Skolas pusdienas
Man ir trīs skolnieki un redzot kā viņi ēd mājās, liekas ka skolā viņi pārtiek tikai no uzņemtajām zināšanām. Un pusdienu naudu notriec par lietām, par kurām es neko negribu zināt. Manā laikā gan viss notika kā pēc notīm, pie tam ik pa laikam bija jāiet un jādežūrē skolas virtuvē. Bet ko tad tagad skolēni ēd pusdienās un kā to dara visā pasaulē?
Japāna
Dažreiz japāņu bērniem tiek piedāvāti arī rietumnieku ēdieni, bet parasti japāņu skolās ēdienkartē dominē rīsi un zivs. Šodien pusdienās Udon nūdeles, zivs desiņa ar sieru, saldēts mandarīns un piens.
Koreja
Korejā viss notiek kā armijā. Standartizētas metāla paplātes ar diviem lielajiem traukiem rīsiem un zupai. Savukārt mazie domāti dārzeņiem un zivij. Korejiešu bērni parasti pie pusdienām piedzer saldu jogurtu, kas ir ļoti populārs Korejā. Šajā pusdienu piedāvājumā rīsu un graudu maisījums, pupu sautējums, vista ar dārzeņiem, vārīta jūraszāle un vārītas pākšpupiņas.
Francija
Francijā pret skolas pusdienām izturas ļoti nopietni un bērnu ēdienkartē ir tādi paši ēdieni, kā pusdienojot pieaugušajiem ārpus mājas. Pusdienās vārīts artišoks, mīdijas, kartupeļi frī (french fries), jogurts, greipfrūts, bagete un citronu pīrāgs.
Zviedrija
Kartupeļi, kāposti, pupas, krekeris un brūkleņu dzēriens.
Čehija
Lai arī Čehijā ir sociālistiska ēdināšanas sistēmas pagātne, pārsvarā visi bērni ēd kompleksās pusdienas un pie tam var digitāli izvēlēties no diviem trim ēdieniem pāris dienas iepriekš. Šoreiz dārzeņu zupa, tomātu biezenis, zivs, dārzeņi un salātlapa.
Itālija
Itāļu bērni pusdienās ēd pārsvarā pastas un risoto, pie tam visas piedevas un salāti ir organiski un netālu audzēti. Gaļas ēdiens skolas pusdienu ēdienkartē parādās vien dažas reizes nedēļā.
Singapūra
Šeit pusdienas sastāv no rīsiem un piedevām, pie tam ir ieviesta sistēma „ekonomiskie rīsi,” jo rīsi tiek visiem, bet par piedevām ir jāmaksā. Jo vairāk ņem, jo lielāka maksa. Šoreiz gan dārgās pusdienas (pusotrs dolārs) – cālis ar mērci, kartupeļu daiviņas, sviestā cepts ķiploku grauzdiņš, gurķa šķēles un čili mērce.
Kenija
Jā, arī Kenijā bērni iet skolā, mācās un ēd pusdienas. Avokado ēd pusdienās. Izklausās ļoti trūcīgi, bet avokado ir ļoti barojošs.
Slovākija
Pusdienās cepta zivs, saldais kartupelis un burkāns, redīsi un sarkanā paprika.
Lielbritānija
Jamie Oliver droši vien viņus jau ir izdresējis. Lai arī dažviet vēl ir burgeri, picas, bet pārsvarā visur skolās ir veselīga un daudzveidīga pārtika, kā arī pieejami ir tikai veģetāri un pavisam interesanti ēdieni. Šoreiz pusdienās pasta ar sīpoliem, salāti, focaccia, ūdens un augļu kebabs ar karameļu mērci.
Taivāna
Pusdienās sēnes ar maltu cūkgaļu, ķīniešu lociņi ar tempuru, baklažāns. Rīsi un redīsu zupa.
Čīle
Rīsi, kartupeļi frī, lielops. Kāpostu salāti, avokado, aprikozes un citrona gabaliņš. Apelsīnu sula un jogurts ar augļiem.
Brazīlija
Rīsi, pupas, maize, gaļa ar dārzeņiem, banāns, galviņsalātu un mangolda maisījums.
Ķīna
Vesela zivs, olu kultenis ar tomātu mērci, rīsi, spināti, ziedkāposti un zupa.
Amerikas Savienotās valstis
Visi, kas grib uzzināt par amerikāņu skolu ēšanas kultūru, var noskatīties Jamie Oliver ēdienu seriālu – Food Revolution. Liela valsts, dažādi paradumi. Šis pusdienu komplekts ir no kādas ASV privātās skolas. Cālis, kartupeļu biezenis, burkāni un ūdens.
Bildes un informācija ņemta no bloga, kurš raksta par skolas ēdieniem – What’s For School Lunch?
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
Es vienu gadu mācījos ASV un toreiz nebija tik bēdīga pārtika. Katru dienu bija cits ēdiens, bet vienmēr bija mazā paciņa piena (šokolādes, vai parastais – pēc izvēles), nevis parasts ūdens. Katru nedēļu bija viena picas diena. Laikam, laiki mainījušies aptaukošanās ‘avērnesa’ dēļ.
Paskaties What’s For School Lunch?, tur ASV skolēnu pusdienas ir plaši pārstāvētas, gan picas, burgeri, gan arī viss kas uz veselīgo pusi.
Nu mums labi zināmajā Rīgas skolā ēdināšanas sistēma ir galīgi garām jau gadiem. Es arī nevainoju savējo, ka nevēlas ēst aukstu un negaršīgu paiku. No 3.klases jau ņem līdzi pusdienu kārbiņu ar mājās gatavotu ēdienu. Un siltu ēdienu ēd mūzikas skolas kafejnīcā, kur gatavo samērā labi. Protams, neiztiek arī bez dažādu našķu un dranķību pirkšanas, bet tas bija vairāk izteikts jaunākajās klasēs.Tagad topā saldējums.
Par citu valstu pieredzi runājot- man simpātiski šķiet Itālijas, Čīles(varēja tik frī nebūt) un britu piedāvātais. Pieļauju, ka maniem sīčiem arī. Jo ēšanas paradumi vairāk vai mazāk jau veidojas tieši ģimenē, ne?
Vienu gan varu pateikt, tā veselā ķīniešu zivs manām “cacām” izraisītu tikai vieglu nelabumu, nevis veicinātu apetīti. :)
Ā, un Čehijai lielais bonuss par iespēju skolēniem izvēlēties ēdienu.
Es laikam grībētu ēst skolas pusdienas Korejā vai Itālijā. Skolas laikā ēdināšana bija nu tāda.. zō zō.. jautrāk bija pašiem iet un tur dežūrēt, bet, lai būtu bijis tā, ka tur dod garšīgi, laikam nē. Daudzi bērni jau tolaik izvēlējās labāk ēst kādu bulku skolas kafejnīcā un līdzīgi darīju arī es. Es visu nedēļu man iedeva vienu latu un divdesmit sančas. Jā, iedomājieties, kādreiz ar to pietika, taču to vienu latu un divdesmit santīmus es parasti notriecu pirmdienā, visu atlikušo nedēļu klausoties rūcošā vēderā, ja vien nebija kas paņemt līdzi no mājām.
Piekrītu GG par ēšanas paradumu veidošanos mājās. Paldies manai mammai par laba pamata ielikšanu.
Vai pie tā Olivera seriāla var tikt kādā no līčiem?
Man gan par skolas laiku pusdienām ēdnīcā ir vislabākās atmiņas, gatavoja ļoti garšīgi. Vienīgais bija grūti sagaidīt pusdienslaiku, ja brokastis ēstas jau pusseptiņos no rīta un porcijas arī nebija tik lielas, lai varētu izturēt bez kurkstoša vēdera līdz mājām ap pl.17.30 laikam. Skolas kafenē gan nekā cita bez bulkām un saldumiem nopirkt nevarēja.
……palasijos un sanāca atcerēties savas skolas pusdienas……atmaiņas vienkārši skumjas…..rupjmaize un ūdens no krāna!!! Jo visu tālāk sekojošo sev iekšā dabūt nevarēju!
Tikai tagad, kad pēc izlaiduma svinībām pagājuši jau vairāk kā 20. gadi, reizēm uzzinu, ka citās skolās tomēr bija normāla ēdināšana….
Tātad, vai nu skolas pavārienes tik dikti zaga, ka pāri tiešām palika tikai niecība vai arī uz mājām visu ēdamo nesa arī skolotāji,direktors un apkopējas……. nezinu !!!
Tātad mūsu mazās lauku skoliņas pusdienas lielākoties sastāvēja no škidras zupas (zirņu, vai kaut kādas vārdā nenosaucamas, kurā peldēja kāds kartupelis, burkāns un skumji vientuļš gaļas sīkumiņš), puņķu saldā (kā mēs to toreiz saucām – tāda kā želeja ar pienu), reti bija sagaidāms maziņš mazītiņš zivs gabaliņš ar makaroniem un, ja dikti paveicās piena zupa ar siļķīti (sērkociņu kastītes lielumā) vai biezpiens ar ķīseli!! Rupjmaizi gan varēja dabūt ar uzviju, tad nu tas arī bija mūsu ēdiens, lielākoties…
Tad nu nezinu teikt, kā bija labāk tā kā tad vai tā, kā tagad, kad tomēr ir izvēles iespējas!!!
Vienīgais sliktums šinī visā ir tas, ka tie mazuļi pērk visādus štruntus, kas viņiem vispār nebūtu jāēd, priecājos ka mēs tādus s…. bērnībā nekur iegādāties nevarējām :)
Ļoti interesants raksts :) man īpaši patīk tie austrumu zemju ēdieni un pasniegšanas veidi :)
Bet Taču mazliet nepiekrītu par Itāliju, jo pašlaik esmu Itālijā un ēdu patiešām labi, taču skolas pusdienas kā tādas šeit nepastāv, jo skola beidzas pusdienlaikā tieši ar tādu nodomu, lai bērni ietu mājās paēst veselīgas pusdienas(Tur nesagaidot pārāk lielus pārsteigumus, bet patiešām garšīgu pastu ar tomātmērci un sieru. Viņiem pašiem nekad neapnīk. Reizēm pusdienās tiek ēsts jau minētais risotto. Un pēc tam bieži ir otrais ēdiens- salāti ar gaļu un tad vēl augļi O_o)
Skolā ir viens vienīgs starpbrīdis, kura laikā tiek ēsta neveselīgā pārtika no ēšanas automāta- kola, krekeri, čipsi, šokolāde(vienīgā lieta, ko es tur uzskatu par veselīgu ir ūdens :D ) vai arī no mājām paņemtā sviestmaize vai maize ar nutellu(Itālija kā nekā ir tās dzimtene). Es ar no mājām paņemto augli parasti tur ļoti izceļos un saņemu tādus jautājumus kā “Tev ir diēta?”
Vienīgais gadījums, kur esmu redzējusi, ka kāds ēd pusdienas skolā ir viesnīcu skola, kur skolēni paši sev pagatavo pusdienas un pēc tam to arī apēd. Tā arī ir viena no retajām skolām, kur nodarbības notiek arī pēcpusdienās. (īsās skolas dienas tiek kompensētas ar skolu sestdienās)
ohh, mums Ķekavas videnē gan pusdienas bija ļooti labas! Varēja pirkt uz visu nedēļu vai katru dienu iet izvēlēties kaut vai pa sastāvdaļām no vairākiem siltajiem ēdieniem, salātiem un piedevām.. Viss bija kvalitatīvs, garšīgs un parasti labi smaržoja, arī izskats ēdienam bija ok – kad braucām uz olimpiādēm uz Salaspils un Olaines skolām, parasti riebās iet ēst pusdienas, jo Ķekavai nekas nelīdzinājās :D Arī auglīšus pēdējos gados, kad macījos vcarēja nopirkt – ābolus, mandarīnus un (!!) mizotus burkānus, kas gāja uz urrā :) Ehh, patīkamas atmiņas..
Vēl šodien man atmiņā mūsu lauku pamatskolas brīnumgardās maltītes-nopelnītas vasarā kolhozā strādājot. Viss bija vienmēr svaigs,garšīgs un pietiekamas porcijas.Ēdām no normāliem traukiem, nevis metāla un ar dakšiņu, vecākajās 7.,8. klasē arī ar nazi, atšķirībā no pilsētas vidusskolas, kur bija metāla trauki un tikai karotes.Pašiem gan vjadzēja dežūrēt virtuvē un daudz ko saimniecītēm, lai viņām joprojām laba veselība, piepalīdzēt. Ne visai laimīgie bija tie, kas tika dežūrēt pirmdienās un trešdienās, jo tad nākamajai dienai vajadzēja uznest no pagraba un nomizot 4 grozus kartupeļu, toties bija savs pluss, šajās dienās atkal tika gatavoti saldie ēdieni (kartupeļu dienās tikai kompots) un ceptas kotletes vai kas cits nākamajai dienai, kas kaut mazliet, tomēr palika vienmēr pāri, un to dežurants varēja dabūt papildus, kad lielie darbi līdz launagam bija apdarīti.Reizī nedēļā skolā tirgoja arī no pilsētas atvestus našķīšus-ņammīgas ķimeņbulciņas vai arī kādas citas-ievārījuma, rožu, vai arī saldējumu vafeļu vai papīra glāzītēs-rindas bija garas, un gadījās,kam nepaveicās-pietrūka našķīšu vai arī nebija līdzi tai dienā kapeiciņu.Arī šajās dienās bija veiksme dežūrēt virtuvē, jo pie našķiem tiki bezmaz pirmais, kā tās atveda, nevis starpbrīdī. Vienu no saldajiem esmu paņēmusi sev līdzi dzīvē-tas tiek gatavots, kad tuvojas Ziemassvētki un veikalos sāk aktivizēties piparkūkas, tāpat bija arī skolā, to gatavoja ap šo pat laiku, kaut Ziemassvētkus nesvinēja. Vienkāršs, bet ļoooti gards-saputots putukrējums sajaukts ar maltām īstajām ( apaļajām, kam var izurbināt caurumiņu un sajust piparu kriksīšus) piparkūkām un klāt mazliet skābens dzērveņu ķīselis ar nedaudz ogu sēkliņām. Tāds gardums!