Lecamaukla
Gribat redzēt to, kas palika pāri no manā mūžā pirmā friziera apmeklējuma? Es arī negribētu. Bet mana mamma domā, ka es to varētu gribēt. Viņa ir saglabājusi pilnīgi visu, ko var un ko nevar iedomāties. Mantiņas, drēbītes, sedziņas un skolas liecības. Vasaras darbu sacerējumus par kaķa kastes tīrīšanu un „es stundas nebastošu” uzrakstītu simts reizes. Viņa zina, cik mēnešos man iznāca pirmais zobs, kad sāku staigāt un kurš vārds pirmais satrieca pasauli. Domāju, ka par pirmo skūpstu un seksu arī viņa ir veikusi attiecīgus ierakstus.
Tagad viņa strādā muzejā un dokumentē Ogres tagadnes un pagātnes sasniegumus, bet viņas mamma, precīzāk mana vecmāmiņa, kādu laiku pieskatīja manu mazāko bērnu. Tas droši vien iedzimst, jo no tā laika Beatrises ir saglabājušies ieraksti par viņas leksikas smieklīgākiem un šausmīgākiem sasniegumiem. Viņai tad bija divi gadi un viņa mācēja pareizi salikt šaha figūras.
Beatrise skatās bērnu Bībeli, kur attēlots Ēdenes dārzs ar visiem personāžiem – Ievu, Ādamu un čūsku pie ābeles. Velk ar pirkstu un sauc visus – Ieva, Ādams un … slieka!
Pīļu barošana Gaiļezerā uzdzen šausmas omei un opim, jo Beatrise pīli mīlināmā formā sauca par… pipelīti.
Katru vakaru pirms iemigšanas Beatrise ielien gultā starp mammu un tēti, un pavēles formā nosaka „Runājam dzīvi!” vai, kad vairāk nogurusi – „Masēt!” Runāt par dzīvi nozīmēja aprunāt dienas notikumus, māsu, brāļu, suņu un omes vārdus. Masēt – muguras pabužināšana.
Beatrise viena pati priekšnamā mēģina uzvilkt zābaciņu. Cīnās, cīnās, beidzot istabā var dzirdēt: „Nu, tak palīdzat meitenītei!”
Beatrise aiziet uz tualeti un pēc brīža sauc, ka esot pakakājusi. Aizejam pārbaudīt – nekā nav. „Beatrise, kur tad kaka?” „Es iekakāju sev dibenā.”
Beatrise skatās grāmatu par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem un saka – „Re, kur šaufeļi.” Tā pat pirms Ziemassvētkiem salavecis ir šaufelis. Un visi karaļi un prinči ar kroņiem ir šaufeļi.
Varde ir darde. Princese ir pincene. Tabletīte – tabelīte.
Beatrise atstāsta vecmāmiņas iemācītu dzejoli. Mamma prasa: „Vecmāmiņa šito no galvas zina?” „Nē,” atbild Beatrise, „no mutes!”
Beatrise savelk galvā lakatus, pa virsu bļodu, staigā apkārt un saka: „Es esmu meža mātīte!”
Ziniet, ko viņa gribēja, lai tai uzdāvina triju gadu jubilejā? Helikopteri. Viņa visu vasaru mūs uzjautrināja ne tikai ar lecamauklu (“veca mauka”), bet arī ar to, ka uzskatīja sevi par „mazo, līko, apdauzīto kelikopteru.” Tagad gan tikai pamēģiniet viņu nosaukt kaut kā savādāk, apvainosies un piecirtusi kāju teiks – „Mani sauc Beatrise.” Ja nu dažreiz viss nonāk līdz tādām runām, tad viņa sevi labprāt sauktu par „bižaino.” Beatrisei patīk skatīties nevis filmas, bet „kilmas” un, meitenes, pirms ejiet ārā no mājas – „uzlūpojiet lūpas”!
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
Forši :)
sasmējos :D
Beatrise ir viens no feinākajiem bērniem,ko esmu iepazinusi :) Un vienmēr, izdzirdot vārdu lecamaukla, man acu priekšā ir Beatrise un pagājušās vasaras smiekli :)
Viens feins bēbis!
Es arī atceros no vasaras Beatrises sacīto “lecamaukla”.Un “mans mīļais vāverēns”
Forši pasmaidīju izlasot rakstu :)
Bērnudārzā jauna grāmata – “grāmata par Maukli”
Šī rīta hīts – “mēs tik laimīgi dzīvojam, kredītu maksājam…”
– Es tevī dikti mīlu. Kā var tevi nemīlēt.
– Kā tu zini ka mīli mani?
– No tevis tāda laba smarža nāk.
Ja kāds kaut ko runā BB pretī, tad viņam liek runāt labu cilvēku valodā.
Mātīšu diena = mammu ziemassvētki = māmiņu diena.
Divu BB radinieku saruna:
– Lindiņas mamma ir stāvoklī?
– Nu jā, jau kādā 11 mēnesī…
– Kā tad, tad jau vajadzēja būt lielākam vēderam.
BB ierauga lielās māsas žurnālā Robertu Patinsonu un nosaka:
– Krēslnieks.
Bērnam neļauj kāpt bēniņos un saka, ka tur dzīvo bubuļi. Šis izbrīnīts – kāpēc pie jums dzīvo bubuļi?
Mēs salikām mieru. Mēs salīgām mieru.
Mēs nebrauksim uz nekādu tirgu. Tirgus nav ideāls. Veikals ir ideāls.
Lieliski! :D Sevišķi par bubuļiem.
Kad vīrieti vienu palaiž uz veikalu pēc pārtikas, tad gandrīz vienmēr seko teksts – “Kāds liels rēķins!” Beatrise šodien to dzirdējusi, paņem čeku, pārplēš uz pusēm un nosaka – “Tagad ir mazāks.”
Kāpēc jūs viņu saucat par zaļo? Tāpēc ka tas ir zaļš. Bet tas taču ir dīvāns, to var saukt arī par dīvānu.