Pirms pāris dienām ģimenei bija viesības par godu vectēva astoņdesmit diviem gadiem. Vienā mājā ģimenes vecākais un jaunākais loceklis, sen neredzēti brālēni, jubilāra sveikšana ar dziesmām un, protams, bagātīgi klāts galds. Kā vecmāmiņa teica – tāds neliels kafijas galdiņš.

Nemaz nevaru saprast, kā uz tā galda visam tur esošam pietika vietas. Lavašā tīti dārzeņi, lavašā tīts lasis. Pupiņu salāti, siera salāti, krabju salāti un Olivjē salāti. Mēles rullīši un groziņi ar tādu pildījumu un šādu. Siera bumbas dillēs uz krekeriem un avokado salsa. Bija pat pīrāgi un kola. Un kā jau viesībās pienākas – torte. Šķiņķa torte.

Kad vecmāmiņa stāstīja par to kas ir uz galda un tika pieminēti Olivjē salāti, mazāk kautrīgiem viesiem radās jautājums – kas ir Olivjē salāti?Man viesiem nācās skaidrot, ka vienkārši sakot, Olivjē salāti ir tas pats rasols, tikai ar francisku izcelsmi. Droši vien gadsimta beigu Maskavas labākā franču restorāna pavārs un salātu radītājs Lusjens Olivjē, rauktu pieri, bet mūsdienās par Olivjē salātiem mēdz saukt visu, ko jauc ar majonēzi. Un tradicionāli šos salātus ēd krievu Jaunā gada svinībās.

Olivjē salāti ir mani mīļākie salāti. Kā arī tie ir vienīgie salāti, kurus iegādājos jau gatavus. Lai arī Olivjē salātu garšu atzīstu tikai no viena veikala, tos pārdod daudzos. Un dažādas ir to sastāvdaļas, jo tā laika populārākā ēdiena radītājs recepti paņēma sev līdzi kapā. Manējiem Olivjē salātiem ir klāt āboli, bet nav irbītes un vēži. Vecmāmiņas salātiem arī nebija nekāda vaina.

Līdz astoņdesmit diviem gadiem nodzīvot, būt pie labas veselības, patikt Aishas dziedāšana, zināt, ka viņas skatuves vārds tagad ir Aija Andrejeva un vēl spēt atšķirt vienu mazmazbērnu no cita ir cienījams sasniegums. Bet vecums nenāk viens. Jau man, kurš nodzīvojis gandrīz trīs reizes mazāk un redzējis tik daudz receptes, prasot, ko es labprāt ēstu vakariņās, atbilde nav ilgi jādomā. Spageti ar cieto sieru un pesto.

Lai arī viesības ir domātas viesiem, un tie bija stāvā sajūsmā par “kafijas galdiņu,” bet vectēvu tur nekas neinteresēja. Es ceru, ka tikai jubilejas satraukums bija tam par iemeslu, bet savā ziņā šis pasākums manām bailēm no lasīt nespēšanas vecumdienās pielika vēl vienas. Nespēju priecāties par ēdienu. Tāpēc kopš tās dienas, es šādos brīžos pie daudz laimes, labu veselību un tamlīdzīgi teikšu arī, lai ļoti labi garšo.

Klasiskā Olivjē salātu recepte. Nepieciešami ir 200g svaigu salātu, derēs ledus salāti vai Ķīnas kāposts. 100g melnā kaviāra. Divi mizoti gurķi. Divdesmit piecu vārītu vēžu gaļa. Tā vietā var izmantot konservētu omāru. Divu vārītu irbīšu gaļa. 10-15 mazi marinēti gurķīši. Piecas cieti vārītas olas. Trīs ēdamkarotes sojas pastas. 100g marinēti kaperi. Provansas mērce – franču etiķis, divi olu dzeltenumi un 400g olīveļas. Var aizstāt ar majonēzi. Visu, izņemot kaviāru, kaperus un sojas pastu, sasmalcina. Pievienojot atlikušās sastāvdaļas, ievieto traukā un samaisa ar Provansas mērci. Lai ļoti labi garšo.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.