Ko man visvairāk patīk darīt? Lasīt grāmatas. Jūs brīnīsieties un teiksiet – kur tad ēst gatavošana, ēšana, dzeršana vai rakstīšana par ēst gatavošanu, ēšanu vai dzeršanu? Kur tad spēlēšanās ar bērniem, bērnu taisīšana vai gulēšana parastā? Kur tad skriešana, basketbols vai romantiskas pastaigas? Kur tad mūzika, filmas, tvīteris, porno lapas vai Onkuļa blogs?

Nē, savas domas es nemainu – grāmatu lasīšana sniedz visvairāk baudas un tieši tas ir tas, ko man visvairāk patīk darīt. Piedodiet, visas pārējās kaislības. Ēšana vispār ir ļoti ierobežots pasākums. Gatavošana dažreiz ir interesanta. Toties beigās tik un tā var sanākt, ka trīs stundas taisi super smalku ēdienu, desmit minūtēs apēd un McDonaldu gribas tā pat. Dzeršanu vispār nestājas blakus grāmatu lasīšanai. It kā dara vienu un to pašu – ļauj aizmirsties, padara spējīgu visu nakti būt augšā, uztaisa gudrāku, zinošāku un drošāku. Atšķirība ir tur, ka grāmatas to nodrošina ilgāku laiku, bet no dzeršanas sāp galva.

Nenoliedzami, ka bērni un to taisīšana ir labi un vajadzīgi. Bērns var likt tev acīs sarieties asarām, redzot cik šis cītīgi skaista pantiņu par māti. Bērns ar lecamauklu un saviem bērna tekstiem, var tevi no smiekliem nogāzt no krēsla. Bērns liek  tērēt daudz naudas. Bērns izaug liels un liek tev justies dumjam. Un bērnu var būt daudz. Vai tad tieši tā pat nav ar grāmatām? Toties tās kāds cits uztaisa un pašam nav jāmokās.

Es esmu vīrietis un no kailas sievietes rokām izņemtu grāmatu, lai varētu ar… sievieti darīt to. Bet pēc dažām minūtēm vajadzēs meklēt, kur tad palikusi tā grāmata. Otru reizi, mazliet glaimošu sacīdams, ka arī trešo reizi izvēlēšos sievieti. Pēc tam gan man sāpēs galva, būšu noguris, mums jau sekss bija vakar un nekas nespēs būt pārāks par grāmatu. Pie tam seksa laikā grāmatu nepalasīsi, bet lasot par to dažreiz ir labāk nekā to darot. Un nav jābūt izvirtulim, lai to darītu darbā, uz poda, vilcienā, vai ietu uz bibliotēku.

Mani skriešanas draugi iestāsies opozīcijā un teiks – skriet var jebkur, jebkad, tas ir veselīgi, noderīgi un pie tam bez maksas. Uz šo es varu atbildēt, ka gribētu redzēt, kuram no jums sagādās baudi skriet tik ilgi, cik man baudu sagādā lasot kādu no Stīgs Lārsona grāmatām. Kā arī maniakālākais basketbola fans ko es zinu, tur ļaunu prātu uz mani nevis tāpēc, ka neeju uz treniņiem, bet tāpēc ka neatdodu parādu par Bukovska „Sievietes.”

Outside of a dog, a book is man’s best friend. Inside of a dog it’s too dark to read.  Groucho Marx. Un grāmatām nav ne galu, ne malu. Mūziku tagad rada jebkurš, gan talantīgie, gan Džastini Bīberi. Lielākā daļa filmu ir Holivudas filmas ar šausmām un jēliem jokiem. Bet, ja sarakstīts teksts nokļūst grāmatā, tad lielākoties to ir vērts lasīt. Varbūt viss nebūs tavai gaumei, bet patīkami ir apzināties, ka tajā brīdī kamēr tu lasi grāmatu, simtiem jaunu un labu tiek sarakstīts.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.