Tas nu ir noticis. Sēžu pie datora un gaidu eiforiju. Nenāk maita. Bet tik un tā es esmu lepns par savu veikumu, lielo plānu un vispār visiem 144 Ls ko iztērēju. Tad nu visu pēc kārtas.

Ārsts vakardienas apskatē neko traģisku manās asins analīzēs un krūšu kurvja fotoattēlos neatrada, tāpēc iedeva vēl divas brīvas dienas un ieteica vairāk dzīvot svaigā gaisā un aiziet uz solāriju. Tātad man ir ļoti lielas cerības šos trīs gadus palikt veselam un dzīvam vairāk uzturoties svaigā gaisā – skrienot, un ejot uz solāriju – skrienot plikam saulē.

Šorīt no rīta savas neuzmanības dēļ iekļuvu lielās šausmās par sava plāna realizēšanu. Atradu vienā amerikāņu resursā beginnera plānu maratonam. Plāns sastāv no tabulas kurā ir nedēļa pēc kārtas, pirmdiena, otrdiena, trešdiena un tā tālāk. Atcerieties šo un tā tālāk. Kamēr mekēju kalkulatoru jūdžu pārvēršanai uz kilometriem es šo jums doto padomu aizmirsu. Jāskrien ir piecas reizes nedēļā dienu. Pirmdienās vairāk kardiovingrinājumi – skriešana ar pauzēm, otrdien, trešdienās, ceturtdien garāki gabali te īsākā un te ātrākā tempā. Un jau pirmajā nedēļā mani pārsteidz noskrienamais gabals svētdienā – 30 kilometri. Nu labi, 16 nedēļās, lai no tāda, kas reti skrien ne vairāk kā sešus kilometrus, uztaisītu maratonistu droši vien tā arī jādara. Tālāk pētot atklājas tās pieminētās šausmas – trīspadsmitajā nedēļā svētdienā jānoskrien 69 kilometri. Vienu reizi gāju ar čomiem apkārt Usmas ezeram naktī, kur varētu būt aptuveni tik pat daudz, es pēc tam biju līks kā simtgadīgs večuks. Vienkārši nevarēju kājas atliek atpakaļ. Lielākā daļa lasītāju droši vien būs jau atrisinājuši šo mistēriju un protams par laimi, arī es to atrisināju ieskatoties vērīgāk tabulā. Pēdējā kolonna attēloja nevis darāmo svētdienā, bet gan gan visā nedēļā kopā noskrieto. Dažiem varbūt liksies ka 69km arī ir gana lai vienā nedēļā noskrietu, bet ne jau sešpadsmit nedēļas es taisos uztrenēties un rakstīts jau bija ka no 60 līdz 69km.

Šajā pašā resursā smēlos šodienas virsrakstu, jo tur 5K figurēja daudz sadaļā pie iesācējiem.

Pēcpusdienā devos lielveikala “Alfa” virzienā un precīzāk uz veikalu “Sportland.” Daudz nedomājot izvēlējos pirmo sporta jaku. Uz tās virsū bija rakstīts – designed to carry your iPod nano. Uzķēros uz iPod, jo pirms dažām dienām bija pasūtījis sev skriešanai iPod shuffle (ko man šodien arī piegādāja). Nostrādāja arī NikeFITDRY un tas ka jauna kolekcija, jo varēšu vismaz sievas priekšā taisnoties, ka Barselonas autletos neko tādu nedabūšu. Cena gan milzīga – 59,99 Ls, bet neko darīt gan jau trīs gados atmaksāsies un es būšu skaists skrējējs. Tai pašai kolekcijai bija arī pusgarie šorti – 37,99 Ls. Krekls gan no citas šķiet – 29,99 Ls. Viss protams DRY, FIT, for runners un Nike – keep you dry and comfortable. Speciālās zeķes jau te neko daudz nemainīja – 2 x 11,99 Ls (varēšu mainīt katru dienu – seši pāri).

Izdarot tādu investīciju nevarēju nosēdēt mierīgs ne mirkli un pierunāju bērnu doties man līdzi (ar riteni) – izskatās ka arī viņš bija briesmīgā sajūsmā par manu plānu.

Skrēju es Biķernieku trasē. Un patreiz noskrieto attālumu mēru pēc tautas vārdiem.

Noskrēju vairāk nekā lielo apli (5368 metri), tāpēc pieņemu ka esmu veicis 6km. Nekādu instrumetnu precīzākiem mēriem man vēl nav, kā arī laiks tika uzņemts aptuveni un trasē skrienot pavadīju 41 minūti.

Kā man gāja? Pirmā daļa līdz ezeram gāja vienkārši lieliski, pilns ar cilvēkiem, pašam sajūtas brīnišķīgās, lepns par savu jauno tērpu un pirmajiem noskrietiem kilometriem. Veikalā netērējos uz jauniem apaviem, jo pagājušā gadā uz atlaidēm biju iegādājies Adidas Prodigy, bet jau pirms mēneša izskrienot konstatēju ka esmu tos par maziem nopircis. Šodien jau gāja labāk, bet kāju pirkstu galus jūtu vēl aizvien. Būs vien jāpērk jauni.

Aizskrienot līdz tribīnēm sāku just augšstilbos nelielas sāpes un arī nesenās pusdienas darīja savu. Būs vien jāievēro visi noteikumi un labu laiku neēst pirms skriešanas. Aptuveni pēdējo kilometru arī potītes saka uztraukties. Varbūt dēļ basketbola traumām, varbūt dēļ nepiemērotiem apaviem, varbūt dēļ asfalta, bet visticamāk dēļ paša tizluma.

Apģērbam ir nozīmes. Parasti, atvainojos par izteicienu, svīstu kā cūka sportojot, bet šoreiz tas viss kaut kur tajā Niked drifitā pazuda, nedaudz slapja cepura, jo tā ir Nike Golf un vieta par kuru labāk nerunāšu. Bet nu jau tur arī viss ir sauss (nenocietos nepavēstot šo sava sasniegumu un sēžu vēl pilnā epikējumā). Tākā jebkuram kurš grib skriet un darīt to ērti, iesaku – noteikti pērciet tieši tam piemērotu apģērbu. Nenožēlosiet. Vismaz es to daru.

Apsolos arī izveidot rakstus kuros attēlošu noskrietā statistikas un iztērētās naudas apstākļus, kā arī vienā Latviešu maratonista resursā redzēju ka skrējēji pieraksta arī cik katras kedas nones. Par to arī varbūt.

Priecājaties kopā ar mani un sāciet gatavoties paši. protams trasē tikai jūs trūkāt, bet gan jau – vietas pietiks visiem. Un ja nu kāds ir kas grib to darīt tieši Biķernieku trasē, dodiet ziņu – kopā jautrāk, lai arī esmu iegādājies, kā jau teicu, mazu un ērtu mūzikas spēlētāju.

P.S. Atļaušos nomainīt ieturēto stilu maratona rakstus apsaukt ar vārdu maratons un tikai pēc tam pats nosaukums. Kā nekā kategorijas jau visu saliek pa plauktiņiem tā pat.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.