Česilas pludmalē
To, kas kādam citam rakstniekam būtu tikai stāsta sākums, Ians Makjuans padara par meistardarbu un iegūt British Book Award gada labākās grāmatas balvu. To, ko varētu pateikt vienā teikumā, Ians Makjuans ietērpj emocionālā un dramatiskā grāmatā, par divu nupat precējušos jauniešu kāzu nakti. Tā visa rezultātā Ians Makjuans ir pārsteidzis pats sevi un uzrakstījis brīnišķīgu mīlestības pasaku „Česilas pludmalē.”
„Cik jocīgi, ka visa dzīve var mainīties tikai tāpēc, ka tu vienkārši nedari neko.” Droši vien arī tavā dzīvē ir bijušas situācijas, kad esi ļāvis aiziet, pats neesi piezvanījis, sameklējis. Neesi nekādi iejaucies un ļāvis visu izlemt dzīvei. Grāmata ir tieši par to. Lai arī kas ir tavi vecāki, lai arī kā tu esi nonācis līdz situācijai, viss ir atkarīgs no tā, kā tu no tās tiksi laukā. Neko nedarot, savas bailes un šaubas noklusējot, vai arī darīsi visu, lai būtu laimīgs.
Protams, manai kulinārai dvēselei visvairāk patika vienkāršo britu ēšanas paradumu apraksts. „Pirmoreiz mūžā Edvards ēda austeres, olīvas, tikko samaltus piparus, maizi bez sviesta, anšovus, pusizceptu jēra gaļu sieru, kas nebija izgatavots no kazas piena, kā arī ēdienus ar tādiem nosaukumiem kā ratatouille, saucisson un bouillabaisse, un pat izaicinoši jēli sārto zivju pastēti tarama salata, ieturēja maltītes bez kartupeļiem.”
Labākā cita Iana Makjuana grāmata ko esmu lasījis ir „Amsterdama”. Un tieši par šo Makjuans ir dabūjis Bukera prēmiju 1998. gadā. Stāsts ir par kādas sievietes trīs dažādiem mīļākajiem, kuru ceļi sarežģīti krustojas pēc viņas nāves. Makjuana darbus ļoti mīl arī filmu radītāji un vairāki viņa stāsti ir ekranizēti.
Oskaru dabūjusī filma ar Keira Knightley galvenajā lomā. Recenzija no grāmatas – „Piedošana ir spožs un fascinējošs bērnības, mīlestības un kara atainojums, kura centrā ir dziļš un dziļi aizkustinošs stāsts par kaislību un zemapziņas spēku, par kaunu un piedošanu un par to, cik grūti ir izpirkt vainu.” Tieši tāda ir arī filma. Man patika arī šīs filmas režisora Joe Wright radītā The Soloist (2009). Grāmata iznākusi latviešu valodā un saucas „Piedošana. ”
Rhys Ifans un Daniel Craig lieliski nospēlē sarežģītas attiecības un par šo filmu var teikt, ka tā sasodīti labi atstāsta grāmatu. Glābjot zēnu no brīvībā izsprukuša gaisa balona, bojāt iet kāds cilvēks un vienam no glābējiem rodas jūtas pret otru no glābējiem. Filmas režisora Roger Michell iespējams populārākais darbs ir Notting Hill (1999). Grāmata iznākusi latviešu valodā un saucas „Bezgalīgā mīlestība.”
The Comfort of Strangers (1990)
Filma ar spēcīgu stāstu (kā jau visiem Makjuana stāstiem) un lielisku aktieru sastāvu – Christopher Walken, Rupert Everett, Natasha Richardson un Helen Mirren. „Makjuana stils, kā vienmēr, pārsteidz ar smalkumu un iztēles bagātību; gan autora radītie tēli, gan autors pats jūtas šo tēlu sapņos kā mājās.” Filma to nedaudz retušē, bet tik un tā rada šausmas no nekā. Grāmata iznākusi latviešu valodā un saucas „Svešinieku mierinājums.” Ms Marii uzrakstījusi savu recenziju par šo grāmatu.
Lai arī vinnējusi dažās nozīmīgas balvas, filma ir slima. Bērni paslēpj nomirušās mātes līķi, lai tos nesūtītu uz bērnu namu un izrāda savā starpā simpātijas. Šajā filmā galvenā loma ir dziedātājai un aktrisei Šarlotei Geinsbūrai. Lai viss būtu skaidrs, tad šis filmas režisors ir rakstījis scenāriju vēl vienam „šausmīgas mīlas” gabalam Parfīms un Šarlotei galvenā loma Antikristā. YouTube klips atsauc atmiņā video laikus.
“Bezgalīgā Mīlestība” bija lieliska grāmata, tikai nezināju, ka Makjuana darbi ir arī ekranizēti… Protams, uzreiz var redzēt, ka šis tas ir pamainīts – ir ielikts tas, kas nav filmā, bet tomēr teikšu vienu – grāmata ir spēcīgāka emociju ziņā, nekā filma. :)
Es domāju, ka tā tas ir ar visiem Makjuana darbiem. Viņa valodu nav iespējams attēlot filmā. Un īstenībā nezinu tādu filmu, kur tā būtu labāka par grāmatu pēc kuras tā uzņemta.
Ļoti pievilcīgs lasītājs attēlā.
“Amsterdama” man patika gandrīz tikpat maz kā “Sestdiena”, un “Sestdiena” man galīgi nepatika.
Man ar sievu ir līdzīgas gaumes uz grāmatām, bet Makjuans viņai nepatīk.
“Amsterdamā” beigas visu sabojāja. Vakariņas taisot (kulinārā blogā rakstu, kā nekā) izdomāju, ka man nepatīk, ka Makjuans visur iebāž kaut ko skandalozu. Kā mēģinādams aiz tā paslēpties.
Droši vien ka arī slēpjas, jo nedomāju, ka viss viņam nāk no zila gaisa.
:) Zini, ko es daru pulkstens 1:09 (LV ir 3:09)? Meklēju to grāmatu iekša Amazon, un domāju pasūtīt. :D Nav labi apmeklēt Tavu lapu vakaros… Pārāk daudz kārdinājumu! :)
Bet paldies Tev! :)
Slikti, slikti… jau pēc šī ieraksta ievada izlasīšanas iegādājos Česilas bīču, bet nu būs arī visas tās filmas jānoskatās. Satracināja :)
Piedošana jau labu laiku ir starp manis atzītajām.