Es esmu puisis no laukiem, bet mana bērnība pagāja piektajā stāvā. Neko daudz vairāk par obligātām skolas kartupeļu talkām, vienas vasaras cukurbiešu epopejas un ģimenes dārza ravēšanu es no lauku darbiem neesmu piedzīvojis. Vienīgi vienu vasaru tēvs nosūtīja pie jaunsaimnieka darbos. Bet es tāds tieviņš puišelis tiku norīkots bērnu pieskatīšanā – smērēju uz baltmaizes krējumu, apbēru ar cukuru un baroju sīkos. Un laikam vienīgo reizi mūžā ēdu jaunpiena saldo, kur pirmo govs pienu pēc teliņa piedzimšanas ar kanēli sacep. Cilvēkiem ar vājiem nerviem un kaķiem tālāk nelasīt.

Kāpēc stāstu tik aukstā dienā par lauku darbiem? Man ir viens stāsts par neseniem notikumiem, kas ļoti saistās ar šajās brīvdienās notikušo. Vienam darba kolēģim ir lapiņa uz kuras tabulā sarakstīti darba biedri un visādas desas, speķi, šķiņķi. Vienā kolonā ir rakstīts – ceturtdaļa cūkas. Viņa vecākiem pieder neliela saimniecība ar cūkām. Un ik pa laikam dēls saviem bankas kolēģiem ved lauku labumus. Kaut kāda vājprāta dzīts piekritu barteram un dabūju to ceturtdaļu cūkas. Mazas cūkas. Vienā gabalā. Pilnīgi un galīgi bez saprašanas kā to pārvērst „bioloģiska cūkgaļas karbonāde svaiga – 5.20 Ls/kg”

Bezpalīdzības dzīts, visu melnā maisā neatvērtu ieliku saldētavā, nu ar domu – to ko var izdarīt rītdien, tad arī darīt. Bet īstas gaļas apēst gribēšana un tas ka saldētavā nekam citam vietas vairs nebija, prasīja savu. Apskatījis visus savus pieejamos instrumentus, par parocīgākajiem izvēlējos lielu nazi un… dzelzs zāģīti. Negribu pārspīlēt, bet vienu brīdi es sajutos kā tādā Tarantino filmā, ņemot vērā tikai to, ka pašam vien pēc tā „asinis un kaulu šķembas pa gaisu” vajadzēs vien visu satīrīt un ka tas viss ir īsts un nevis dekorācijas. Tiku pie ribiņām un cūkgaļas gabaliņiem, kurus varēja izmantot gulašam. Pilnas saldētavas mēnešiem ilgi un nekādas karbonādes, filejas vai šķiņķa. Sunim gan bija paradīze te pat uz zemes mēnešiem.

No savas paša pieredzes cenšos mācīties un ja ir vēlme pēc cūkgaļas kakla karbonādes es pērku cūkgaļas kakla karbonādi un nevis ceturtdaļu cūkas, cenšoties atkārtot augstāk minētās darbības. Šajās brīvdienās gan ļāvos vājuma brīdim un nevis devos pie sievas vecākiem uz trusi, smuki sašmorētu ar kartupeļiem un truša taukos štovētiem kāpostiem, bet gan mēģināju šo idilli radīt savās mājās. Un tiku pie truša. Vesela, gari izstiepta truša ar visu ļipu, kas gan izrādījās kaut kāda trušu audzētāju kvalitātes zīme, lai pircējs varētu atšķirt trusi no kaķa. Un tā bija nevis ļipa, bet kāja. Trusim gan metāla zāģītis netika, bet process bija līdzīgs.

Šoreiz saimnieks truša kautķermenim pa sešiem latiem kilogramā bija pievienojis bonusā delikatesi – truša aknas. Parasti gan tās visas viņam izpērkot Rītiņa restorāns un maksā tās bargu naudu. Kaut kas ar Mārtiņu bija misējies un aknas tika patstāvīgajam klientam uzsauktas. Savukārt es vakariņās tiku pie Mārtiņa Rītiņa trušu aknām, viegli apceptām ar sīpoliem un glāzi baltvīna. Pēc labi padarīta vesela truša sadalīšana par maziem gabaliņiem darba. Un iemarinēta ar šalotes sīpoliem, burkāniem un atlikušo vīnu.

Man ir tāda grāmata, kur aprakstīti visādi sīkumi par ēdieniem un dzērieniem, un vienā sadāļā tur ir tabula ar visādu, parasti neēdamu dzīvnieku gaļas garšām reducētām uz vispārpieņemti ēdamām gaļām. Un pēc mūsu šodienas varoņa gaļas garšo bruņneša, lapsas, iguānas un pērtiķu gaļa. Lai arī truša gaļa skaitās ļoti diētiska un vērtīga cilvēkam, garšas ziņā tā nemaz tik ļoti neatšķiras no vistas gaļas, ja vien to vistu varētu tā pieklājīgi dabūt bioloģisku un no laukiem. Gan cenas ziņā, gan klapatu ziņā labi audzēta vista noteikti uzvarētu.

Lai arī tagad tas nu nemaz nav aktuāli, brīvdienās lasot par saldējumu uzzināju, ka cilvēki maldīgi uzskata, ka saldējuma ēšana karstā laikā atvēsina. Izrādās ka daļēja taisnība jau ir, bet diemžēl, lai jūtami atvēsinātos, tik daudz saldējuma nav iespējams apēst, jo viena saldējuma bumba vidēja cilvēka temperatūru samazina par nieka 0,004 grādiem pēc Celsija. Un turpinot par saldējumu, lieliski šajā ziņā var izlīdzēties ar sasaldētām ogām un banāniem. Piemēram, saldētas zemenes sablenderē ar banānu un būs auksts paēdiens pa pirmo. Zemenes dos aukstumu un garšu, banāns saldējuma konsistenci. Bet nekas nespēj līdzināties īstam mājās taisītam saldējumam. Tam visam vēl piejauc putotu saldo krējumu un olas baltumu. Kārtīgi sasaldē un garantētas pamatīgas cīņas par pēdējo saldējuma karotīti.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.