Šī gada dziesmas (2010)
Reti ir tāds brīdis, kad cilvēks ir klusumā. Darbā radio, mājās televizors, skrienot austiņās skan mūzika. Pat nakti nākas klausīties savos un mīļotās sirdspukstos. Jebkuru skaņu var uztvert par mūziku, bet pārsvarā jau par sev vajadzīgo izvēlies kaut ko no vokāli instrumentālo ansambļu radīto. Tad nu pēdējais laiks apkopot tos skaņdarbus, kas likuši man tiem pievērst uzmanību aizgājušajā 2010. gadā.
Man ir tāda vājība, ka dzirdot kādu gabalu un ļoti tam iepatīkoties, tas iekļūst attiecīgā gada folderī. 2010. gadā manā mūzikas folderī iekritušas 28 kompozīcijas. Tikai nesmejaties, tur ir pat Lady Gaga un Ieva Kerēvica. Ar visām gan nelikšu iepazīties, bet izvēlēšos piecas pašas labākās, pārējās tikai uzskaitot.
Edward Sharpe & The Magnetic Zeros − Home
Ir dziesmu radītāji un patērētāji. Man šķiet, lai radītu mūziku, kas iedvesmotu, aizkustinātu un paceltu citus, ir jābūt pilnīgi trakam. Jo iespējams, tikai tādi tam atdod visu sevi un padara savu mūziku par brīnišķīgu. Šie ir pilnīgi traki un, lai arī nekādas vietas te nedalīšu, neko labāku pagājušā gadā manas ausis nav dzirdējušas. Iespējams pagājušā gada kavers ir tieši šai dziesmai. Sirsnīgākais noteikti.
Icarus Himself − Digging Holes
Grupa Icarus Himself ir tik nepazīstama, ka viņiem pat nav izveidot Wikipedia lapa, bet ar vienu šo gabalu viņi mani gāž no kājām. Man patīk melodija, vārdi man asociējas pašam ar sevi. Man ir Tumblr blogs, kurā ievietoju sazvejoto mūziku, citātus un bildes. Biju ielicis šo dziesmu un nepagāja ne nedēļa, kad tās izpildītāji sāka man sekot.
Juliette & The Licks – I Never Got To Tell You What I Wanted To
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
Šo dziesmu izpilda populāra trīsdesmit septiņus gadus veca amerikāņu aktrise. Džuljeta Levis. Viņa ir nominēta Oskaram, spēlējusi kopā ar Bredu Pitu un filmējusies pie Olivera Stouna. Un vēl aizvien to dara. Taču viņa ir arī atradusi laiku izveidot grupu un radīt šādu gabalu. Varbūt tā iekrišana sirdī saistīta ar nelielu melanholiju un vokālo līdzību manam sen atpakaļ pirmajam nopirktajam singlam − Guano Apes „Lords of the Boards.”
Emiliana Torrini – Jungle Drum
Mūzika ir ļoti saistīta ar sajūtām. Gluži kā iemīlēšanās. Klikšķis un tu ne sūda nesaproti kāpēc tev patīk. Patīk un viss. Šī dziesma ir neapšaubāma mana mazākā bērna favorīte. Viņa ieiet tādā kā transā, kustina savas lūpas un dzied to „jungle drum.” It kā tas būtu pats svarīgākais viņas uzdevums uz pasaules. Īstenībā lielākā daļa, tie saucamie muzikanti, varētu mācīties no maziem bērniem un savās dziesmās ielikt sevi visu un tad viņiem arī būs viss.
Brooke Waggoner – Wonder-Dummied
Atklāšu jums vienu noslēpumu. Radīt šim stilam līdzīgu mūziku un es nopirkšu jūsu disku par tik cik vien prasīsiet. Man drausmīgi patīk, ka mūzika ir kā sekss. Sākumā lēnām skūpsta aiz auss un pēc tam jau aizvien ātrāk un ātrāk, līdz orķestris ir klāt. Kārtīgām bungām, ritmiski un skaļi. Drusku miers un tad vēlreiz, beigās neaizmirstot par maigumu.
Mumford And Sons – Little Lion Man
Šī ir populārākā dziesma manā gada izlasē. Grammy Award nominācija grupai un dziesmai, Billboards’s Alternative Songs topa pirmā vieta un vairāk kā 800 tūkstošu balsotāju vidū ieguvusi pirmo vietu Austrālijas mūzikas aptaujā, kā labākā 2009. gadā. Priekš manis šī grupa pavērsa durvis uz indie folk mūziku un noteikti iekļūs skriešanas dziesmu sarakstā.
Ieva Kerēvica & Madonas Zaļais Meža koris – Svētelis
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
Nodeva pašmāju mūzikai. Dziesmas otrs nosaukums mūsu ģimenē ir „Nešaujiet putnus” un kamēr neuzradās Jungle Drum, katru rītu braucot uz bērnu dārzu bija jāuzliek šis gabals. Starp citu, šo kompozīciju iegādājos no Platforma.lv un kopā ar Eric Wuest vijoļu koveriem ir vienīgais ko esmu pircis. Dēļ dziesmas vidū notiekošās pārejas no kora uz Kerēvicas balsi, es varētu arī viņā iemīlēties. No latviešiem šajā gadā man patīk arī Gustavo gabals, ko viņš velta savai māsai.
Ying Yang Twins – Dangerous (feat Wyclef Jean)
Es neesmu svētais. Man patīk arī melns hiphops. Un patīk tik ļoti, ka kārtīgā darba dienā šo var klausīties no rīta līdz vakaram.
Snow Patrol – Set The Fire To The Third Bar (feat. Martha Wainwright)
Man drausmīgi patīk Martas balss. Viņa ir populārā kanādiešu mūziķa Rufus Wainwright māsā. Viņš izpilda Šreka un sarakstījis Eat Dinner no Bridžitas Džonsas, ko izpilda kopā ar Dido. Par Snow Patrol lieki komentāri nav vajadzīgi un pati dziesma arī ir baigi foršā.
Pārējie 2010. gada gabali:
- Marianne Faithfull − Working Class Hero
- The Box Tops − The Letter
- Bloc Party − Signs
- Simon And Garfunke − The Only Living Boy In New York
- Smashing Pumpkins − A Song For A Son
- Muse − Undisclosed Desires
- Noah And The Whale − Give A Little Love
- Lady Gaga − Bad Romance
- Cat Power − Werewolf
- Jace Everett − Bad Things (True Blood)
- Neil Diamond − Mr. Bojangles
- Caro Emerald − A Night Like This
- Gnarls Barkley − Crazy
- Liza Minnelli − Single Ladies (Put A Ring On It)
- Jefferson Airplane − Somebody to love
- Caterina Caselli − Sono Bugiar
- Eliza Doolittle − Pack Up
- Alexi Murdoch − Breathe
- The Real Mckenzies − The Ballad Of Greyfriars Bobby
P.S. Mūzika spēj izraisīt skandālus ģimenē, ja savas 28 kompozīcijas cauru gadu tikai skandini mašīnā. Bērni gan ir lūguši šo visu ierakstīt viņu MP3 atskaņotājos.
Rufusam Veinraitam piedēvēt “Hallelujah” gan nevajadzēja, pat ja tas bija domāts kā joks.
Labojums pieņemts un izlabots. Protams, “Hallelujah” sarakstījis ir Leonard Cohen.
Tad melnais hiphops ir mazāk svēts kā baltais?
Ying Yang twins – Dangerous.
Paldies par Icarus Himself! Tā patīk!!
P.S. Visu laiku labākais Hallelujah izpildījums pieder Jeff Buckley :)
“Hallelujah” dziesma tiešām ir tik skanīga!