To ka skriet ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba doties nevis uz krogu iedzert alu, bet skriet. Galvenais ir iesākt, jo pēc tam tas viss būs kā atkarība, jutīsies nemierīgs un nepiepildīts, ja nebūsi paskrējis, un no savas nelielās pieredzes saku – jutīsies noguris, ja nebūsi izskrējis kādu līkumu.

Skriet cilvēks grib dažādu iemeslu dēļ, bet svarīgākie ir svara samazināšana, fiziskās kondīcijas iegūšanai, pieradums pie fiziskām aktivitātēm, prāta nomierināšanai un lai ko pierādītu sev un citiem. Es varētu sevī atrast visus šos iemeslus. Lai arī kādi būtu tavi iemesli, došu tev padomus, kā labāk sākt to darīt un kā skriešanu padarīt par izklaidi, un nevis spaidu darbiem.

Apavi. Skriešanu bieži vien dēvē par traumatisku sporta veidu, ka labāk ir doties izbraucienos ar riteni, soļot vai peldēt. Labi skriešanai domāti apavi šo traumatismu samazinās. Protams, pie ļoti liela svara skriešana var būt bīstama, bet vidusmēra cilvēkam apavi šo problēmu atrisinās un skriešana nesagādās jaunas mokas. Nav vajadzības pēc pašiem dārgākiem un jaunākiem, bet meklē veikalā tieši skriešanai domātus.

Iesildīšanās. Pirmo mēnesi uzsākot skriet, vajadzētu kādas desmit minūtes veikli iet, nevis uzreiz sākt skriet. Ķermenis nav pieradis pie skriešanas un iešana tam dos iespēju aprast ar jauniem noteikumiem. Tu savukārt izvairīsies no liekām traumām un padarīsi savu skrējēja karjeras sākumu par paveicamu uzdevumu. Neaizmirsti par tādu pašu atsildīšanās iešanu pēc skrējiena un mājās tu atgriezīsies priecīgs, nevis ar mēli līdz ceļiem.

Biežums. Sporta speciālisti saka, ka fiziskām aktivitātēm veselības dēļ būtu jāvelta trīs reizes nedēļā pa pusstundai. Centies to ievērot un skrien vismaz trīs reizes nedēļā. Bet atceries, ka skriešana ir domāta tev un nevis otrādi. Ja tu jūties nepiemērots skriešanai šodien, tad neskrien. Rītdiena un jauna iespēja skriet noteikti pienāks. Nogurums, sāpes un neoma skriet tikai palielina iespēju iedzīvoties traumā, lai arī lietus, sniegs un karsta saule traucē tikai dejotājam ar lielām olām.

Atpūta. Pirmajos divos mēnešos neskrien katru dienu. Mēģini vienu dienu starp skrējieniem izlaist. Muskuļiem un cīpslām jāpierod pie skriešanas. Vēlāk jau varēsi skriet katru dienu, ja gribēsi piedalīties pusmaratona vai maratona sacensībās.

Ilgums.  Skrien uz laiku un nevis attālumu. Man kā ciparu mīļotājam tas ir grūti, jo gribās noskriet tos desmit, divdesmit kilometrus un pēc iespējas ātrāk. Jaunus rekordus un tamlīdzīgus mazos dzīves sasniegumus. Bet galvenais ir skrienot pavadītais laiks. Piemēram, pilnvērtīga skābekļa apmaiņa sākas pēc 40 minūtēm skrienot.

Daudzums. Pirmajās nedēļās neskrien daudz un ja tev vajag paiet, droši to dari, galvenais ir kustēties uz priekšu un nevis nomirt pusceļā. Kā arī būtiski nepalielini noskrietā daudzumu. Ja tu vienā nedēļā esi kopā skrējis stundu, nekādā gadījumā nākamā nedēļā nepalielini skrieto vairāk kā par desmit minūtēm.

Ātrums. Parasti iesācēji skrien ātrāk nekā vajadzētu. Skriešanas ātrumam ir jābūt tādam, ka tu vari brīvi un neaizelsies sarunāties skrienot. Ja arī tu esi ātrākais komandas basketbolists, uzsākot regulārus skrējienus necenties būt ātrākais un ieturi lēnāku tempu nekā tu gribētu.

Profesionāļi. Necenties skriet līdzi ātrākiem skrējējiem, vai nemēģini atkārtot televīzijā redzēto. Profesionāli skrējēji skrien pat 200 km nedēļā un tādas iespējas viņiem dod jau šūpulī ieliktās kedas un gadiem ilgi treniņi. Uz Pekinas olimpiskām spēlēm vairs nepaspēsi. Parasta skrējēja ķermenis netiks galā ar milzīgām slodzēm un tikai sabojās skriešanas labos iespaidus.

Sacensības. Visiem gribas uzvarēt. Nepaļaujies uz draugu provokācijām un piesakies sacensībām tikai tad kad spēj noskriet 30 minūtes bez apstāšanās. Un, tici man, tu neesi nekāds lūzeris. Lasu grāmatu par to kā noskriet maratonu iesācējam un tur, protams, runa ir par sešpadsmit nedēļām, kas vajadzīgas lai sagatavotos tādam pasākumam, bet tas ir tikai mārketinga triks, jo attiecīgo programmu var uzsākt tikai tad, kad tu spēj šīs 30 minūtes pavadīt skrienot. Tā kā – nesteidzies.

Partneri. Paši grūtākie skrējieni paies kā nebijuši ja tu to darīsi ar kādu kopā. Stunda aizies nemanot apspriežot kalnos kāpšanas plānus vai vienkārši runājot par darba lietām, vai meitenēm. Tā kā pierunā savus alus dzeršanas draugus uz skriešanu. Ietaupīsiet naudu un būsiet baigi veselīgie. Un efekts tas pats. Un ja iespējams, uzsāc sarunu ar kādu satiktu skrējēju, varbūt iegūsi draugu visai dzīvei.

Prieks. Forši ir noskriet pirmajam, visvairāk un visātrāk, bet lielāko labumu tev dos tieši tās pozitīvās emocijas no skrējiena. No paša skrējiena un nevis rezultāta un rekordiem. Skrien prieka pēc un nevis sakostiem zobiem vai pēdējiem spēkiem.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.