļi 81%. Vienā paprikā varēja atrast vienpadsmit dažādus pesticīdu. Nabaga paprika. Salātos un selerijā deviņus. Ar dažādību izceļas tā pati paprika, kur 64 dažādi pesticīdi tika atrasti.

Augstāk minētie punkti arī tikuši iegūti šos rādītājus summējot un apstrādājot.

Kак же дальше быть? Nu vajag zināt sarakstu ar tiem kuros grūti atrast šos pesticīdus, ticēt, ka nav izdomāti tādi pesticīdi, kuri labi māk noslēpties, vai arī audzēt pašam un kaitēkļus laipni palūgt aizvākties, vai pielietot fizisku un nevis ķīmisku spēku, lai tos atturētu no tavu augļu un dārzeņu izmantošanas.

Te nu būs saraksts ar tiem dārzeņiem, kuri ir mazāk uzņēmīgi pret kaitēkļiem un pesticīdiem nav lielas jēgas – sīpoli, avokado, kukurūza, ananāsi, mango, saldās pupas, asparagi, kivi, banāni, kabači, brokoļi un baklažāni. Tos arī ēdiet.

Un pētnieki nav spējuši atrast 76,6% baklažānu, 71.9% brokoļu un 82.1% kabaču nekādas pazīmes par pesticīdiem. Un nebrīnies, pārējiem no apakšējā saraksta, vairāk kā 90% dārzeņu, nebija pesticīdu pazīmes. Baklažāns bija rekordists pesticīdu skaita daudzumā. 6.9% tika atrasti vairāk kā viens pesticīds. Sīpolos un kukurūzā divus neatrada nevienā. Kādā no šiem dārzeņiem izdevās atrast četrus pesticīdus, bet tas ir gana smieklīgs skaitlis, salīdzinot ar vienpadsmit, ko varēja atrast paprikā. Izskatās ka mans iecienītais avokado ēdiens būs jāgatavo vienu reizi gadā, kad augļus dos mans vienīgais paprikas kociņš siltumnīcā laukos. Augļos ir līdzīgi, jo mazāk kā desmit procentos izdevās atrast pesticīdus.

Kāpēc lai amerikāņu pētījums būtu interesants mums? Pirmkārt jau nedzīvojam akmens laikmetā un arī mūsu zemnieki, lauksaimnieki grib vienkāršā veidā nopelnīt un pesticīdu pielietošana ir gana ērts un ātrs variants – nolej lauku un sēdi pie datora meklējot labākus pesticīdus internetā. Otrkārt tas parāda tendenci un savā ziņā arī dārzeņu un augļu spēju pretoties pašu spēkiem pret kaitēkļiem un pesticīdu uzkrāšanos tajos. Treškārt – mani personīgi šis pētījums mudina ņemt un uzrakt vienu gabalu vasarnīcas dārzā un iestādīt tur selerijas vai lapu salātus. Un ēst tos smīnot, gan par to, ka man ir iespēja lietot uzturā vienu no divpadsmit piesārņotākajiem produktiem un nedabūt nervu kaiti, gan par to, ka pats būšu tos audzējis, mīlējis un lolojis. Piezīmēšu, ka man dzīvoklī uz palodzes vakar izdīga baziliks.

Interesants raksts par pesticīdiem.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.