Filmas kas jāredz #8
Forši ka tu vari tā nozagt laiku no savas dzīves, lai vērotu citu dzīvi. Dažreiz izdomātu, dažreiz īstu. Pēc tādām “viens džeks visiem sadod un izglābj pasauli” filmām, es pāris stundas pēc noskatīšanās jūtos kā tas viens džeks, kurš varētu visu – padodiet tikai. Bet labāk man patīk filmās redzēt attiecības. Jo pēc tam man liekas, ka es kļūstu labāks.
„Tas nav noslēpums, ka mamma un es pašreiz nesatiekam labi. Laulības dzīve ir grūta. Tā ir patiešām sasodīti grūta. Divi cilvēki nogurdinoši dzīvo kopā, gadu pēc gada, paliekot vecāki, mainoties. Tas ir viens sasodīts maratons. Un dažreiz, jūs esat kopā tik ilgi, ka vairāk neredzat otru personu. Vien dīvainu savu muļķību projekciju. Tai vietā lai runātos, jūs noejat no ceļa, uzvedaties nevīžīgi un izdariet nepareizas izvēles, tā kā to izdarīju es. Bet, atklāti sakot, jūku prātā, jo es mīlu jūs visus un tā ir patiesība. Dažreiz tu sāpini visvairāk tieši tos kurus mīli. Un es nezinu kāpēc. Droši vien būtu vairāk jālasa krievu noveles. Es gribētu atvainoties un ceru, ka jūs kaut kad spēsiet man piedot.”
Ja tev ir ap četrdesmit gadiem, tad tā var gadīties arī tev. Satiec satriecošu sievieti, gribi ar viņu pavadīt laiku, bet izrādās, ka divdesmitgadīgs bērns nav diez ko labās domās par to. Mani pārsteidza aktieri. Abu vīriešu tēlotāji pārsvarā nokļuva uz stulbu komēdiju skatuvēm, bet šajā filmā viņiem patiešām labi sanāk tēlot. Drusku tracināja jaunā mode ar kameras tricināšanu, bet tas panāca, ka iejutos. Tā notiek.
Filmas „Closer” cits variants. Vīrietis, sieviete un viņu satiktās simpātijas. Un pa sieviešu līniju zināmu aktrišu sastāvs – Keira Knightley un Eva Mendes. Vīriešu lomas tēlo Avatar zvaigzne Sam Worthington un francūzis Guillaume Canet (bijušais Diane Kruger vīrs). Tāda sajūtu filma, par attiecībām, to nozīmību, sānsoļiem, brīvību un uzticēšanos.
Ļoti savdabīga komēdija ar izcilu tēlojumu. Džeks ir iedomājies, ka viņš ir krievu revolucionāra Leona Trotskija reinkarnācija. Un viss viņa dzīvē notiek pēc šīs vēstures personas biogrāfijas. Un uzzinājis, ka satiktās meitenes vārds ir tieši tāds pats kā Trotskija pirmās sievas vārds, viņš paziņo – es tevi precēšu. Drusku politika, drusku attiecības un pavisam laba. Jay Baruchel no Million Dollar Baby (2004) galvenajā lomā.
Es apraudājos. Filma ir par pirmo skūpstu, kas tā arī filmā nenotiek. Divi jaunieši katrs no savas puses stāsta par to kā iemīlās. Ļoti labs stāsts par to kā tas notiek. Ar skaistu mūziku, dzīves vērtībām un piecdesmito gadu priekšpilsētu. Līdzīgi kā Little Miss Sunshine (2006), ļoti labs vectēvs. “A painting is more than the sum of its parts.” Šī filma ir uzņemta pēc amerikāņu bērnu rakstnieces Wendelin Van Draanen. Lielāka slava viņai ir tikusi no bērnu detektīvu rakstīšanas.
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
Starp citu, tieši šo pirmdien, plkst. 10.45 nozagu laiku no savas dzīves un no savas ģimenes, lai dotos uz kinoteātri un vienatnē noskatītoes filmu Last Night. Tā tiešām ir filma, kas ir jāredz… Paldies, ka pieminēji to savā rakstā! :)
Liels paldies, ka iesaki šīs lieliskās filmas, ne reizi neesmu vīlusies šajās ieteiktajās filmās!
Tikko noskatījos Flipped, tiešām ļoti aizkustinoša filma, atsauca atmiņā bērnības pirmo mīlu, cik jauki tas bija.. Paldies! :)
Paldies par šiem filmu pārskatiem!
Esmu pārsteigta par tik labu filmu apskatu vienuviet.
No šogad redzētajām labajām filmām varu ieteikt (ar savu ļoti subjektīvu interpretāciju):
I’ve Loved You So Long (2008), par ģimeni, uzticību, iekļaušanos pēc ilgas prombūtnes.
Mother and Child (2009) Mātes un bērna attiecības, adopcija, saikne starp cilvēkiem, kas izveidojas dzīves laikā.
Once (2006) Jauka romantiska filma. Atpūtai. Dzīve divus cilvēkus saved kopā, pārsteidza garīgā tuvība, vai tiešām fiziskajam nav nozīmes? Vai tiešām atgriešanās ir iespējama? Vai ir iespējams pārkāpt pāri savam pašlepnumam un ambīcijām?
Superīga mūzika.
Dogtooth (Kynodontas) (2009)
Tāda interesanta filma par absolūti nereālu pasauli. Bet tai pašā laikā – tā laikam mēdz arī notikt…
Par to, ka var mākslīgi uzbūvēt citu realitāti, kur visam ir pavisam cita nozīme. Un kāda ir motivācija? Filmas laikā gan atbilde īsti rasta netiek…
Tokyo Sonata (2008) Cilvēka nespēja skatīties patiesībai acīs. Cenšanās spēlēt ierasto lomu, lai vai kas. Ļoti interesants ģimenes attiecību modelis. Tiekšanās, vilšanās, sapņi un skaidrā realitāte.
Don’t Worry, I’m Fine (2006) Je vais bien, ne t’en fais pas – Filma, kas pārsteidz. Šī filma lika pajautāt WTF? Kā kaut ko tādu var iedomāties… Un kāpēc…
DIE TÜR / THE DOOR (2009) Vienā brīdi (kaut kur filmas otrajā pusē) radās sajūta, ka režisors ir galīgi aizgājis auzās un filma ir neveiksmīga (garlaicīga), bet tad sižeta līnija tika meistarīgi pagriezta un filma ieguva jaunu asumu. Nogalināt slikto sevi, lai dotu iespēju labajam… Interesanta sižeta līnija.
Private Fears in Public Places (2006) Viena pilsēta (protams, Parīze), septiņi vientuļi cilvēki un viņu tiekšanās pēc laimes. Vēl viena no filmām, kas atgādina, ka kaut kas līdzīgs notiek ar ikvienu cilvēku tepat man blakus, tik vai es to ikdienā ieraugu…
Blind (2007) Holandiešu filma. Ļoti izjusta, trausla. Par aklu puisi, kas iemīlas savā kopējā, taču, atgūstot redzi, pasaule ap viņu sabrūk…
Paldies par ieteikumiem. Once ir redzēta un pilnībā piekrītu.