„Kam tu tā raksti?” es viņai jautāju, noliekdamies pār viņas kaklu.

„Tev.”

„Man?”

Viņa mani pamet, es vēl paguvu nodomāt un jau sajutos nelāgi.

„Kas tev kait? Tu esi pavisam bāls. Vai kaut kas noticis?”

„Kādēļ tu man raksti?”

„O, patiesībā es īsti nerakstu tev, es rakstu, ko es vēlētos darīt kopā ar tevi…”

Visās malās mētājās papīra lapas. Ap viņu, viņai pie kājām, uz gultas. Es paņēmu vienu uz labu laimi:

Noskūpstīt, sajust kā tu noskūpsti mani, dzert vīnu no dārgām glāzēm, redzēt kā tu ieliec klēpī kāju tērptu mežģīņu zeķēs, censties redzēt tālāk nekā zeķes beidzas, braukt un noīrēt apartamentus klusā pilsētiņā, iet uz tirgu, piedzerties jau pusdienas laikā, gulēt diendusu, galīgi no saules sasvīdis pamodies un mīlēties, lēni un it kā negribot vai vienkārši ātri nokniebties, atrast saulainu parka solu un lasīt grāmatu, Annu Gavaldu, ēst saldējumu, nolaizīt tev uz lūpām palikušo, pukstēt cik tev aukstas lūpas, un rokas, kad paliec tās man zem krekla, mēģināt pakļūt tev zem svārkiem, niknoties ka neļauj, tomēr uzvarēt un sajust siltumu, gribēt mīlēties te pat krūmos, vērot cilvēkus un domāt vai viņiem arī gribas mīlēties, nopirkt prastā pārtikas veikalā sieru un bageti, lētāko baltvīnu un ēst uz tā paša soliņa, un dzert no pudeles kakliņa, barot baložus, mukt prom no baložiem, jo pārāk daudz to salaidušies, redzēt ļoti vecus cilvēkus sadevušos rokās, sagaidīt kopā ar tevi vecumdienas un tad sadoties rokā, smaidīt visiem ko satiekam, noteikti tikai svešiem.

Iet uz krogu skatīties futbolu un dzert alu, lepoties ar to ka esi glītākā krogā, nelikties ne zinis par futbolu, nelikties zinis par alu arī, tikai par tevi, novilkt apavus un ielekt strūklakā, apšļakstīt tevi, sameklēt ūdenī divus eiro un bildēties automātā, uzaicināt uz deju luksoforu gaismā, dziedāt „Oh Lord, please don’t let me be misunderstood,” vēlams Simonas balsī, nokautrēties, dejot klusumā, smieties par nopietnām sejām, aplikt tev apkārt roku, lai sasildītu, iet kopā dušā, mazgāt zobus un saēsties pēc tam vīnogas, ielikt makā automātā nobildētās bildes, doties meklēt tumsā puķes, noteikti atrast, ielīst tev blakus gultā, aukstam kā Edvardam un karstasinīgam kā Čelentano, aizmigt līkumiņā, nakts vidu noskūpstīt un sakārtot tev segu, drusku paskatīties uz kailām krūtīm, pamosties pirmajam, pagatavot brokastis, pamosties no tā ka tu mani skūpsti, pamosties no tā ka tu mani skūpsti tur, brokastot uz balkona, brokastot vilcienā, brokastot trīs kilometrus augstu.

Gulēt teltī un klausīties kā skan lietus pa jumtu, vārtīt zivju zupu, neaizmirst pieliet beigās glāzi šņabi, nest tavu sēņu grozu,  redzēt kā tu priecājies par ezeru, nodzīvot tur nedēļu divatā, kailiem peldēties, ķert zivis, lasīt mellenes, mētāt šautriņas, iemācīt tev spēlēt kārtis, visu dienu nogulēt jūras krastā, bildēt tavas kājas, bildēt tevi saviebušos, jo tu negribi lai tevi bildē saviebušos, ieziest tavu muguru ar sauļošanās krēmu, izraisīt tirpas, skatīties uz tevi ar samiegtām acīm, runāt neķītrības, pašam uzbudināties un slēpties smiltīs, neuzrauties uz apraktu roni, dzert šampanieti mola galā, tukšajā pudelē ielikt zīmīti ar tekstu „es tevi mīlu,” un iemest viļņos, izlikties ka tas nebiju es, spēlēt spēli kurš pirmais nokļūs sauszemē, ielekt ar visām drēbēm ūdenī.

Nebūt greizsirdīgam, skatīties filmas, skatīties filmas, skatīties filmas, pamīlēties, skatīties filmas un neko neatcerēties kas tur bija, nodzēst gaismu un sadegt sveces, likt tev uzvilkt melno kleitiņu un neļaut aizsiet jostu, lūrēt uz ēnām starp krūtīm, pasūtīt picas un daudz kolu, mētāties ar spilveniem, pirkt tev kurpes, uzlaikošanas kabīnē piespiesties, atļaut tev nopirkt dārgu nekur nederīgu kleitiņu, vēl vienu, un jostu kas piestāv, mierināt par iztērētās naudas daudzumu, apsolīt nopelnīt vietā un to arī izdarīt, aiziet uz teātri un bučoties, aizmigt tev klēpī,  iestādīt baziliku, atcerēties to aplaistīt, nopirkt tomātus, mozarellu un pagatavot tev, izaudzēt tomātus uz balkona.

Nopirkt māju ar dārzu, uzcelt siltumnīcu un sastādīt pilnu ar puķēm, nelikties ne zinis ka dusmojies, jo siltumnīcā nav tomāti, likt tev gleznot, atrast kaķi kas nesmird, garlaikoties, sastādīt ievas un mārtiņrozes, zvanīt tev desmit reizes dienā un pateikt ka mīlu, aizsūtīt tevi uz SPA un pa kluso aizbraukt līdzi, redzēt tevi tribīnēs spēlējot basketbolu, samest trīspadsmit punktus, uzrīkot mežonīgu ballīti, noņemt aizkarus un nedzert konjaku, gatavot trīs ēdienus un nolikt visus uz pakaļas, spēlēt smieklīgas spēles, spēlēt futbolu, likt tev stāvēt vārtos ar briesmīgiem cimdiem, pēc zaudētiem vārtiem uzlikt arī kasku, pielikt pie sienas mūsu fotogrāfijas, redzēt kā tu mani fotogrāfē, redzēt kā tu ar mani lepojies.

Braukt agri uz darbu, visu izdarīt un atgriezties pirms esi pamodusies, skatīties kopā basketbolu pa televizoru, dzert alu un tiesnešus saukt par muļķiem, skaidrot kas ir aizmugure futbolā un prasīt tev – kas ir ondulācija, lasīt priekšā smieklīgus tekstus, stāstīt par dzīvi uz Marsa, mazgāt grīdu, uzaudzēt garus matus tev par prieku, un nogriezt tos tik īsus ka paliec dusmīga, bužināt muguru un dabūt ar spilvenu, jo negribu tev bužināt, apsolīt to darīt līdz nāve mūs šķirs un pildīt šo solījumu, gulēt tev blakus kailam, aizvest uz Moricsalu, braukt ar riteņiem, masēt tev sāpošās kājas un dibenu pēc tam, ēst tavu soļanku un uzrakstīt par to blogā.

Piedalīties kopā skriešanas sacensībās, ļaut tev uzvarēt, apmaksāt tavus rēķinus, ļaut tev sevi uzturēt, saņemt tavas vēstules, zināt kas tev patīk, zināt kur tev patīk, vakaros staigāties, meitenēm likt redzēt, rūpēties par tevi, aizbraukt uz Vīni, masēt tev kāju pēdas, ēst saldējumu, visu dienu šiverēt pa virtuvi, redzēt smaidot, redzēt raudot, redzēt priecīgu un redzēt bēdīgu, cienīt, godāt un mīlēt.

Pasūtīt visus vienu māju tālāk, dzīvot tā ka šodiena būtu pēdējā, vienmēr paļauties tikai uz sevi, smaidīt, nospļauties par sīkumiem, un par lielām lietām arī, no rīta nezināt ko darīšu vakarā, ieslēgt gaismu kad gribu un izslēgt tieši tā pat. Cienīt, godāt un mīlēt.

P.S. Viena no labākām grāmatām ko esmu lasījis.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.