Vēl palikušas tikai dažas dienas, lai nodotu savus parakstus par Satversmes grozījumiem. Radio neskaitāmas reizes noskan reklāma par to, bet tik un tā daudzi nemaz nezina, ka tāds pasākums notiek, un daudzi nezina par ko tas notiek. Vai tas ko atrisinās, vai padarīs labāk – nedomāju.

Manas politiskās aktivitātes aprobežojās ar piedalīšanos vēlēšanās un minimāla sekošana līdzi notikumiem šajā virtuvē. Mans tēvs aktīvi ir darbojies Tautas frontē savā krajā un vectēvs neizlaiž nevienu Panorāmas raidījumu. Bērnībā atceros, ka braucu labprāt uz Rīgu ciemoties, jo te varēja pa kabeļtelevīziju skatīties visādus bojevikus, bet vectēvam vajadzēja obligāti ne tikai Panorāmu, bet arī Globusu skatīties, vai nu kā to raidījumu sauca.

Vēl esmu pie viena galda ar Ziedoni Čeveru sēdējis un pusdienojis ar Viesturu Silenieku no Zaļās partija, kā arī vasarā ar Aivaru Lembergu atpūšamies vienā ezera līcī.

Bet brīvdienās mana politiskā aktivitāte uzlidoja nebijušos augstumos, jo divi neatkarīgi radinieki to izprovocēja. Pirmkārt, mana dārgā vecmāmiņa un mazā bērna aukle vienā personā, prasīja man vai es esmu jau bijis atdot parakstu par prezidenta atlaišanu un otrkārt, sievastēvs gribēja piespiest mani un savu meitu to izdarīt nekavējoties. Viņš gan zināja par ko jāatdod paraksts.

Lai arī es iepriekšējās divas Saeima vēlēšanās esmu balsojis par Jauno laiku, bet es nedošu savu parakstu un neiesaku to darīt arī tev. Kāpēc? Lielākā daļa pilsoņu uz vēlēšanām dodas sirdsapziņas dzīti, bet tur ierodoties visticamāk pirmo reizi uzzina kādas tad partijas vispār uz šo Saeimu pretendē, nemaz nezinot kādi ir to mērķi un mērķu sasniegšanas līdzekļi. Protams, pastāv uzskats, ka politiķi pirms vēlēšanām sola zilus brīnumus un pēc iekļūšanas Saeimā par tiem aizmirst, bet es uzskatu, ka šāda iespēja atlaist Saeimu šos zilos brīnumus padarīs vēl brīnumainākus.

Iedomājaties situāciju. Vidējais latvietis, apzinīgāku radinieku, priekšniecības, Panorāmas vai jebkādu citu iemeslu dēļ nonāk izvēles priekšā un kasa pauri. Par ko gan balsot, kam ievilkt krustiņu un ko nosvītrot (lasīt viņš māk)? Vai par desmito sarakstu, vai trešo? Ā, šis džeks reklāmā sakarīgi runāja, balsošu par to. Čiki briki un urnā iekša, ātrāk tikšu zaļumos bumbu padzenāt un miers no sievastēva būs, un ja sakarīgais džeks nomainīs kažoku uz otru pusi, varēšu viņu un visu viņa brandžu (lasīt Saeimu) atlaist.

Domāju, ka katram pilsonim reizi četros gados ir dažas stundas jāpadomā, uz poda sēdot, aizmiegot, vai tramvajā braucot. Jāpadomā kādā virzienā viņaprāt dzimtenei iet un kuriem nest tās karogu. Un ja gadījumā viņš, viņa draugi un visi pārējie kuriem atļauts vēlēt ir ievēlējuši šajā 100 gudro sastāvā zagļus un pederastus, tad nākamreiz jāpadomā ir ilgāk un nevis pie katra balsojuma, katra nepareizāka lēmuma skriet ar lietussargiem vicināties.

Katrai valstij, it sevišķi jaunai, ir nepieciešami daži sāpīgi lēmumi un ja opozīcijai un pilsoņiem būs iespēja pie katra šāda nepopulāra lēmuma atlaist Saeimu, tad šī valsts arī paliks mūsu acīs kā tāda banānu republika. Tā kā puiši un meitenes, padomājiet, rakstiet blogos ierakstus par sliktiem politiķiem un jums būs iespēja neiekāpt tai pašā upē otrreiz.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.