Beidzot tas ir noticis. Es izlasīju vienu no pēdējā laikā pirktākajām grāmatām par ēšanu – Džuli un Džulija. Biju iedomājies, ka izlasīšu to vienā naktī, tik krutai tai taču jābūt, bet beigās man grāmata bija kā zobu sāpes. Vai nu tāpēc, ka diez ko interesanta jau nebija, vai arī aiz skaudības – kāpēc to neizdarīju es. Un, protams, kā jau visi, kas iedomājušies sevi esam par baigiem kulināriem – bœuf à la bourguignonne manā izpildījumā.

Cilvēku valodā šim ēdienam būtu nosaukums – jaunlops sarkanvīnā ar sīpoliem un sēnēm. Frančiem šis skaitās viens no nacionāliem ēdieniem, ko krogu ēdienkartēs vienkārši ieraksta kā burgundietis, un katrs francūzis un ēdienu pazinējs saprot ko dabūs – jaunlopu marinētu Burgundijas vīnā vai Burgundijas teļu sarkanvīnā, vai pašu vienkāršāko variantu. Lielopa gaļa, parasts sarkanvīns, sīpoli un šampinjoni. Kopā ar kartupeļu biezeni tas garšo labi.

Manas sievas mīļākais ēdiens ir tāds, kuru es esmu iemācījies no sava tēva. Virtuvē viņš priekšautā nebija biežs viesis, bet gaļas sautējums bija viņa specialitāte. Un cepti kartupeļi. Sautējumu taisa pavisam vienkārši – apcep gabaliņos sagrieztu gaļu ar sīpoliem, liek verdošā ūdenī un sautē. Pipari, sāls, lauru lapa, drusku milti, tomātu pasta un vārīti kartupeļi. Lūk burgundietis ir tieši tāds pats, tikai samudrītāks. Pie tam, šo franču lepnumu uz otro dienu labāk neatstāt.

Visi tie, kuriem šis Džuli un Džulija trakums ir tumša bilde, tad varu nedaudz apgaismot. Džuli Child, spiedze, amerikāniete, kas pēckara gados Parīzē aiz neko darīt apguva pavārmākslu vīram par prieku un pēc tam sarakstīja pirmo sakarīgo franču kulinārijas grāmatu amerikāņiem (un vēl daudzas citas), vadīja televīzijas šovus, rupji lamājās un nebaidījās kļūdīties. Džulija Powell, amerikāņu sekretāre, tāpat aiz neko darīt paņēma pirmās lielisko grāmatu un gada laikā to visu izņēma cauri, rakstot blogu, un kā visa rezultātā tapa grāmata, filma un citu kulināru iesācēju Boeuf a la Bourguignonne taisīšana, jo šis ēdiens bija tas, kuru kāda izdevēja pamēģināja no manuskriptiem un saprata ka būs.

Nu tad aiziet ar gatavošanu. Runā, ka Latvijā nemāk gaļu sadalīt un liellopu vispār esot nedēļu jānostādina nulles kamerā, ko pie mums nedara, tāpēc izvēlējos gaļu pēc patikas, vai precīzāk – pēc svara. Viens kilograms četriem ir par daudz. Vēl viens variants ir ņemt ribiņas. Darīt visu to pašu, bet tikai ar ribiņām. Vēl vajadzīgs vīns sarkans, sēnes šampinjoni, sīpoli šalotes un timiāns. Man mājās ir milzum daudz garšvielas, tādas un šādas, no Turcijas un Spānijas, pašu audzētas, kaimiņiem nozagtas un RIMI pirktas. Bet nebija timiāna. Nekāda. Toties es uzzināju, ka timiāna vietā var lietot rozmarīnu un vēl pāris citas garšvielas. Galu galā timiānu var tam visam piešaut arī nākamā dienā.

Lielopu sagriež apēdamos gabalos, pa virsu sarkanvīnu, smalki sasmalcinātu ķiploka daiviņu, lauru lapu un timiānu. Un to visu jāmarinē vismaz divas līdz sešas stundas, bet vislabāk uz visu nakti. Mans draugs teica, ka šī recepte nav priekš viņa – divas dienas gatavot, tas nu ir par traku. Nē, nu kas tur īpaši traks – sagriez gaļu, uzlej vīnu un aizmirsti.

Nākamā dienā jānokāš marināde, katrs gabaliņš gaļas jānosusina un pa to laiku jāapcep cauraudzis speķis. Četras piecas reizes mazāk nekā gaļa. Jāņem no pannas nost. Jāapbrūnina gaļa. Jāņem no pannas nost. Jāapcep viens sagriezts burkāns un sīpols parastais. Jānoņem. Atkal jāliek cepties gaļa un karote miltu uz vienu minūti, tad klāt karoti tomātu pastas un uz četrām minūtēm. Tas viss (speķis, gaļa, burkāns un sīpols, marināde, drusku buljons) jāliek traukā, kurš spēs izturēt divas stundas 160 grādu cepeškrāsni un jāliek uz divām stundām 160 grādos.

Kad divas stundas pagājušas, tad atkal jānokāš, uzmanoties no karstā vāka, un iegūtais šķidrums jāvāra tik ilgi, kamēr samazinājies uz pusi, to visu atlej atpakaļ pie gaļas, apceptiem veseliem šalotes sīpoliem un šampinjoniem (man bija lieli, griezu). Kartupeļu biezenis un, kā teiktu iepriekš pieminētā pavāre – bone apetite. Piedodiet, pārkaisiet visu ar pētersīļiem.

Darot visu tāpat, bet negriežot gaļu, jūs jau iegūsiet citu ēdienu ar nosaukumu pièce de bœuf à la bourguignonne. Tāpat marinādi varot pārklāt arī ar rupji sagrieztiem sīpoliem un pievienot olīveļļu, vai pēc pusotras stundas cepeškrāsnī pielikt tās šalotes un sēnes, vēl pusstundu tur pasautējot, jo – lai arī franču un nacionālais, tik un tā katrā Burgundijas krogā tas būs nedaudz savādāks. Nebaidies eksperimentēt.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.