Vakar vēlreiz es gatavoju tiramisu. Pēc citas receptes, bet atkal bez Marsalas vīna. Izrādās ka pat specializētos vīna veikalos neko tādu nevar dabūt. Vienīgi tagad man ir vīnu grāmata, kurā aprakstītas alternatīvas šim vīnam, nu ar ko to varētu aizstāt. Gluži tā pat kā iemīlēšanās aizstāšana ar ēst gatavošanu. Jo tas ir līdzīgi.

Jāna Rozes grāmatnīcās varēja nopirkt brīnišķīgas lētas grāmatas (lētāk nekā eBay vai Amazon ar visu jauno nodokli) par dažādu valstu kulinārijām. Stāsti par Pekinas pīli, ungāru papriku, itāļu pastu, spāņu zivīm, grieķu vīģu kūku un krievu šņabi. Par katru no valstīm bieza grāmata, pilna ar bildēm, cilvēkiem un dažādiem stāstiem. Un protams receptēm, vienkāršām kā pasaule, bet aizraujošām kā dzīve.

Tu lasot šādas grāmatas ieraugi kādu recepti, vai ēdienu. Varbūt tu par to jau zināji pirms tam. Kaut vai tas pats tiramisu. Es zināju ka tāds saldais ir, bet izlasot tā stāstu, redzot to ka šis dolce vita nav tāda vienas dienas recepte, nu pagatavo, apēd un aizmirsti, tu saproti ka tas var būt tā vērts. Viņa sarežģītās sastāvdaļas un to interesantā izcelsme. Gluži kā aplidot meiteni. Pēti internetā, kas tad ir tas Marsalas vīns, kā gatavo Mascaropnes sieru un no kurienes ir cēlušies „dāmu pirkstiņi.” Un speciāli iegādājies expresso kannu, lai nebūtu daudz kur piesieties.

Un to dažādo recepšu gūzma, atrodot kādu, tu nevari būt drošs par to ka tā ir tā īstā, ka pēc tās tu iegūsi vienreizīgāko un pareizāko tiramisu. Jo pie visām receptēm ir rakstīts – īstā itāļu tiramisu recepte. Tāpēc ir jāmēģina, jāpieliek kaut kas pašam no sevis un jāmeklē. Pašu labāko. Vienam tā būs tikai ar Marsalas vīnu, citam tieši labāk patiks ar Amaretto, viens klāt liks putukrējumu, bet vēl kāds savoiardi vietā izmanto mīkstās piparkūkas. Bet tikai mēģinot var atrast pašu labāko tieši tev vai taviem viesiem.

Un tas nav tikai par tiramisu. Izlasot, ka dārgajās čuguna pannās viss deg klāt, jo tām vajag lielāku mitrumu gatavojot, es kādās vakariņās eksperimentējot, pagatavoju vistu kājas ar selerijām, pasautētas ūdeni. Sanāca brīnišķīgi, bet katru reizi atkārtojot sanāk kaut kā savādāk. Protams, dažreiz pievienoju baltvīnu, vai ķiplokus, dažreiz ir palikuši loki no vakardienas un vistas gabali lielāki. Bet gatavojot tiešām ir kā iemīlēties, you never know what you’re gonna get, bet tu no visas sirds centies, lai iegūtu pašu labāko rezultātu.

Vakardienas tiramisu es gatavoju no žurnāla Santa nesen publicētas receptes. Tas sanāca daudz labāks – maigāks, gaisīgāks, kusa mutē un ēda pat bērni.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.