Mājas risoto
Rīsu putra, vai risoto, daudz smalkākā vārdā, ir viens no grūtāk pagatavojamiem ēdieniem. Īstos itāļu restorānos šo ēdienu pasniedz, ja ēd vismaz divi, gatavo no speciāliem rīsiem, šefpavāram esot 100% klātbūtnē, jo pareizs un brīnišķīgs risoto sanāk, ja vārot rīsus tie tiek vienmērīgi un ar mīlestību apmaisīti. Daži pat apgalvo ka veselu diennakti tas jādara. Pie tam vispopulārākā risoto recepte ir vienkārši rīsi ar safrānu, drusku sīpoli, klasiskā olīveļļa un sāls ar pipariem – risotto alla Milanese.
Mājas vakariņām, protams, nav ne šefpavāra, ne mīlestības, un rīsi ar safrānu pat krīzes laikā neliekas gana barojošs ēdiens puisim, kas sasistās mašīnas dēļ uz darbu dodas skriešus, dienā noskrienot desmit kilometrus. Lai arī studiju laikā dzīvojot kopā ar brālēnu, atceros ka viņš audzējot muskuļus vasaras sezonai pārtikai tikai no rīsiem. Safrānu nemanīju.
Tad nu mans šī vakara risoto jau pašā saknē ir greizs un nepareizs, bet rezultāts sanāca lielisks un galvenais jau nav process, bet gala iznākums. Lai būtu smalkāk, ūdenim kurā vārīju paciņu rīsus, piemetu dažus piparu graudus, ķiploka daiviņas un šļuku baltvīna. Ledusskapī bija palicis vientuļš tomāts un olīves, kuras diemžēl pats parastā veidā neēdu, tāpēc šie divi produkti, drusku sasmalcināti, nokļuva uz pannas sildīties.
Īsi pirms rīsu gatavības (tos es vārīju ilgāk nekā parasti, lai būtu ļoti mīksti un krēmīgi), pannā piemetu garneles. Man būs risotto con frutti di mare. Kad garneles ir drusku apvilkušās, tad tur klāt liku izvārītos rīsus, drusku saldo krējumu un Parmezānas sieru. Nedaudz pasautēju, drusku pipari un mājas risoto gatavs.
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
ir vērts nopirkt arborio rīsus un veltīt pusstundu apmaisīšanai un buljona karstai uzturēšanai :) nav jau TIK traki, ka sev, vismīļākajam un vislabākajam, nevarētu šito uzmeistarot :)
un par diennakti gan šaubos, jo rīsiem jābūt krēmīgiem, bet ne izšķīdušiem, ar kodoliņu. bet nu cik itāļu saimnieču, tik recepšu. :)
“Nedaudz pasautēju, drusku pipari un mājas risoto gatavs.”
Varbūt muļķīgs jautājums, bet kā tad garšoja? Izklausās, ka varētu būt
gan “Nu dieskas nav, bet ātrajām pusdienām no pārtikas krājumu pārpalikumiem gana labs”,
gan “Neaizmirstams baudījums, ko sniedz vienkāršs, bet ar mīlestību gatavots ēdiens”.
Nu vienu reizi esmu ēdis risoto kur to gatavo kā risoto jāgatavo un mans gatavotais rīsu ēdiens daudz neatšķīrās.