Es savus pensionāra gadus pavadīšu Spānijā. Patīk saule, lai arī šodien tā tas gluži neizskatās. Patīk gulēt pusdienas laiku, labi paēst un vēl labāk padzert. Futbola noteikumus saprotu un dažas spāņu komandas zinu. Pa golfa bumbiņu varu trāpīt un laukumos mani laidīs. Audzēšu tomātus, skatīšos futbolu un spēlēšu golfu. Ir tikai viena problēma – es spāņu valodā nesaprotu ne vienu vārdu.

Tāpēc, lai piepildītu savus pensionāra sapņus, es došu tiem lielāku iespēju – apgūstot spāņu valodu. Skolā mazākajās klasēs uz liecības man parasti bija viens piecinieks un viens trijnieks. Pēdējais tā laika populārākajā svešvalodā – krievu. Tad nāca klāt otra svešvaloda un trijnieku skaits palielinājās. Es no tās vācu valodas muku kā velns no krusta un iemuku pašā vāciski runājošo peklē – divus gadus savu karjeru bīdīju Ķelnē, Nirnbergā un Vīnē. Un kā pats smejos – labāk krievu valodu iemācījos. Toties angļu valodu iemācījos lasot profesionālo dokumentāciju un skatoties seriālu „Bīstamās mājsaimnieces,” mācību klasē pavadot precīzi līdz tam brīdim, kad iemāca – „My name is Signis.” Tāda lūk ir mana poliglota pieredze.

Bet sapņi ir sapņi un tiem jākļūst apmierinātiem, lai ko tas maksātu un jāiegulda visu ko varu. Es biju uz spāņu mācību centra „Picasso” un biedrības „Spāņu horizonts” organizētu pasākumu „Fiesta gastronomica.” Un esmu uz pakaļas. Tur bija tortilla de patatas konkurss, tādu pašu kā es gribētāju Spānijā pavadīt vecumdienas (lasīt tie kas mācās spāņu valodu) priekšnesums-izrāde spāņu valodā, koncerts un priekš manis saldais ēdiens – paellas gatavošana.

Īsti spāņi, īsta paellas panna, īsti spāņu rīsi un garšvielas. Un īsta spāņu paella. Pusnaktī tu attopies, ka esi divas stundas skatījies kā tiek gatavots, ne vārda nesaprazdams, no tā kas tiek stāstīts. Un tik un tā jūtos kā pabijis visforšākajā pasākumā pēdējā laikā, lai arī pagaršot dabūju tikai kriksīti, jo izskatās ka mazais bērns arī dzīvos Spānijā – visu dienu neko ēdamu negribēja, bet paellu tēvam visu noēda.

Nu tik traki jau nebija, es tagad zinu ka paellai vajag tikai dažas saujas rīsu, ka jūras velšu paella nav vienīgais veids, jo šoreiz tika gatavots arī no vistu kājām, cūkas lāpstiņas un vēl kaut kādas gaļas, zinu ka paellas krāsu var dabūt ar safrānu, bet vienkāršie spāņi izmanto garšvielu maisījums un krāsvielas un ka to visu jāgatavo iekš paellera. Redzēju kā rīvē tomātus un pievieno visam pupiņas pākstīs.

Un tieši tāpēc es savu spāņu valodu mācīšos pie viņiem. Tā nebūs tikai atsēdēšana, bet tas būs pa īstam.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.