Tiem kas spēj norobežoties no vispārējās depresijas un krīzes valstī, bet tik un tā neseko līdzi basketbola notikumiem Latvijas vienā no zemākām līgām, vēlos painformēt, ka tur ir sācies otrais riņķis. Komandas atkal dodas laukumā un cenšas parādīt kura tad ir tā labākā. Es runāju par Dubultamatieru līgas Pretendentu līgu, kurā man ir tas gods ņemt dalību un spēlēt basketbolu komandā BK Ķekari.

Sezonas pirmā puse ķekariem bija galīgi neveiksmīga. Pat apkopojumā pēc pirmā riņķa presē tika rakstīts, ka BK Ķekari ir līgas lielākā vilšanās, jo „ļoti aktīvi iesaistījās DAL, bet pēdējā vieta pēc pirmā apļa nav noteikti tas, ar ko Ķekari rēķinājās pirms sezonas.” Komanda guva pārliecinošu uzvaru pret Nordea Banka (lai arī tagad šī komanda pēc vakardienas spēles ir pat piektajā vietā) un pēdējā sekundē nenosargāja uzvaru pret Lidojošo Cirku, kuri izlīdzināja rezultātu. Tas summā deva vienu uzvaru, vienu neizšķirtu un pēdējo vietu turnīra tabulā.

Tāpēc jau droši vien arī nerakstīju. Dažas spēles bija bezcerīgas, kur pretinieks pa kārtu pārāks un vienkārši pārbrauca pāri nabaga ķekariņiem, bet dažās spēlēs pieredze, kļūdas, elementāru basketbola lietu nezināšana neļāva BK Ķekari parādīt uz ko tie var būt spējīgi. Un lai arī rezultāti liecināja par vieglu pretinieku pastaigu, spēles vidu tiem noteikti tā nešķita.

Komanda ir jauna un tikai dažiem tās spēlētājiem ir pieredze basketbola spēlē ar četrdesmit minūtēm, tiesnešiem un svilpēm. Daži, līdz ar iekļūšanu BK Ķekari komandā, tikai regulāri uzsākuši savas sportiskās gaitas un vēl mācās kā pareizi driblēt, nostāties aizsardzībā, nemaz nerunājot par vienkāršām kombinācijām. Komandā spēlē celtnieki, ekonomists, studenti florbolisti (mazais gan ir labs), sertificēts elektriķis, vērtspapīru speciālists, bārmenis (civilajā satikt variet Essential, un ja gadās nodzert visu naudu un uz Imantu jāiet kājām, tad viņš to labi māk), nirējs, datoriķi un pat vienu brīdi ministrs un viņa šoferis (abi džeki spēlē vēl aiz vien, tikai tagad nu jau kā bezdarbnieki-mājsaimnieki).

Bet turpinot citēt par mums rakstīto, tur tika teikts, ka „pateicīgs otrā apļa pirmā mēneša kalendārs, lai paceltos kādu pozīciju augstāk.” Gadu mijā teiktais bija kā Dieva ausī un ķekari sezonas otro pusi ir uzsākuši ar divām svarīgām uzvarām. Pirmajā spēlē apspēlējot Ziemeļvalstu ģimnāzijas komandu ar 89:84 (zīmīgi ka šis ir BK Ķekari gūto punktu rekords), kuriem pirmajā riņķī zaudēja ar deviņiem punktiem, un vakar parādīja Lidojošam cirkam, ka pirmā riņķa neizšķirts bija negadījums un apspēlēja tos ar 61:57. Un turnīra tabulā mēs vairs neesam pēdējā vietā, lai arī iespējams uz brīdi, jo konkurentiem vēl ir spēles, bet tādiem sīkumiem uzmanību nepievēršam.

Viens no iemesliem šiem panākumiem ir komandas galvenā dzinēja Edija Dzeņa spēle, pēdējās spēlēs vidēji gūstot 30,5p spēlē, bet arī pārējie garās brīvdienas nav sēdējuši tikai pie galdiem. Ķekariem bija saspringts treniņu grafiks, tika spēlētas basketbols, mācītas kombinācijas (kuras gan spēlēs nesanāk izmantot), izpildīti neskaitāmi metieni un kaut kādas basketbola gudrības puišu galvās ir iekļuvušas.

Paša ieguldītais arī ir uzlabojies. Varbūt no tā cieš mani maratona plāni, jo retāk sanāk doties sniegā, ledū, vai sporta zālē gatavoties tam, bet ja pirmajā riņķī guvu vidēji ap septiņiem punktiem spēlē, tad tagad pamatsastāvā dodos katrā spēlē, spēlēju ap trīsdesmit minūtēm un iemetu ap divpadsmit punktiem spēlē un esmu trešais rezultatīvākais komandā. Patreiz spēlēju vēl sev neērtā ceturtā numura pozīcijā un parasti spēles beigas skatos no soliņa ar piecām piezīmēm. Piedodiet tie kuriem esmu uzšāvis.

Tas nu tā par BK Ķekari. Komandas sastāvs un DAL pretendentu līgas tabula.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.