Dzīves garša
Man ir gandrīz simts pavārgrāmatas. Varbūt pat vairāk. Tajās varu izlasīt, kas labi der kopā ar kardamonu, kā mainot miltu, piena un olu attiecību var panākt dažādu mīklu iegūšanu. Varu uzzināt, ko pēdējā maltītē gribētu galdā celt visi slavenākie pasaules pavāri un varu izlasīt stāstus par pasaules kulinārijas lielvalstu virtuvēm. Savā grāmatplauktā atradīšu jebkuru franču recepti un varu pateikt ko labprāt ēda Hitlers. Man ir stāsts par virtuves verga piedzīvojumiem un ēst gatavošanu vakuumā.
Sievai jau no sākta gala bija skeptiska attieksme pret manām pavārgrāmatām un to daudzumu. Viesistabas centrālā vieta aizņemta ar grāmatām, kuras “neviens nelasa, neviens pēc viņām negatavo un krājas tikai putekļi.” Bet tagad pats viņai esmu rokās sagādājis spēcīgu argumentu. Drīzāk jau to sagādājusi Ilze Jurkāne ar savu pavārgrāmatu “Dzīves garša.”
Lai arī cik man būtu pašam žēl atzīt, tad Ilze Jurkāne ir sarakstījusi tieši tādu pavārgrāmatu, kādu es būtu gribējis sarakstīt. Visas manas dažādu valstu grāmatas var pārsteigt ar bildēm, biezumu, bet dažādu virtuvju izmēģināšanai mājas vajadzībām pietiek ar Jurkānes grāmatu. Viņa izstāsta savus iespaidus par valsti vai reģionu un piedāvā dažas raksturīgās receptes, kuras var pagatavot nemaz nemeklējot produktus SKY vai specializētos veikalos.
Kādam kulinārijas mīļotājam ieteiktu izpausties un nākamam gadam sagādāt sev neaizmirstamu piedzīvojumu. “Dzīves garša” varētu būt lielisks remeiks Julie&Julia eksperimentam. Tikai Džūlijas Čaildas pavārgrāmatas vietā ņemot Ilzes Jurkānes pavārgrāmatu un uztaisīt visas receptes pēc kārtas.
Ja nu kādam vīrietim nekādi nevedas ar padomu sievietes Ziemassvētku dāvanai, tad droši varu ieteikt meklēt grāmatnīcas “Dzīves grašu.” Pie tam, ja ar šo apdāvināto sievieti dzīvo kopā vai ieturi pie viņas vakariņas, tad garantēju – pirmos mēnešus ēdīsi Jurkānes stilā. Vismaz manā mājā sieva un grāmata ir izstūmušas mani no virtuves. Esmu vakariņas ēdis pēc grāmatas taisītu ķirbju zupu, gulašu, akniņas ar speķi, vistu sinepju mērcē un ir saraksts ar to, ko vēl vajadzētu pamēģināt.
Bet, lai kaut kādā veidā paglābtu savas pavārgrāmatas no negoda, tad palasot “Dzīves garšu” es zinu kuri ēdieni garšojuši Ilzes vīram, pazīstu gandrīz visus viņas draugus un brīžiem ir sajūta, ka skatos Jurkānu ģimenes bilžu albumu. Un grāmata ir tik sirsnīgi sarakstīta, ka mani tas tracina, bet tā tik un tā rada tādu “gribu pagatavot” sajūtu.
Liekās, ka Es sev tiko izdomāju ziemassvētku dāvanu!
šodien kā reiz uz viņu noskatījos. Bet tās dizains tik maz atgādina pavārgrāmatu, ka nenopirku. Taču Tava recenzija liek man savu lēmumu mainīt :)
Tas gan, pie vāka dizaina pirmajai grāmatai vajadzēja piestrādāt vairāk.
Labvakar Signi!
Vēlos izteikt lielu PALDIES par jaukiem vārdiem. Esmu priecīga, ka Jūs tik augsti novērtējat manu grāmatu. Man vienmēr ir prieks padalīties, bet vēl lielāks, ja citiem tas ir derīgi vai sagādā pozitīvas emocijas. Mēģināju ielikt visu…
Par vāku varētu padiskutēt. Negribējās to piebāzt ar ēdieniem
.
Paldies atkal. Priecīgus Ziemsvētkus Jums ar ģimeni un izcilu jauno gadu. Neaizmirstiet, ka tas ir nozīmīgs – ilgi gaidītais 2012.! Nākamie gadi būs interesanti – tas nu gan man ir skaidrs.
Ar cieņu,
Ilze Jurkāne
hm, interesanti :) šķiet, ka man arī būs ideja dāvanai :)
Vienmēr ir bijušas bailes no pavārgrāmatām, liekas, ka sekojot instrukcijām nevar sanākt kā vajag. Tomēr gatavojot ir spēkā likums 2 šķipsnas un vēl bišķi :)
Can I just say what a relief to search out someone who truly knows what theyre talking about on the internet. You positively know the way to bring an issue to light and make it important. More people must read this and perceive this facet of the story. I cant consider youre no more widespread since you undoubtedly have the gift.