Jau nedēļu divu latviešu parunāšana beidzas ar jaunā Prātas Vētras diska aprunāšanu. Un katrs zin kā labāk vajg – vieniem liekas, ka šis ir tas labākais, ko puiši ir radījuši, vieniem, ka prātenieki ir tikai izkārtne un melnā darba darītājs ir Gustavo un citiem ka dziesmu vārdi drīzāk ir Hospitāļu ielas cienīgi un mūzika tāds pa vienkāršo variants vien ir. Neesmu dzirdējis neviena mūziķa viedokli par to kāds ir šis disks – bet ar savām sajūtam es esmu mierā. Varbūt patriotisms, varbūt sena ritma un maigās lirikas apvienojuma patikšana, bet varbūt tas, ka klausos tikai trīs četras kompozīcijas un kā disku kopumā to neuztveru.

Jau kur minēju, ka esmu šo disku iegādājies pilnīgi legāli, Rimi veikalā kopā ar tomātiem un pamperiem, bet tagad jūtos piečakarēts, jo izrādās, ka Liepāja nevis nespēj sagādāt četrotnei piemērotu vietu un tehniku koncertam, bet gan dome ir iespītējusies un pasūtījusi izspiedējus vienu māju tālāk. Diska prezentācijas koncertūre nav nekāda spēlēšana krievu miljonāra privātā ballītē un Prāta Vētrai vajadzētu nolaisties uz zemes, un nesalīdzināt sevi ar patiešām populārām apvienībām kas drīz piedalīsies festivālā šai pilsētā. Protams, zinu pieaugušas sievietes, kurām viss ir pie pakaļas un viņas centīsies pieiet tuvāk skatuvei, lai spiegtu Renāra virzienā – man tak būs dāmas, tās burvīgās dāmas.

Tā pat uz zemes nolaisties Rīgas domei piespiedīs kāds entuziasts – veiklās rokas – un ar tautas saziedotiem piecsimts latiem uztaisīs 30 tūkstošus vērtu putuplasta cūku. Protams veiksmi viņam un viņa talantam, bet ko tas mainīs – vēl 500 latus vairāk izmaksas visa tā cūkošanās, jo lielie vīri gan jau zinās kā izlietot nodokļu naudu. Nebūs cūka, būs pieredzes apmaiņa ar Zimbabvi. Varbūt esmu tik skeptisks, jo man pašas cūkas ideja neliekas vērā ņemama, jo vai tiešām citur nevar atrast kā iztērēt naudu. Lai arī neesmu skeiteris, šos tūkstošus labprātāk redzētu kādā tādā pasākuma ieguldītus, vai kāda grausta vietā uzcelt ārā basketbola laukumu. Pieminekļi ir labi, bet vai tiešām tai ir jābūt cūkai un centrāltirgū – bet katrs zin jau kā labāk vajg.

P.S. Uzrakstam uz kāda transformatora Mežciemā nav ne vainas, bet te arī būtu kur naudu patērēt domei – pieci tūkstoši par mākslas nogādāšanu tai piemērotākā vietā.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.