Pavisam netīšam lasot nekur.lv uzdūros dārgumu meklētāju spēles saitam, kur var meklēt paslēptas lietas, gan tev apkārt, gan visā pasaulē. Saits ir – geocaching.com. Mani tas ieinteresēja tīri savtīgu iemeslu dēļ. Šāda meklēšana mani aizvedīs uz vietām kur nekad neesmu bijis, kā arī piedos parastai ceļošanai pikantumu. Protams, ja līdzi būs daži mazi bērni, viņiem liksies, ka tas jau ir kā vesels piedzīvojums.

Spēles būtība ir mantas apslēpšana un citiem došana iespēju to atrast. Vienkāršā gadījumā tiek dotas ģeogrāfiskās koordinātes kurā vietā tas paslēptais dārgums atrodas. Asprātīgāki un noslēpumaināki dod šifrus un mīklas, lai to atrastu. Piemēram, redzēju ka viens devis aprakstu par vietu un koordināšu beigu ciparus. Apraksts bija aptuveni tāds – vieta Rīgā, kur pieci ceļi krustojas.

Man priekš skriešanas nopirktais Garmin Forerunner 305 dod lielisku iespēju piedalīties šajā spēlē, jo viņš spēj atklātā vietā noteikt ģeogrāfiskās koordinātes un norādīt virzienu, attālumu un laiku līdz mērķim. Uzzinot par šo spēli un ielādējot pirmās apslēptās mantas koordinātes (kas starp citu bija pieejamas ar diviem pogas klikšķiem) mani pārņēma patīkamas Magelāna sajūtas.

Pirmo mērķi izvēlējos Mārupē, jo tur vajadzēja šodien paņemt bērnu. Ar mašīnu piebraucu 300m tuvu mērķim kas atradās Bīriņu parkā tuvumā un devos gar upītes krastu tuvāk mērķim. Tur par bija skulptora I.Ranka veidoti akmeņi. Tajā vietā izskatās, ka taisīs veloceliņu, jo kaut kas līdzīgs bija uzbērts, kā arī viss liecināja par aktīviem būvdarbiem šajā sakarā. Nelielu atrakciju bērniem sagādāja iešana pār baļķi, kurš bija pārmests nelielai upītei. Upītes malās pavērās iespaidīgi skati ar dūksnājiem un Šreka multenes cienīgiem skatiem. GPS uztvērējs norādīja ka mērķis ir uz saliņas, bet to izstaigājot nekas atrašanas vērts nebija, bet tieši no saliņas varēja redzēt ka mērķis, vai spēles valodā cache, atradās viena pār upi pārliekušās koka saknēs. Palīdzeja pirms tam web lapās apskatītā dārguma zilais vāks. Prieks neaprakstām, jo piemēram, orientēšanas sportā tas sarkanais lukturis jau pa gabalu ir redzams, bet šeit tāds mazs zilums gan man, gan bērniem lika sirdij iepukstēties straujāk.

Slēpņa saturs bija gana interesants, sākot ar piezīmju grāmatiņu, kurā vajadzēja atzīmēties, ka esi bijis un ko paņēmis, un ko atstājis, kā arī citu meklētāju atstātās mantas – zaķa magnētiņš, zīmulis, šķiltavas, cukura paciņa, poga un piespraude ar mīlētājiem. Pēdējo arī paņēmu. Pats atstāju marķētu golfa bumbiņu, bērna veidotu atslēgu piekariņu un savu vizītkarti. Plānoju izveidot šajā blogā sadaļu, kurā bumbiņas paņēmēji var pavēstīt šīs konkrētās bumbiņas likteni.

Otrs cerētais slēpnis atrodas pie Motormuzeja un tīri teorētiski es to redzu pa sava balkona logu. Koordinātes pieveda pie krūmu pudura, kura vidū atradās elektrības stabs. Izstaigājām visus krūmus un nātru aizaugušo elektrības staba platformu un neko slēpņa cienīgu neatradām. Rīt plānojam paši izveidot savu slēpni pa ceļam uz Ogri, kā arī vēl kādu atrast. Iesaisties – http://www.geocaching.com/

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.