Valentīndienas deserts
Kas tev būs Valentīndienas pusdienās? Īstenībā tas nav svarīgi, jo ne jau vienu reizi gadā uz to ir jāsaspringst, lai savai otrai pusei parādītu savas jūtas. Tas ir jādara katru dienu, vai nu vismaz ik pārdienu. Vīriešiem mīlestība iet caur vēderu, par ko gan es šaubos, jo ne visas sievietes ģībs no saldumiem. Bet pārsvarā jau dolce vita spēs iepriecināt jebkuru, it sevišķi, ja tas būs kaut kas paša gatavots. Tā nu iespējamie mīlestības dienas Les Desserts.
Panakota ir pilnīga un galīga itāļu desertu klasika. Tiešā tulkojumā panna cotta nozīmē ceptais putukrējums. Senos laikos Itālijā taisot šo brīnumu tika izmantoti vārīti zivju kauli. Nesatraucies, mūsdienās ar šo lietu galā tiek želatīns.
Saldo krējumu kopā ar vaniļas pāksts sēklām un cukuru gandrīz uzvāra, vai liek ūdens peldē. Aukstā ūdenī uzbriedina želantīnu un liek klāt krējumam, līdz izšķīst. Pēc tam padzesē, liec ar sviestu ietaukotās formiņās un ledusskapī, lai sarecē. Garšīgi būs kopā ar zemeņu mērci, ko vari iegūt no saldētām zemenēm saklenderētām ar cukuru. Un kā jau tik seni un bieži taisīti ēdieni, šeit izvirtības sit augstu vilni. Vaniļas vietā var izmantot citronu, liķieri, mērces vietā karameli vai šokolādes sīrupu.
Šo droši vien varētu saukt par manas bērnības saldo. Un izrādās daudzās Eiropas valstīs šim desertam ir savs nosaukums. Interesanti, ka rumāņi šo saldo ēdienu sauc par „putna pienu.” Lai nu kā, bet peldošās salas ir putots olbaltums pavārīts pienā un apliets ar vaniļas mērci, ko kulinārijas pasaulē sauc par Crème anglaise – karsts piens ar cukuru, olas dzeltenumu un vaniļu. Peldošas salas ar savu itālisko nosaukumu sciumette nāk no Itālijas ziemeļiem, bet angļu krēms ir izteikts franču saldais, ko pasniedz pārlietu pār cepumiem vai augļiem.
Līdzīgi kā itāļu restorāni nespēj iztikt bez tiramisu iekļaušanas savās deserta kartēs, tad brilē krēms šo godu izpelnījies franču restorānos. Lai arī iespējams nepamatoti, jo valda uzskats ka šis franciski nosauktais deserts ir radies Anglijā, vai pat Spānijā, kur tiek gatavots līdzīgs saldais ar nosaukumu Creme Catalana ar vienīgo atšķirību, ka vaniļas vietā tiek izmantots kanēlis.
Crème brûlée gatavo no saldā krējuma, olas dzeltenuma, vaniļu (vaniļas vietā var likt citronu, rozmarīnu, šokolādi vai augļus) ceptu ūdens peldē. Pēc tam iegūto krēmu pārkaisa ar brūno cukuru, kuru ar spēcīgu degli vai grila palīdzību karamelizē. Iespaidīgs varētu būt skats, kad cukuram pievieno nedaudz alkohola un karamelizē to pie pasniegšanas sadedzinot.
Strādādams Ķelnē un dzīvodams vienā no tās priekšpilsētām, karstā sestdienas pēcpusdienā nebija lielākas baudas doties uz itāļu saldējumu kiosku un paņemt divas lielas bumbas ar gelato. Šis saldējuma variants no īsta saldējuma atšķiras ar to, ka tam ir mazāks tauku un lielāks cukura saturs. Mandorla, frutti di bosco, pompelmo, bacio, limone, meringata, pesca, pistacchio, fragola un anguria. Tie visi ir gelato nosaukumi – skan jau debešķīgi, kur nu vēl, ja pie tādiem izdodas tikt.
Par rizogalo rīsu pudiņu sauc Grieķijā, bet daudzās zemēs visā pasaulē gatavo šādu saldo no rīsiem. Šo saldo bieži pasniedza skolas laika ēdnīcā. Tāpēc viņa pagatavošana un izbaudīšana noteikti izsauks nostalģiskās atmiņas par obligāto strādāšanu skolas virtuvē un pāri palikušo pudiņu ēšana.
Grieķi šo desertu gatavo no itāļu rīsiem. Tos novāra un tad pievieno pienu un cukuru, un turpina vārīt līdz viss sabiezē. Pievieno vaniļu, olas dzeltenumu un uz lēnas uguns vāra ik pa laikam maisot. Var pievienot rozīnes un lai viss būtu biezāks – kukurūzas miltus. Pasniedz atsevišķos trauciņos pārkaisītu ar kanēli.
Šis ir tas deserts kuru es gribētu iemācīties pagatavot. Vienalga no kāda siera – Filadelfijas, mascarpones, rikottas vai pat Dzinatara kausētā siera. Ceptu, vārītu vai tā pat sataisītu. Ar šokolādi, iebiezināto pienu vai burkāniem. Te tā rakstot atceros, ka reiz taisīju burkānu kūku ar kļavu sīrupa krēmu, kurā tika izmantots Filadelfijas siers, bet siers tika izmantots glazūrai un nevis kūkai.
Amerikā neesmu bijis, prezidentam roku neesmu spiedis, bet runā, ka pašas labākās siera kūkas gatavo tieši tur.
Tarte au citron ir klasiska franču kūka ar smilšu mīklas pamatni, citrona sieru un putotu olbaltumu. Tad kad Rimi sākās akcija, kur pērkot produktus tiek dotas uzlīmes un sakrājot tās var dabūt kādu virtuves piederumu, tad uzreiz zināju ko gribu – pīrāgu cepamo trauku, jo tur var pagatavot ne tikai citronu torti, bet arī dažādus citus ēdienus uz smilšu mīklas pamatni.
Eklēri nav tikai bulciņas tiltos kāpējiem. Eklērs ir brīnišķīgs gardums, un patiešām labus eklērus atrast mūsdienā pārdošana neizdodas. Tāpēc jāķeras pie tā gatavošanas pašam. Plaucētā mīkla, olas dzeltenuma krēms un šokolādes glazūra. Var gatavot tos klasiski garenus, līdzīgus vēja kūkām, ar putukrējuma pildījumu vai karameles glazūru. Augstākā pilotāža būtu Svētā Onorē kūka – sviesta mīkla, plaucētā mīkla, vēja kūku apmale un Šibusta krēms, kas tiek gatavots no pilnpiena, olas dzeltenuma un ruma.
Ko tu gribi lai tev pagatavo?
Kārtējais sirdsmieru graujošais ieraksts – tik daudz gardumu, ko gribētos pagatavot…
Siera kūka nav nekāda raķešu zinātne, piemēram, pēc šīs receptes http://gatavo.lv/index.php?menu=1&l=receptes2&s=7&no=0&lidz=30&id=539 sanāk ātri un labi.
Bez ekleriem dzīve nav iespējama pat tiltā kāpējiem !!!
nekauniigi iedvesmojoshi :))))
Gribu eklēru!
Kārdinoši deserti. Gatavošu saldā krējuma kremu.
Siekalas saskrēja mutē… vājprāts.. kas dzīve būtu bez desertiem…!!!