Gultā ar mani 2
Parasti otrā versija ir sūdīgāka par pirmo. Un droši vien pirmā nakts eksperimenta izraisītā rezonanse netiks atkārtota, bet es pamazām tuvojos pasaules rekordam veselīga cilvēka zemākajam konstatētam pulsam. Šis rekords esot 28 sitieni minūtē un man palikuši vēl 4 sitienus ko ieturēt rekorda atkārtošanai. Tad nu atļaušos jūs atkal ielaist manā guļamistabā.
Pēdējā laikā man ir grūti sevi piespiest regulāri doties skriet. Nav jau tā, ka es neskrienu nemaz, bet pašam gribētos vairāk. Viens no iemesliem parasti ir nogurums un to mēra skatoties uz miera stāvokļa pulsu, ja tas ir augsts pamostoties, tātad esi pārforsējis un vajag atlaist vaļīgāk, ja zems, tad viss kārtībā. Parasti, kad sirds atpūšas tās ritms ir 60-100 reižu minūtē. Sportistiem ir lēnāks miera pulss, jo sirds strādā efektīgāk un tai pietiek ar mazāku saraušanās reižu skaitu, lai apgādātu ķermeni ar asinīm.
Un kāpēc lai es mērītu tikai no rīta, kad bieži vien pats nesaprotu cik vecs, nemaz nerunājot par vēl kaut kādu tur pulsometru un pasaules rekordu sitienos minūtē. Stellējam visu uzparikti virsu jau aizejot gulēt un tad jau kad pienāks rīts viss būs uz delnas un pierakstīts.
Jau iemiegot mana šī nakts meitene Garmin Forerunner 305 uzvedās dīvaini, jo ik pa laikam uztraucās par to ka pazūd satelīta signāls, bet es tam nepievērsu uzmanību, jo mani naktī nespēj pamodināt milzīgs negaiss, kur nu vēl maiga pīkstēšana ka pazudis kaut kāds tur signāls. Bet šorīt apskatot rezultātus, izrādās ka es esmu mēnessērdzīgais, vai baigi efektīgi dīdos, jo gultā pavadītās gandrīz septiņās stundās es esmu pamanījies veikt trīs kilometrus ar vidējo ātrumu 0,4 km/h. Pie tam izskatās, ka man būs jāreģistrē vēl viens rekords, jo mans maksimālās ātrums uzrādās kā 92.7 km/h. Unbelievable.
Uzliekot nakts gaitas uz Google Map konstatēju ka tomēr mēnessērdzīgais, jo visu tuvāko apkārtni esmu izskraidījis pie tam ar vidējo pulsu 60 bpm – nakts maratonā es būtu nepārspējams. Droši vien to visu var izskaidrot ar satelītu stāvokļiem, jo iespējams kāds no viņiem spēja aiztikt līdz manam uztvērējam un nodot tam viņa koordinātes, kurš savukārt laimīgs tās pierakstīja. GPS aparāti darbojas pēc principa, ka tie izmantojot vairāku satelītu datus izrēķina kur tad tas atrodas un iespējams esot pieejamam tikai vienam vai dažiem šie aprēķini sanāk tik kompromitējoši.
Bet runājot par pašu pulsu, tās grafiks nakts laikā nedaudz atšķiras no iepriekšējā reizē uzņemtiem, bet tik un tā atgādina, acīgo bloga apmeklētāju tik sparīgi aprakstītās erekcijas, bet diemžēl tas ir saistīts ar miega fāzēm un nevis manu vairošanās orgānu pašdarbību. Kā jau minēju, vidējais pulss 60 bpm un zemākais pierakstītais 34 bpm. Vidējais ir nedaudz augstāks nekā pirmajā reizē konstatētie 53 bpm, kā arī dažas reizes pulss ļoti pietuvojies un pat pārsniedzis minētās normas augšējo robežu 100 bpm. Bet es uzskatu ka viss liecina par to ka noguruma man nav un miera stāvokļa pulss ir ļoti labs. Bīsties Kuldīgas pusmaraton.
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
Skaidrs kāpēc nevari sevi piespiest skriet, ja jau pa nakti apjoz puskvartālu :)
Pats ļoti izbrīnījos. Pirmajā eksperimentā mekur neviens neskrēja. Sliecos domāt, ka viss tā pagriezies ka kāds satelīts blieš pa logu iekšā.
Nu Signi, ko lai saka … tāda kā maza “pusmūža krīze” :))) es te smaidu vienā smaidīšanā :) Man jau liekas, nedaudz pārspīlē Forerunner mērījumu nozīmīgumu. Skrienot garos gabalus treniņos, protams nedaudz sakrājās nogurums, jo tā nav ikdienas slodze, bet slodze ekstremālos apstākļos. Pats tak redzi, arī Garmin saka, ka neesi nemaz tik sliktā formā pat naktī:)) Skriešana garajos gabalos savu emocionālo slodzi uzliek, citu iemeslu es te nemaz neredzu. Pamostoties pēc nakts miera, skriet ļoti lielas distances, no rīta puses, manā uztverē ir visai grūti. Gan sirdij sava slodze, gan psiholoģiski ir, kā ir … es no rītiem maksimāli skrienu ap 6 km … Bet lai skrietu ar baudu, biežāk nepieciešami mači – tādu tak pietiek Rīgā un tās apkārtnē, brauc kaut uz Ozolniekiem, ja nepatīk Rīga. “Magnēts” tas jau it kā ir labi, bet tas tomēr nav tas. Jo reāli Tu neredzi, kā pārējie skrien un tas sacensību gars ir pavisam cits, cīnies ne tikai ar citiem, bet vairāk arī ar karti. Lai skrietu labāk un ar baudu treniņos ir jāredz savs progress sacensībās, kaut vai salīdzinot ar savu treniņpartneri vai kādu labu konkurentu salīdzinies. Bet ja skrieni vienos un tajos pašos mačos, tad vari salīdzināts pats savus rezultātus. Sacensībās cita enerģija nepieciešama. Man vismaz, tas ļoti deva spēku treniņiem, vienalga, vai progresē vai regresē.
Nez kā Tu izvilksi sevi skriet, kad tas laiks būs daudz sliktāks, iedomājies kaut vai ziemas periodu – tumsa agrāk iestājās, arī gaiss ir daudz vēsāks, tad piecelties no agra rīta, vai vienkārši paskriet vakarpusē ir daudz grūtāk!
Tā kā – saņemies un nemet plinti krūmos :)
Kurš te met plinti? Vienkārši pats sevi paņemu uz zobu. Trīs gadu plāns ir trīs gadu plāns un nekāda bērnu spēlīte. Vienīgi nāve mūs šķirs.
Ahā! Man jau bija tādas aizdomas :) klau, a tādi “Juglas apļi” vēl notiek?
Par tām sacensībām bez “Kuldīgas pusmaratona” vēl padomā. Zināsi, vismaz kādā formā esi. :)
ieskaties te ir sacensību saraksts arī Juglas apļi, baigi foršā trase pa mežu, es vēl labajos padomju laikos skrēju. Distances garums pēc iespējām. Liekas viens aplis bija 4.6 km
http://www.skriesim.lv/index.php?goto=Ec9RFVBrf0
Šo lapu es redzēju, bet man pilnīgi neko neizsaka vārds Jugla. Ne kurā vietā, ne kur interesēties, ne kā. Es tak nevaru meklēties pa Juglu kur paskriet. Tāpēc arī skrienu viens vai braucu uz Magnētu.
15.07 Juglas apļi 6.kārta, Jugla
Atveseļošanās klubs I. Heidemanis 26385588
Uzzvani šeit! Domāju pa šo tālruni visu noskaidrosi :)
kā ar zvanīšanu? vai izdevās?
Pavisam aizmirsu par Juglas apļiem.
[…] zemes civilizācijām. Toties tam ir vistiešākais sakars ar gultas stāstiem, gan pirmo, gan otro. Un kā virsraksts vēsta – arī ar futbolu. Bet par visu sīkāk lasi […]