Pirmo Dievs radīja vīrieti, no viņa ribas sievieti un pēc tam tiramisu. Sapratis savu kļūdu un saldā ēdiena „pacel mani” spēju, viņš sajauca Ēdenes dārza iemītnieku prātus, izdomāja aizliegto augli un visu to pārējo. Līdz pat šai baltai dienai cilvēki nav spējuši vienoties un visticamāk arī nekad nevienosies, kā tad būtu jāgatavo tiramisu. Kāda tad būtu vienīgā un vispareizākā recepte.

Katrā pavārgrāmatā par saldajiem ēdieniem šī deserta pagatavošanu apraksta savādāk. Katram šefpavāram ir sava iecienītā recepte un pasniegšanas veids. Pat tiramisu dzimtenē Itālijā katrā restorānā būs citāds tiramisu.

Venēcijā un tās apkārtnē teiks, ka šeit tiek pasniegts īstais itāļu tiramisu ar zabaglione mērci. Dienvidos receptē izmanto mazāk mascarpones sieru un pievieno citrusu skaidiņas. Ļoti gaisīgs tiramisu tiek pasniegts Toskānā un šeit tiek izmantots putukrējums. Savukārt Florencē viss ir domāts tūristiem un tiramisu ir ātri pagatavojams, lēts un kā nu sanāca. „Dāmu pirkstiņi” samesti glāzē, siera pika virsū, tas viss pārbērts ar cukura graudiņiem, kakao pulveri un… tiramisu gatavs. Milānas apkārtnē šis saldais patiks šokolādes mīļiem, jo sierā tiek iejaukts kakao un pa virsu šokolādes skaidiņas – tiramisu sanāk ļoti blīvs un ar piesātinātu garšu.

Vienu gan es esmu sapratis un tam pat nav īsti sakara ar tiramisu. Ēst ir jāgatavo ar mīlestību. Un tas noteikti izdosies, ja nodosies tam ar visu sirdi. Un vienalga, vai tu zini īsto recepti vai nezini. Vai tu izmanto pareizās sastāvdaļa vai nedari to. Vai tu gatavo pirmo reizi, vai simtu pirmo. Ja tu gatavo ar mīlestību, tad katrs ēdiens, ko pagatavosi, sanāks.

Kā jau visiem, kas kaut reizi ir gatavojuši tiramisu, man liekas, ka manis gatavotais ir vislabākais. Tiramisu gatavošana sākas ar mascarpones siera izņemšanu no leduskapja, lai tas drusku sasiltu, un espresso vārīšanu. Uz četram olām ir vajadzīgs puskilograms mascarpones siera un simts gramu smalka cukura. Šeit sākas gatavošana ar mīlestību – olu baltumu un dzeltenumu atdala vienu no otra un ar roku sakuļ. Baltumu ar šķipsniņu sāls. Dzeltenumu ar cukuru un nedaudz Marsalas vīna. Kad viss saputots, tad dzeltenumam pievieno sieru un ļoti maigi iecilā olas baltumu.

Kad stiprā kafija ir atdzisusi, var sākties pēdējais posms. Tiramisu taisa vienā lielā kūkas traukā vai daudzos mazos deserta trauciņos, bet princips ir viens – viegli iemērcē savoiardi (dāmu pirkstiņi) cepumus kafijā un pa virsu liek saputoto mērci. Kūkas gadījumā to klāj vairākās kārtās. Vislabāk ir ļaut visam kārtīgi savilkties un vismaz uz četrām stundām tiramisu ievietot ledusskapī. Pasniedzot to pārkaisa ar kakao pulveri.

Tas ir mans tiramisu. Es to nemaz nesāku taisīt, ja man mājās nav Marsalas vīns, bet tā vietā varot izlīdzēties arī ar Amaretto liķieri. Olu baltumus var izmantot bezē cepumu cepšanā un zabaglione mērcē iecilāt putukrējumu. Mazāk saldu un vairāk stipru tiramisu padarīsi, ja pie espresso pieliesi drusku konjaku. Un kakao vietā pirms pasniegšanas tiramisu var pārkaisīt ar sarīvētu šokolādi.

Un visbeidzot. Tāpēc jau mēs esam izraidīti no paradīzes, lai paradīzi radītu paši, kaut vai virtuvē un gatavojot tiramisu.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.