Magnēts 38.kārta – Garupe
Pagājušo ceturtdienu biju Magnētā. Jā, jā, skrēju pa mežu un meklēju caurumiņus kur ielikt. Izrādās, ka mūsdienās viss ir daudz savādāk. Atceros, ka skolas gados Ventspils pusē bija jākompostrē kartiņa, kā padomju laiku tramvajos. Studiju gados Jūrmalā ar krāsainiem zīmuļiem jāvelk rimbuļi un pirms daudziem gadiem Magnētā atkal ar kompostieri jādarbojas. Tagad tev iedod puļķīti, kuru tu katrā atrastā punktā iebāz. Pavilkos dēļ jums, dārgie rakstu komentētāji, un vienu darba kolēģi.
Pirmais Magnēts pēc tik ilgiem laikiem man bija Garkalnē, vecas armijas bāzes apkārtnē. Neesmu es nekāds lielais orientierists, lai arī savā laikā biju V13 grupas čempions Ventspils rajonā, Jūrmalas čempions un pat šai Magnētā vienu gadu vājākā grupā biju baigos topos, bet tas viss dēļ pārāk maza vecuma vai pārāk mazas konkurences, vai gana negodīgiem paņēmieniem, kā skriešana līdz daudz labākam punktu meklētājam.
Izvēlējos es skriet M21C, jo distance īsāka, vieglāka un punktus neliek purva vidū. Es tak, trenējos maratonam un nevis mukšanā no lāčiem, un vieglākās distancēs var daudz skriet pa celiņiem un taciņām vairāk nodrošinoties pret galvas laušanas. Apguvu ielikšanas iemaņas, sazīmēju karti un devos mežā. Cilvēku daudz, bet tik un tā brīžiem tu esi viens pats un neviena apkārt nav. Retos brīžos.
Gāja jau kā parasti, pirmais punkts auzās, pēc tam jau labāk, bet no vienmērīgas skriešanas ne smakas. Kā atrodu punktu, tā brīdi pētu apstākļus nākamā meklēšanā, lai arī zinu ka normāli džeki skrienot uz punktu, jau domā par nākamo. Pie tam novēroju, ka skrienot man grūti padomāt par kaut kādiem tur vēl punktiem. Kā tajā grāmatā Neiburgas Stum Stum, kur varone cērtot malku domā tikai par to fackingo malku un neko citu. Tad vēl divas reizes kļūdījos un nepieciešami veikto 6km vietā es noskrēju vairāk kā septiņus kilometrus. Ar savu sniegumu esmu apmierināts, jo vidējais skriešanas ātrums daudz neatšķīrās no skriešanas ātruma parastā treniņā. Un arī vietu dabūju desmito. Smuki.
Tā kā man tas viss baigi patika, tad šonedēļ atkal braukšu. Tiekamies mežā.
esi laikam atgājis no orientēšanās ….. tas ir tāpat kā ilgi nespēlējot šahu, kombinācijas tik labi, neredzi, teorijas variantus esi nedaudz piemirsis … visas izjūtas atgriežas ar laiku :) Turēšu īkšķus! :)
Un vispār – nekādu vasaras simptomu :) nekādu treniņu izlaišanu :)
Jā, nebiju jau kādu laiku to darījis. Bet man iepatikās un pieeju tam kā interesantākam treniņam, jo savus septiņus kilometrus noskrienu un vidējais ātrums arī ir normas robežās, vien šie treniņi drīzāk ir tādi sirds stiprināšanai, jo sanāk ātrāk uzskriet, sanāk pastaigāt un pameklēt. Garam noteikti nāk pa labu, ceru arī visam pārējam.
Signi! Auu! Vai esi pavisam atvaļinājumā noziedējis? :) tas kaut kā pavisam neder ….. laiks atgriezties pie skriešanas :)
Ēst arī vajag. Brīvdienās nostrādāju 24h stundas, tā kā skriešanai vajadzēja paiet malā. Bet šodien eju trasē, rīt, ceturtdien uz Magnētu. Un tad jau redzēs kas tālāk. Un pats? Skrien, vai alu dzer?
nu skaidrs, tiek piedots :D …..
nu ko lai saka … gribu atsākt, bet nu nekādi …. te ar zobiem mocos un sāku apmeklēt zobākstu :) murgs, kā man tā lieta nepatīk, bet nu laikam tas ir nepieciešams :)
starp citu, kāpēc automātiski formatējās mans teksts? pie vairākiem daudzpunktiem kaut kādi biezie punkti parādās – kas tā ir par fīču?
Nav ne jausmas…
tāks, Signis ir pazudis vasarā :)
Diezgan ilgi skrēji… :)