Man drausmīgi nepatīk dzimšanas dienas. Nepārprotiet. Citu dzimšanas dienas man ļoti patīk, it sevišķi tādu, kurus es gribētu iepriecināt. Nedēļām domāt ko un kā, pēdējās dienas pirms lielā notikuma nespējot nosēdēt mierīgi, jo viss jau gatavs un atliek tikai gaidīt īsto dienu. Pat liekas, ka pats vairāk prieka no tā visa gūstu, nekā jubilārs. Bet paša dzimšanas dienas es nevaru ciest un man tā ir tik drīz. Šogad gan tas viss var būt savādāk.

Savādāk tāpēc, ka es zinu ko es gribētu uzdāvināt pats sev savā dzimšanas dienā. Skatīties visu dienu kino. Tajās dienās notiek starptautiskais kinoaktieru festivāls „Baltijas Pērle.” Un precīzāk no 10.09. līdz 20.09., un tur rāda patiešām labas filmas. Droši vien, īsteniem kino baudītājiem, lielākoties redzētas un zināmas filmas, bet tādam iesācējam kā man, tur būtu ko redzēt katru dienu. Pie tam dažas tur ir manam 101 lietu sarakstam ļoti noderīgas. Un šis raksts būs nevis par dzimšanas dienu, bet par filmām, kuras es gribētu redzēt no festivālā piedāvātām.

Breakfast at Tiffany’s (1961)

Droši nevienam nav nekas jāsaka par šo Trumena Kapotes grāmatas ekranizāciju ar Odriju Hepbernu galvenā lomā. Es esmu lasījis to grāmatu, kaut kas nereāls un skaists. Kulta filmu gan neesmu redzējis. Starp citu, „Baltijas Pērlē” ir speciāla Odrijas Hepbernas retrospekcija ar sešām filmām, kur šī aktrise ir piedalījusies. Un „Brokastis pie Tifānija” noteikti patiks sievietēm, kuras vairāk ir kaķu mīļotājas. Filma ir ne tikai radījusi stila ikonu mazās melnās kleitiņas un platmales formā, bet tajā skan visu romantiķu himna – River (šoreiz Katie Melua izpildījumā).

The Godfather (1972)

Man šķiet ka grāmata man bērnībā izjuka no lasīšanas biežuma. Droši vien viss kopā tādu puišeli tā paņēma – detektīvs, īsti vīri un sekss. Filmu gan jau esmu redzējis, bet tādu faktu nespēju atcerēties. Vēl viena filma, kas mazāk vai vairāk ir kino leģenda, ar tik pat leģendāriem izpildītājiem – Kopolu, Brando, Pačino, Kītone. Vienpadsmit „Oskari, ” septiņi „Zelta globusi.”  Šī filma ir viena no gangsterkino izlases šī gada festivālā.

Singin’ in the Rain (1952)

Ja man prasītu kuras tad ir tās filmas kas man patikušas, es pirmajā desmitniekā noteikti iekļautu filmu par Johnny Cash (Walk the Line), par Ray Charles (Ray) un tās abas ir par mūziku. Un dzīvi. „Dziedot lietū” skaitās filma no visu laiku izcilāko filmu desmitnieka un mūzikls numur viens amerikāņu kino vēsturē. Un stāsta par to laiku kino industrijā, kad tajā ienāca mūzika. Es ļoti kaunos par to ka neesmu šo filmu redzējis. Filma ir no Holivudas leģendas (Lielās depresijas filmas) saraksta „Baltijas Pērlē.”

Un prophète (2009)

„Iespējams, cilvēki tiešām mainās. Tomēr es akli uz to nepaļautos,” saka šīs filmas režisors Žaks Odiārs. „Pravietis” ir šī gada Kannu kinofestivāla Grand Prix ieguvējs un šogad „Baltijas Pērlē” iekļauta sarakstā  „Pērles Eiropas vainagā, ” līdzās ar citām titulētām mūsu kontinentā radītām filmām. Filma ir par cietumu, skarba kā dzīve, nežēlīga kā dzīve, bet tik pat patiesa kā dzīve. Vēl es gribētu redzēt „Das weiße Band” (2009) un „Zift” (2008).

Adoration (2008)

Festivālā ir vēl viens saraksts. Kinogardēdis. Un te sākās manas lielākās problēmas un prieks. Prieks ka esmu jau redzējis „The Edge of Love, ” kur smukā Keira Naitlija un viņas draudzene Sjenna Millere nevar sadalīt dzejnieku Dilanu Tomasu. Krāšņa filma par attiecībām un ko ir gatavs ērtību un bezizejas dēļ, kā arī „Miss Pettigrew Lives for a Day,” kur cita mana favorīte Emija Adamsa, kurai tiek parādīts, ka ja patiesi vēlas, tad vienas dienas laikā var izmainīt savu dzīvi un sastapt īsto mīlestību. Abas par Londonu Otrā pasaules kara laikā. „Dievināšanu” izvēlējos nevis tāpēc ka negribētu redzēt “Oskariem” nominēto Milk” vai „A L’Aventure,” bet tāpēc, ka šis blogs jau tāda pati parealizēšanās ar interneta palīdzību vien ir.

Bet par dzimšanas dienām es pat nevaru īsti paskaidrot kāpēc. Man bieži vien pašam ir grūtības ar saprašanu ko es gribētu. Es redzēju tādu atgadījumu. Pie diviem maniem draugiem, kas tajā laikā dzīvoja kopā, notika viesības, dzimšanas diena, vai vienkārši kaut kāds pasākums kur jānes dāvanas. Kāds viesis uzdāvināja sāls un piparu trauciņus. Abi saskatījās, uzmeta acis uz patreizējo sāls un piparu glabātuvi un izsvieda dāvanu miskastē. Es tā nemāku, ar virtuves piederumiem nu noteikti nemāku. Bet man ir dažas dzimšanas dienas dāvanas kuras es atcerēšos vienmēr.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.