Negribu izplūst detaļās un apcerējumos par to cik filma aizkustinoša un grāmata labi ar humoru sarakstīta. Vienīgais ko varu teikt – izbaudiet paši. Tā pat kā visu šajā dzīvē. Jā, tas ir par Džona Grogena grāmatu „Mārlijs un es,” un filmu ar tādu pašu nosaukumu. Starp citu, tas viss ir noticis pa īstam.

„Apbrīnojami, ka tikai pēc viņa nāves es pa īstam spēju aptvert: Mārlijs bija garīgais vadītājs. Skolotājs un atdarināšanas cienīgs paraugs. Vai var būt, ka suns – jebkurš suns, bet it īpaši tāds muļķīgs un pilnīgi nepaklausīgs, kāds bija mūsējais, – parādītu cilvēkam to, ka dzīvē pa īstam ir nozīme? Es ticu, ka tas ir iespējams. Uzticība. Drosme. Draudzība. Vienkāršība. Prieks. Pateicoties Mārlijam, mēs sapratām arī to, kas ir sēnalas. Sunim nav vajadzīgs lepns auto, liels nams vai dizainera darināts apģērbs. Arī sabiedriskais stāvoklis viņam neko nenozīmē. Pietiek ar jūrmalā izskalotu kociņu. Suns spriež par cilvēku nevis pēc ādas krāsas, reliģiskās piederības vai bagātības, bet gan pēc tā, kāda ir viņa dvēsele. Sunim vienalga, vai tu esi bagāts vai nabadzīgs, skolots vai analfabēts, gudrs vai dumjš. Dod viņam savu sirdi, un viņš tev pretim atdos savējo. Tas patiešām ir ļoti vienkārši, un vienīgi mēs, cilvēki, kas taču esam daudz gudrāki un saprotošāki, vienmēr iekuļamies nepatikšanās, prātodami – kam ir vērtība un kam nav. Kamēr rakstīju šo atvadu sleju Mārlijam, es sapratu, ka viss, kas svarīgs, ir tepat blakus – ja vien mēs atvērtu acis. Un dažreiz ir nepieciešams suns ar sliktu elpu, vēl sliktākām manierēm, taču tīru sirdi, lai mēs to apjēgtu.”

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.