Tallinas pusmaratons briesmās. Pats sēžu un gaidu, kad sāksies ārstes aprakstītās šausmas – reiboņi, slikta dūša, miegainība, vai tieši otrādi bezmiegs. Neesot divu vienādu simptomu no cīņas ar slikto manī. Septiņas dienas kā vecmāmiņa, ar tablešu čupiņu rītā un vakarā, un tas viss tāpēc ka esam jaunattīstības valsts un nemazgājam rokas. Vismaz tā domā manas baktērijas.

Bet šādai slimošanai ir arī daži labumi. Nav jāiet uz darbu. Pozitīvi, bet līdz ar šo labumu nāk līdzi nevarēšana iet uz Sigur Ros koncertu, nevarēšana skriet no rīta un vakarā kā profesionālim, kā arī nevar dzert alu un sarkano vīnu. Otrs lielākais labums ir grāmatas. Par šo slimošanas laiku esmu izlasījis tik daudz grāmatas kā sen neesmu izlasījis. Un vēl vairāk esmu nopircis. Un gluži kā manam interneta paziņam Asmo jāsastāda izlasāmo grāmatu saraksts.

Sarakstu nestādīšu, jo mans grāmatas nav to grāmatu sarakstā kuras būtu jāizlasa visiem līdz trīsdesmit gadu sasniegšanas, kā arī visu jau esmu nokavējis, jo man jau pēc pāris nedēļām paliks par vienu vairāk kā trīsdesmit. Kā arī mans grāmatu procents nav palielinājies ne par nieku. Kā ir 3,6 procenti tā arī ir palicis. Sanāk, ka lasu visādu huiņu un nevis to ko vajadzētu lasīt katram sevi cienošam cilvēkam. Starp citu redzēju šo 1000 izlasāmo grāmatu pirms miršanas grāmatu Jāņa Rozes grāmatnīcā, un tagad pamanīju, ka man ir no tās pašas sērijas par golfa bedrītēm, kuras vajadzētu izspēlēt pirms beigts un pagalam.

Rakstot šo blogu esmu sācis interesēties par lietām kuras man visu šo laiku ir bijušas vienaldzīgas. Pareiza ēšana, veselīgs dzīvesveids un skriešanas fizioloģiskās nianses. Es pat apskatījos Sporta akadēmijas mājas lapu. Es tagad zinu tādas lietas, kuras iespējams daži no jums nekad neuzzinās, protams, ja vien nelasīs šo blogu, jo gan jau kādreiz atradīšu iespēju pastāstīt, ka tievā zarna visvairāk līdzinās smadzenēm, jo tur izdalās tādas pašas ķīmiskā vielas.

Tā pat vairs tikai dažas lapas palikušas un es būšu izlasījis pirmo grāmatu angļu valodā, kas nav saistīta ar Oracle datu bāzēm. Tā jau ir vairākas reizes pieminētā grāmata par treniņu programmu maratona noskriešanai. Ceru ka izdosies iecerētā sešpadsmit rakstu sērija par maratona noskriešanu, izmantojot šo grāmatu un virtuālā skrējēju kluba NOSKRIEN biedru pieredzi, kā arī šajā laikā uzzinātām citām lietām par skriešanu un maratoniem. Bet šī viena izlasītā grāmata ir vājš mierinājums, jo plauktā, uz palodzēm, zem gultas jau gaida citas angļu grāmatas, par maratona noskriešanu trenējoties tikai trīs reizes nedēļa, par skriešanas mākslu, veģetāriešu un sportistu uzturvielām, par trekingu Austrumāfrikā. Un pat divas man mīļu autoru daiļdarbi angļu valodā. Nemaz nerunājot par pavārgrāmatām gan veģetāriešiem, gan maratonistiem. Ko tik nepārdod, ne? Droši vien labi pameklējot varētu atrast grāmatu par to kā noskriet maratonu atmuguriski vai nedzirdīgajiem.

Ko es ar šo visu gribēju teikt? Lasiet grāmatas, mīļie. Ja savādāk nevariet, nemazgājiet rokas un pēc tam pēc kāda laika jums būs laiks lasīt grāmatas.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.