Mums ar mazo bērnu ir tāda spēle. Es viņai prasu – kur tu brauksi? Viņa man atbild – uz Itāliju. Es prasu: ko tu tur darīsi? Viņa, apmierinātu seju smaidot, atbild: ēdīšu un dzeršu. Dažreiz gan viss kas sadzīviskāks nāk bonusā un viņa tur arī gulēšot, braukšot ar laivu, ģērbšot pidžamu… Bet vienmēr ēdīšot un dzeršot. Tieši tāpēc mēs arī braucam uz Gardas ezera apkaimi, lai izbaudītu sauli nedaudz ātrāk un – ēstu un dzertu.

Veneto, Trentino-Alto Adidže un Lombardija – trīs Itālijas reģioni, kuri aptver Gardas ezeru. Veneto reģions ar savu kanālu pilsētu Venēciju un lielo mīlētāju Romeo un Džuljetas balkonu Veronā (starp citu tieši tajās dienās notiks Itālijas A sērijas 34. nedēļas futbola mačs starp Veronas Chievo un Livorno komandu). Lombardija ar modes citadeli Milānu, veclaicīgo Bergamo un daudzajiem ezeriem kalnu ielejās. Un Alpu pakājē esošais Trentino reģions Gardas ezera ziemeļos. Bet kas, tur atrodoties, būtu jānogaršo?

Sparģeļi

Sparģeļos kaloriju daudzums esot mazāks nekā ķermenim nepieciešams patērēt, lai ar to tiktu galā. Un es nekad mūžā neesmu tos ēdis. Par to, ka itāļi sen jau lietojuši savā uzturā šī auga dzinumus, liecina receptes Apicius pavārgrāmatās, kuras sastādītas ceturtā gadsimtā beigās. Itālijas ziemeļos ar asparago tiek galā brokastīs. Novāra sālsūdenī, uzliek virsū ceptu olu un pārkaisa nedaudz ar grana padano (parmezanas sieru Po upes ielajā nelieto, jo to ražo tuvākie kaimiņi). Tieši aprīļa beigās sāksies sparģeļu sezona un parasti šajā reģionā uzturā lieto zaļos sparģeļus, bet, ja runā par Itāliju un sparģeļiem, tad šīs pasaules centrs ir Bassano del Grappa, kur jau no sešpadsmitā gadsimta pazīst leģendāros baltos sparģeļus un visā Itālijā tos ēd tā kā Bassano.

Lambrusco

Lai arī man vairāk garšo alus un ceļojuma sievietes spiedīs uz Pinot Grigio, noteikti būs jādodas uz Mantuju. Šajā vecajā pilsētā, ko ieskauj trīs mākslīgi radīti ezeri, tad arī jāpērk šis viegli dzirkstošais sarkanvīns. Runā, ka to esot sākuši gatavot etruski, kurus vēsturnieki dēvē par iespējamiem Romas impērijas pamatlicējiem. Savukārt vēlāk tieši impērijas iedzīvotāji etruskus saukuši par tuskiem, no kurienes tad arī cēlies Toskānas nosaukums. Lambrusko ražo no tāda paša nosaukuma sarkanajām vīnogām un ārpus Toskānas tieši Mantuja ir vienīgā vieta, kur vēl to atļauts ražot. Lambrusco Mantovano ir īstais.

Polenta

Polentas virzienā skatos jau ilgāku laiku un mājās jau pagādāta kukurūzu putraimu paciņa, bet izskatās, ka Gardas ezera ceļojuma dēļ šis ēdiens jānobauda būs tieši tur. Ja arī ir kāds raksturīgs ēdiens tieši Ziemeļitālijai, tad bez Milānas risoto, kukurūzu miltu ēdiens polenta ir īstais. To var pagatavot kā šķidru biezputru, var taisīt kā biezāku masu, sagriezt gabalos un apcept. Pasniedzot var pārkaisīt ar sarīvētu sieru, sēnēm vai grillētiem dārzeņiem. Sevišķi izvirtuši gardēži polentu ēd kopā ar maziem grillētiem putniņiem – polenta e uccelli. Vēl viens tieši šim reģionam zīmīgs polentas ēšanas veids ir kopā ar kaltētu mencu saberztu ar pētersīļiem un ķiplokiem – baccalà.

Chizze

Esot Itālijā nemaz nevar nedomāt par pastu. Paši itāļi uzskata, ka eksistē vairāk kā 300 dažādas pastas veidi un katrs reģions uzskata, ka tieši tie ir ieveduši pastu Itālijā. Venēcieši domā ka Marko Polo atvedis nūdeles no Ķīnas, nemaz nerēķinoties, ka vairāki vēsturnieki uzskata, ka slavenais ceļotājs nemaz nav pametis savas dzimtās pilsētas mūrus. Pastu es esmu pats gatavojis, bet izaicinājums varētu būt tieši tortelli vai tortellini. Un kāpēc gan ne kopā ar lielāko itāliešu lepnumu – grana parmigiano reggiano. Chizze ir pastas tortellas pildītas ar smalki rīvētu parmezānas sieru. Mantujā tortellas pilda ar ķirbi – tortelli di zucca.

Torrone

Es uz Itāliju braukšu kopā ar bērniem, un kā jūs droši vien zināt, bērni pārtiek tikai no svaiga gaisa un saldumiem. Šīs zemes ziemeļi piedāvā viņiem ļoti saldu un garšīgu ēdienu – torrone. Mandeles ar medu. Šādu līdzīgu konfekti taisa arī Katalonijā un arābu valstīs, bet itāļu variantam ir vēsture. 1441. gadā Kremonā precējās nākamais Milānas hercogpāris Bianca Maria Visconti un Fransesco Sforza. Vietējie konditori pagatavoja milzīgu kūku no mandelēm un medus jaunam pārim brokastīs. Kūkas forma bija līdzīga pilsētas galvenās celtnes torrazzo formai, un bankets notika tam blakus esošā laukumā, kas tortes pasniegšanu padarīja divtik iespaidīgu. Uz Kremonu jābrauc ne tikai, lai nogaršotu šo torņa saldumu, bet arī Stradivāri ar savām vijolēm nāk no šīs pilsētas.

Carpaccio

Svaigu lasi, foreli vai līdaku es esmu ēdis svaigu, nemaz nezinot, ka būtībā tas ir šis itāļu svaigas gaļas ēšanas veids – karpačo. Runā ka karpačo ir izdomāts kādā restorānā Venēcijā un nosaukts par godu šefpavāram vai viduslaiku māksliniekam, bet tas būtu gluži vienalga, jo abiem bija vienāds uzvārds – Carpaccio. Otra versija liecina, ka ēdiens ir radies glaunā Milānas restorānā. Tāpēc atrodoties šim abām Itālijas citadelēm pa vidu Gardas ezera krastā un ņemot vērā, ka mans dzīvokļa īpašnieks zīmīgi ir miesnieks, tad ir pienācis laiks. Uz pusstundu ievietot lielopa fileju saldētavā, lai būtu iespējams plāni, plāni sagriezt, drusku svaigu salātu lapas, citronu sulu un balzāmetiķi. Klāt var piekost slavenāko ziemeļitālijas sieru gorgonzola vai kādu no cietiem sieriem, olīvas vai kaperus.

Tādā garā varētu turpināt un turpināt, jo aizbraucot uz Itālijas vienu reģionu, tur varētu mēnešiem ilgi katru dienu ko citu un tieši šai vietai aktuālu pusdienās ēst un piedzert vīnu klāt vēl ilgāku laiku katru dienu savādāku. Nemaz nerunājot par tikai nedēļu un vietu, kur satiekas veseli trīs dažādas itāļu virtuves. Bet, ja kādam nekas no aprakstītā netīk, tad Lombardijā ļoti tīk keksam līdzīgais panettone, kas tradicionāli ir Ziemassvētku ēdiens, bet kārie itāļi ar to mielojas cauru gadu. Slaveni ir sarkanie cigoriņi no Castelfranco Veneto. Milāna ir īpaša ne tikai ar savu risotto, bet Vīnes šnicelei līdzīgo cotoletta alla Milanese un citiem liellopa un teļa gaļas ēdieniem. Gardes ezerā un upēs dzīvo foreles, sīgas, asari, alatas un stores. Vairāk ziemeļos esošajā reģionā Trentino-Alto Adidže vairāk uzturā lieto kāpostus un kartupeļus dažādos veidos. Un jūras krastā esošais Veneto iekļauj dažādus jūras produktus savā ēdienkartē. Un, protams, pasta, panini un vīns. Par tiramisu gan es neko neteikšu un Itālijā neēdīšu, jo mūsu mājās to ēd biežāk nekā mannā putru. Toties vēl viens pēc skata gards mascarpones siera saldais ir torta paradiso con mascarpone.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.