Filmas kas jāredz #9
Baigi sen atpakaļ aizgāju uz kinoteātri un pēc pusstundas iznācu ārā, jo negribējās tādu murgu skatīties. Un pēc tam pie sevis nodomāju, neiešu un vairs neskatīšos Oskarus dabūjušas filmas – tas nav priekš manis. “ runa” vēl Oskarus nav dabūjusi, bet nešaubīgi dabūs, bet šo filmu varēju pat ieteikt sievas vecākiem. Lieliski notēlota, cēla un nesamudrīta. Paši saprotiet, bet šoreiz ieteikšu filmas par citiem puikām.
Ar marsiešiem ir grūti, bet vēl grūtāk ir ar puiku, kurš iedomājies ka ir marsietis un viņam drīz būs pakaļ. Pie tam, tas vēl būtu mazākais – viņš nenāk laukā no kastes. “Sometimes we forget that children have just arrived on the earth. They are a little like aliens, coming into beings as bundles of energy and pure potential, here on some exploratory mission and they are just trying to learn what it means to be human. ” Ļoti aizkustinoša filma par sapratni un labi aktieri. Filma nopērkama mūsu veikalos.
Šis ir viens jestrs gabals, ko radījis Jaunzēlandes iezemietis. Un filma ir par to ka 1984. gadā Maikls Džeksons arī Jaunzēlandē ir karalis. Stāsts gan ir par kādu puiku, kas dzīvo ar vecomāti, kazu un mazo brāli. Un vēl veselu baru sīko. Tad ierodas no cietuma izmucis tēvs ar savu bandu un meklē dārgumus. Un ja tu šo filmu neesi redzējis, tad esi funcking egg. Filma tādā Black cat, white cat (1998) stilā.
Ļoti spēcīgas grāmatas ekranizējums. Stāsts ir par skaisto Afganistānu, par divu zēnu draudzību, pūķu sacensībām un… pēc tam par karu un talibu režīmu. Filma tika nominēta Oskaram. Nevis par scenāriju vai režiju, bet par Alberto Iglesias mūziku. “The Mullahs want to rule our souls… and the Communists tell us we don’t have any.“ Grāmata ir pieejama latviešu valodā grāmatnīcās, bet sagatavojiet kabataslakatiņus.
Anglis pamet savu dēlu, lai dotos ellē ratā uz Austrāliju pakaļ savai mīlai. Viņi ir laimīgi, piedzimst vēl viens dēls, māja smukā vietā. Bet jaunā sieva nomirst un pēc tam sākās filma. Balstīta uz biogrāfiskas grāmatas. Lai arī izklausās skumja, bet filma ir dzīvespriecīga un jauka. Sigur Rós mūzika.
It’s Kind of a Funny Story (2010)
Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (1975) mūsdienīgāks un romantiskāks gabals, lai arī filmu vienīgā saistība ir psihiatriskā slimnīca. Jauns džeks netiek galā ar depresiju un dodas uz slimnīcu, bet tur saprot, ka ar viņu nemaz tik traki nav. Filmā ir iespējams viens no labākiem Queen “ “>Under Pressure” kaveriem. Vienā no galvenajām lomām The Hangover (2009) un Due Date (2010) bārdainis.
Kā saka Une, nu tās filmas, ko iesaka Signis, tur visās jāraud :D Jau izvēlējos divas. Viena ieradās datorā no paša rīta un būs vakariņās. Paldies par ieteikumiem!
Dažās filmās no šīm nebūs jāraud.
Te arī recenzija par grāmatu un nedaudz par filmu – http://burtkoki.wordpress.com/2011/01/31/haleds-hoseini-puka-kerajs-2008/
Noskatījos It’s Kind of a Funny Story. Kaveru nesaklausīju :) Bet Zach Galifianakis tagad ir topā :) Kopumā man ļoti patika filma.
It’s Kind of a Funny Story gribu noskatīties šovakar. Skaņu celiņa dziesmu sarakstu uzmeklēju, bet liekas, ka vienas no tām skanīgākajām dziesmām, tur nemaz nav. Vai tikai atkal nav tas triks, kā toreiz ar dziesmu no Social Network treilera..
It’s Kind of a Funny Story kavers ir mūzikas terapijas nodarbības laikā.
tas jau nebija kavers. Vnk “popiela”, nedziedāja paši. Vienīgais, ka tie tērpi un frizūras :)