Man vakar nebija nekādas intereses par Lauri Dārziņu. Nav jau tā, ka tas būtu bijis kaut kas noturīgs, bet pēdējā laikā hokejs bija spējis pievērst uzmanību un spēles, kuras varēja redzēt televizora ekrānā mani un mazo tam piesaistīja. Uznākot hokejistiem laukumā tika noprasīts – „kuri ir mūsējie?” un ar lepnumu paziņots, ka tie otri ir pretinieki. Vakar viss bija savādāk. Mazā, nespēdama sagaidīt, kad tiks ieģērbta pidžamā, aizmiga nevietā, jo tēvs bija iestrēdzis. „Bada spēles” ļāva aiziet gulēt tikai tad, kad tās bija beigušās. Divos naktī.

Es pazīstu vienu galīgi dullu meiteni. Basketbola komandas „Ķekari” menedžeri. Viņa ne tikai mazgā pēc katras spēles divpadsmit svešu vīriešu formas tērpus un gludina nākamai spēlei, bet nāk uz treniņiem un pieraksta visu ko katrs dara un nedara. Iet viena pati uz pretinieku spēlēm, lai dotu savam džekam un komandas trenerim atskaiti par citu komandu līderiem un kombinācijām. Bet pirms vienas spēles viņa, nevis atradās uz komandas soliņa un sagatavoja spēles protokolu, bet sēdēja tribīnēs ar grāmatu rokās un rāva pēdējas lapas, pukojoties, ka šodien darbā neko neesot varējusi izdarīt.

Tagad es esmu priecīgs, ka nopirku šo grāmatu. Nevis tāpēc ka viņa būtu tā vērta, lai glabātos mājas bibliotēkā, vai tik skaista, ka varētu likt goda vieta, vai tik laba, ka es to gribētu lasīt un pārlasīt. Bet gan tāpēc, ka tādejādi es dodu iespēju izdevniecībai ķerties pie nākamās grāmatas tulkošanas un izdošanas, jo grāmatas beigās ir ļoti tirgus ekonomikas uzraksts – pirmās grāmatas beigas.

Pašā sākumā ir skaidrs, ka nabadzīgā meitene uzvarēs briesmīgajā slaktiņā, tā arī īsti pašrocīgi nevienu nenogalinot (lai arī autore izdomāja labu veidu kā tomēr tas notika). Kā arī rakstīšanas stils ir vienkāršs, pat brīžam ļoti bērnišķīgs. Bet tik un tā sižets, vēlme uzzināt kāds tad būs atrisinājums, dzen uz priekšu un tādu kā es „gribu iet gulēt desmitos” patur nomodā pusi nakti. Un rada vēlmi gribēt lasīt nākamo grāmatu.

Fantastikas rakstniece Sūzena Kolinsa uzbur pasauli, kura izveidojusies nākotnē un sastāv no galvaspilsētas un divpadsmit novadiem, kuri ir ļoti lielā pakļautībā un apgādā galvaspilsētu. Vēsturē ir notikusi sacelšanās, kuras rezultātā sākotnēji esošais trīspadsmitais novads par brīdinājumu citiem ticis iznīcināts un visai valstij uzspiesta paklausības realitātes spēle, kurā katra novada viens puisis un viena meitene izlozes kārtībā nonāk speciāli izveidotā arēnā, no kuras iznāk ārā tikai viens – visus pārējos kameru pavadībā nogalinot.

Drusku atgādina Stefana Kinga noveli „Skrienošais cilvēks,” kura tika 1987. gadā ekranizēta. Bet tajā arēnā par izdzīvošanu cīnās nevis kultūrists Arnolds Švarcnegers, bet bērni, vecumā no divpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem. Ieroči gan ir tie paši – kājnieku mīnas, šķēpi, naži un loki. Izlozētie bērni tiek ieslodzīti katru gadu savādākā apvidū, viņiem jācīnās ne tikai par dzīvību, bet arī par pārtiku, ieročiem un spēles organizētāju sagādātām grūtībām, ja gadījumā skatītājiem paliek neinteresanti.

Protams, šeit ir iepīts viss, kas vajadzīgs – brīvības cīņas, gods un lepnums, iemīlēšanās un mīlestība, naids un atriebība. Un es nevienam neiesaku šo grāmatu sākt lasīt. Diemžēl ir tieši tā kā Stefans Kings sakā – gribās izlasīt līdz galam.

No izdevniecības Zvaigzne mājas lapas – „Sūzena Kolinsa (1964) ir amerikāņu rakstniece, kuras karjeras aizsākumi meklējami 1991. gadā, veidojot scenārijus bērnu televīzijas šoviem un nedaudz vēlāk pievēršoties bērnu grāmatu rakstīšanai. Viņa jau ir ieguvusi atzinību pasaulē ar bestselleru sēriju “Zemzemes hronikas”. Ideja par “Bada spēlēm” autorei radusies, skatoties realitātes šovu un vēlāk – pārraidi par karu. Tāpat romāna sižetam ir cieša saistība ar sengrieķu mitoloģiju un leģendu par Tēseju: Atēnās ik gadu jauni vīrieši un sievietes tika nosūtīti uz Krētu, kur tos atdeva saplosīšanai Mīnotauram, lai iebiedētu pārējos iedzīvotājus. Grāmata “Bada spēles” pirmo reizi tika publicēta 2008. gada 14. septembrī un līdz 2009. gadam bija nodrukāta jau 225 000 eksemplāru lielā tirāžā. Romāns ir tulkots gandrīz trīsdesmit valodās un izdots vairāk nekā trīsdesmit valstīs. „Bada spēļu” triloģijas otra grāmata „Catching Fire” angļu valodā tika izdota šī gada 1. septembrī, bet sērijas trešais romāns ceļu pie lasītājiem radīs 2010. gadā.”

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.