Modās, modās, modās. Nemaz nesākot kustēties, tas ar visiem saviem daudzajiem zirga spēkiem lika sarkanai bultai raustīties un pusei kvartāla atskatīties. Riepām kaucot, it kā mēģinot uzstādīt rekordu, kurš ātrāk līdz simts, bulta triecās pretī neatļautam. The dance of the dead. Drausmīgi satraucoši ir tas, ka tev tāpat kā jaudīgai mašīnai, uzspiežot uz akseleratoru, tās sajūsma izpaužas spidometrā, tā vienas dziesmas skaņas, vārdi, ritms un melodija liek tev gandrīz vai lēkt gaisā aiz prieka. Gluži vai kā Lāsmiņai – „Imants kalniņš, es ģībstu.” Your time has come to see.

Un pie tam tas nav nekāds U2, vai mīlas pilnais Iglesias, kas droši vien manā situācijā būtu daudz piemērotāks. Tas nav arī pasaules skaistulis Niks Keivs, kura rupjā balss kādreiz manās ausīs biežāk viesojās nekā mīļotās čuksti. Pat nekrietnā favorīte, mirusi melnā dziedātāja Simone ar saviem gospeļiem un Sinnerman. Droši vien pat meitenes no laukiem, ar savām četrām iespējām, nespēs pateikt, kas tad manu labsajūtu, kā sarkano bultu, uzdzinis debesīs un tagad liek savas emocijas izteikt rakstveidā. Nemaz nerunājot par īsto un vienīgo. But where were you when it all came down on me?

Droši vien es pats pat to nosapņodams, kā vakardienu, nespētu iedomāties, ka kaut kas tāds lietainās dienās notiek. Bet tā notiek. Protams, notiek arī daudz savādāk. And then, nothing. Un tagad tas ir – noteiktais ritms, rečitatīvās balss liegais skanējums, gandrīz vai korim tālumā turot melodiju un dažādie piedziedājumi jūras krastā akustiskās ģitāras pavadībā, ar beigās prasīšanu piezvanīt. Did you call me now?

Dziesma ir par pērtiķu kalnu, kuras pakājē dzīvoja laimīgo tauta, kura savas mierīgās dienas pavadīja harmonijā ar kalna garu. Neredzējuši aiz melnām brillēm paslēpušos svešinieku tautu, jo neredzot patiesību acīs, laimīgo tauta bija akli. Svešinieki, atraduši ceļu kalnā, nokļuva neiedomājamās sirsnības un skaistuma alās, kurās all good souls come to rest. Gribējuši savas dzīves piepildīt ar iepriekšminētiem dārgumiem viņi raka un raka, un laimīgo tauta kalna pakājē ticēja. And then came a sound. Sākumā tālu, un pēc tam aizvien skaļāk un noteiktāk, līdz to varēja dzirdēt visur. Modās, modās, modās. Kalns, kuru sauca par pērtiķu kalnu sāka runāt. Bet there was only fire.

Waiting for the sunset to come, people going home, there’s nothing you believe you want.

Nevarēdams savus vārdus ietērp Blur skaņas, tās tekstu autors Deimons Albarns izveidoja pirmo virtuālo hip-hop grupu Gorillaz kopā ar Talking Heads bassģitāristi un bundzinieku, filmu zvaigznes Ice Cube brālēnu, pieaicinot vēl dažas aizmugures dziedātājas. Savā laikā iekļuvuši Billboard topa otrajā desmitniekā, Ginesa rekordu grāmatā viņi ir ierakstījuši divus studijas diskus. Otrajā albūmā “Demon Days” tad arī ir šī spidometru un laimīgās tautas dziesma “Fire coming out of the monkey’s head“.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.