Mans noskrietais ir dubultots un laikam tai sievietei, kas rakstīja par sportiskām aktivitātēm un laimi, bija taisnība. Visu vakaru pēc treniņa staigāju kā aplaimots zaķis aiz prieka par sevi, pasauli un apkārtējiem nezinādams kur dēties. Lielisks miegs, moža sajūta šorīt un sāpoši ceļi. Izskatās ka būs jāmeklē kāda sildoša ziede un jāierīvē, jo rīt jāpiedalās Banku kausa finālā basketbolā. Vairāk kā malā sēdētājam, bet kas zina…

Tā nu vakar devos trasē un pēc sajūtām likās ka iet grūtāk, bet tieši to pašu distanci veicu par veselām piecām minūtēm ātrāk. Patreizējais trases rekords ir 36:15. Nemaz nejutu ka skrienu ātrāk. Bērns pusi ceļu braucot ar riteni čikstēja – cik viņam ir grūti. Izskatās ka nāksies man vien sākt likt dziesmas savā skriešanas izklaidētājā (iPod) un likt tam mani pavadīt skriešanas laikā.

Mans treniņu partneris nav sēdējis rokas klēpī salicis un jau noskrējis 5km to darot pusstundā, un apgalvo ka šodien dosies un atkārtos paveikto. Svētdien plānojam doties kopā un garākā distancē, bet tad jau vēl redzēsim. Pirms aizmigšanas domāju ka vajadzēja vēl mazo apli pieskriet klāt vakar, bet diez vai skriešanas laikā liktos tā pat. Gultā jau visi ir varoņi.

Šajā nedēļā sākās Magnēts un paskatoties pirmos rezultātus liekas ka arī man tur vajadzētu piedalīties, bet tikai īsti nesaprotu kā to realizēt. Tomēr mežā nevar tā viegli uzturēt nepieciešamo tempu. Laikam uz Magnētu būs jādodas ar domu – pastaiga mežā, atpūtas dienās no treniņiem, bez prasībām uz labu rezultātu un vietu. Sieva vienīgi neļauj to darīt, pirms neesmu sapotējies pret ērcēm. Mana meita finišēja piektajā vietā divus gadus vecāku bērnu grupā.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.