Pāris dienas atpakaļ kāda man tuva sieviete izteica komplimentu – ka viņai patīkot tas ko es darot. Un ziniet, es neko tādu nedarīju, nu TĀDU. Es arī nemazgāju traukus, negludināju veļu, neuzraku puķu dobes. Es pie tam sēdēju pie vienīgā mājas datora, uz austiņām klausījos last.fm, nelikos ne par vienu ne zinis un pirku amazon.com grāmatas. Grāmatas par kulināriju.

Pie tam viņa teica, ka tā esot tāda riktīga vīriešu padarīšana. Nu, protams, nevis sēdēšana pie datora, grāmatu googlēšana, bet ēst gatavošana. Lai ari no seniem laikiem pavarda turēšana ir bijusi sieviešu prioritāte, mūsdienu vidē atzītākie pavāri ir tieši vīrieši. Gordons Ramsejs, Džeimijs Olivers, Garijs Rhodes, mūsu Mārtiņi – Sirmais un Rītiņš. Un noteikti vēl daudzi citi. Bet, mīļās meitenes, šeit īstajā dzīvē – ikdienā, jūs esat tās, kuras interesē, kur nopirkt čuguna pannu un kāda velna pēc tā visu rauj klāt, ko garšīgu pagatavot no rīvētiem burkāniem un cenšaties noskaidrot kas tāds risoto ir.

Atgriežoties pie nopirktajām grāmatām. Tieši pašreiz lasu grāmatu, kur džeks zināja ka viņa dienas ir skaitītas, ka viņš drīz mirs un atstās savu sievu vienu. Kad izlasīšu – pastāstīšu, bet viena no nopirktām pavārgrāmatām ir par šo tēmu. Kādu savu pēdējo vakarēdienu iztēlojas pasaulē slaveni pavāri.  Kurā pasaules vietā un restorānā Alain Ducasse to noturētu? Kuram Daniel Boulud to uzticētu sev pagatavot? Ko kāds uzaicinātu piebiedroties šai reizei, kādu mūziku klausītos un pats galvenais, kas tad būtu tas ko kā pēdējo šie meistari ēstu. Lieliskas fotogrāfijas un pēdējā vakarēdiena receptes.

Lieliski ka tev ir tāda kaislība, kuru tu ar prieku darītu, kad vairs daudz nebūtu atlicis. Viens, kā tajā grāmatā, taisītu nākamai atraitne pārsteigumus, cits pagatavotu sev pēdējo ēdienu, kādam var būt ir īpaša filma, disks ko klausīties, grāmata ko izlasīt. Varbūt kādam būs cilvēks, kuram tu gribēsi ievelkot pēdējo elpu pateikt cik ļoti tu viņu mīli un ka priecājies ka tev bija dota iespēja viņu satikt.

Bet nenokariet degunus, es tikai gribu jums novēlēt, lai atrodiet sev tādu kaislību un noturiet to ilgi, jo ilgi. Skrieniet, jo tad tas ilgi, jo ilgi būs iespējams, lasiet grāmatas – tā uzzināsiet kādas var būt kaislības, un, džeki, gatavojiet, lai jūsu meitenes varētu ēst mājās.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.