Klasiskās franču biezeņzupas receptes noslēpums ir vēžveidīgo nevajadzīgo daļu savārīšana ar dārzeņiem, nokāšana un pasniegšana kopā ar vajadzīgām daļām. Tā vismaz stāsta the best-ever zivju un vēžveidīgo pavārgrāmata, kuru šajās dienās iegādājos skaudības vadīts. Un tādu klasisku garneļu biezeņzupu es pasniedzu saviem draugiem vecā gada vakarā.

Taupīgais un slinkais latvietis iegādājās saldētas un jau iztīrītas garneles, un tāpēc nācās šo recepti pielāgot. Ar dārzeņiem tika sautētas nevis garneļu galvas un astes, bet pašas garneles, kā arī iegūtais sautējums nevis tika izkāsts caur duršlaku, bet samalts biezenī. Iegūtā zupa pēc skata ne ar ko neatšķīrās no grāmatā esošās. Šeit aprakstīšu savējo variantu.

Nepieciešamās sastāvdaļas:

• viens iepakojums saldētās garneles (250g) un lepnākam pasākumam tīģergarneles rotāšanai, oriģinālā receptē ir 700 grami vārītas netīrītas garneles
• divi sīpoli, sadalīti uz pusēm un sagriezti šķēlēs
• viens liels burkāns, sagriezts šķēlēs
• divi selerijas kāti, sagriezti šķēlēs
• pusotrs litrs ūdens
• drusku citrona sulas, drusku eļļa, divas ēdamkarotes tomātu pastas, sāls un baltie pipari
• 50g sviesta
• 50g miltu
• 60ml konjaka
• 200ml saldā krējuma
• zaļumi, jeb bouquet garni, bet derēs jebkas zaļš (man bija loki)

Zupas vārīšana sākās ar eļļas uzsildīšanu lielā pannā vai katlā, jo jāņem vērā ka tur būs jāietilpst ne tikai garnelēm, burkāniem, selerijām, bet arī pusotram litram ūdens. Es to nebiju ņēmis vērā un tāpēc man nācās visu pārcelt. Karstā eļļa apbrūnina pusi no garnelēm, samazina uz pusi karstumu un pievieno sīpolus, burkānus un seleriju. To visu kādas piecas minūtes apmaisot silda, līdz sīpols sāk palikt mīksts.

Pievieno ūdeni, citronu sulu, tomātu pastu un zaļumus. Visu uzvāra, samazina temperatūru, uzliek vāku un divdesmit piecas minūtes sutina. Tad nolej šķidrumu (saglabājot to) un visu sablenderē.

Izkausē sviestu citā katlā vidējā temperatūrā, pievieno miltus un apmaisot tos vāra līdz iegūst zeltainu nokrāsu. Pievieno konjaku un pusi no sablenderētā. Visu pārējo iemaisa ar putojamo karoti. Te sākās manas modifikācijas. Iegūtā masa vairāk atgādina putru, tāpēc es nolieto buljona šķidrumu pievienoju tai, līdz iegūstu sev vēlamo zupas biezumu un te jau kā nu katram ir vēlēšanās. Pievienoju atlikušās garneles, saldo krējumu, labākai garšai piparus, sāli un citronu sulu, uzlieku vāku un piecas minūtes nelielā temperatūrā pavāru.

Ja ir tīģergarneles, tad tās aplej ar verdošu ūdeni, ja ne, tad atstāj nedaudz saldētās, lai būtu ar ko izrotāt zupu. Šī zupa tiek pasniegta siltos šķīvjos un rotāta ar zaļumiem un dažām garnelēm. Atlikušo buljonu var sasaldēt un citu dienu izvārīt dzidro zupu ar garnelēm. Došu ziņu.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.