Filmas kas jāredz #12
Mans tēvs ceļas piecos no rīta, dzer kafiju un palasa internetus. Pēc tam izbraukā ezeru un pārbauda kā ķeras zivis. Ēd brokastis brīvā dabā un mēģina iemācīt dumjam papagailim nebļaut uz sauli. Un lasa grāmatas. Bet pats foršākais ir tas, ka bērnībā viņš par to ir sapņojis. Lai ir sava vieta, visi liek viņam mieru un ļauj lasīt grāmatas. Es gribētu tā pat, ja nu vienīgi vēl skatīties filmas.
Toronto International Film festival 2010. gada filma, par diezgan klasisku situāciju – dēļ alkohola pazaudēts darbs, pazaudēta sieva un šķiet ka visa dzīve beidzas. Vienīgā problēma ir mantas, kuras nu nekādi negrib pamest. A little change goes a long way. Will Ferrell galvenajā lomā. Interesanti, ka šī pilnmetrāžas filma ir radīta no Raymond Carver īsā stāsta „Why Don’t You Dance?”
Tipiska festivālu filma no festivālu režisora. Nominēta Sundance Film Festival 2011 un SXSW Film Festival 2011. Stāsts ir par lielu puisi, kurš uz skolu nāk pidžamā. Viņš ir vientuļš un neapzinās, ka tāds ir gandrīz jebkurš. Filma, protams, ir nedaudz Koelju uz ekrāna, bet „jūsu rokās ir visi nepieciešamie ieroči – dzīvojiet!”
„Why would God do that, mom? Make someone look like Big G? So that everyone makes fun of him? Maybe because God didn’t see anything wrong with him in the first place. And Andy… His name is Stanley.” Uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par pagājušā gadsimta vidus skolu. Jūtīgs, pamācošs un skaists. Pirmā mīla, pirmā nostāšanās par sevi un citiem. Lielisks Ed Harris tēlojums.
Parasti man šādas fantāziju filmas nepatīk, nu kā Čārlijs un šokolādes fabrika vai The Science of Sleep ar Bernālu galvenajā lomā. Šī ir savādāka. Sundance un vēl gluži vai desmit festivālu filma ar Elle Fanning galvenajā lomā. Par mazu īpašu meiteni un skolas teātra grupu. At a certain part in your life. Probably when too much of it has gone by. You will open your eyes and see yourself for who you are. Especially for everything that made you so different from all the awful normals. And you will say to yourself, “But I am this person.” And in that statement, that correction, there will be a kind of love.
Ja tev patika Wristcutters: A Love Story (2006), tad šī arī būs īstā filma kas jāredz. Kāds hemburgeru ēstuves darbinieks ir izlēmis atriebties savam bosam par apcelšanu pazemošanu, bet plānu izjauc kādas meitenes netīšais smaids. Un viņš izlemj nevis tikt galā ar bosu, bet nolaupīt meiteni. Tāds nedaudz eksperimentālais kino, bet…
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
Pirms dažām dienām apsvērām Everything Must Go, bet ne pārāk augstā reitinga dēļ, nolēmām to neskatīties, jāpamēģina – varbūt ir vērts.
“Terri” un “That’s What I Am”, manuprāt, iekrīt tajā filmu kategorijā – varēja būt, bet nebij’. Abas mēģina runāt par līdzīgu tēmu, bet beigās paliek tāda kā mazākuma piegarša, jo kaut kur ceļa vidū ‘problēma’ pazūd un paliek tikai smuki kadri.