„Iztēlojies, ka pie jums ierodas feja un ļauj izteikt vienu vēlēšanos. Tiesa gan, viņa paskaidro, ka izslēgtas ir šādas jomas: nemirstība, veselība, nauda un mīlestība. Varbūt jūs tiešām sāksiet prātot par vēlēšanos – kaut vai tikai tāpēc, kad domājat: jums nav ko zaudēt. Bet vai vēlēšanās – īstā vēlēšanās – ienāks jums prātā? Vai varbūt jūs, tāpat kā vairums cilvēku, izšķirsieties par to, kas naudas izteiksmē ir visdārgākā lieta fejas piedāvājumā: trauku mazgājamo mašīnu?”

Nemaz nesmejaties, lielākā daļa cilvēku izvēlas tieši to. Iespējams pats esi trauku mazgājamo mašīnu izvēlējies. Ieraugot trūcīgi ģērbtu caurspīdīgu sievieti savā grūtākajā brīdī, daudzi apmulst un savu lielāko vēlēšanos aizmirst. Feja pie tevis ierodas, kad tu kaut ko ļoti vēlies, pragmatiski nostāsta visus noteikumus, daudz no tiem nenovirzās un izpilda tavu vēlēšanos. Pēc tam tu brīnies, kāda joda pēc tev pēkšņi savajadzējusies trauku mazgājamā mašīna, jo par fejas apmeklējumu tu visu aizmirsti.

Savā ziņā šīs fejas ir reālas pakaļas. Izrādās, ka sarunu šovi, visas tās televīzijas resno, „slaveno” dejošanas un dziedāšanas ir tikai un vienīgi dēļ feju priekšnieka izdomas un asprātības. Visi kas vēlas slavu nokļūst sarunu šovā. Ja tu vēlies izdot pasaulē populārāko mūzikas disku, tad var sanākt ka to nebūsi sarakstījis tu, vai arī ja būsi sarakstījis, visa nauda un slava tiks kādam citam. Bet fejas patiesi priecājās par precīzām un vienkāršām vēlmēm. „Ar vēlmēm ir tāpat ka dzīvē: jo augstākā plauktā ķer, jo zemāk var krist.” Vēlme pēc tā, lai gudrības zoba izraušana nesāpētu nes daudz prieka un trāpa precīzi.

Nemirstība, veselība, nauda un mīlestība. Nemirstību es negribētu, jo diez vai es būšu laimīgs, ka pēc tūkstoš gadiem grāmatu lasīšanas vietā galvā būs implants, kas automātiski ielādēs man galvā visas sarakstītās grāmatas. Nemaz nerunājot par ēšanas paradumiem un cilvēkiem kurus es mīlu. Veselība varētu būt laipnību diedelēšanas pamats no fejām nākotnē, bet pašreiz arī šeit man nav īsti ko sūdzēties un vēlēties. Naudas ziņā katrs pats ir savas naudas kalējs. Miljons kabatā mani ļoti iepriecinātu un es pat spētu izdomāt kā to tērēt un netērēt, bet man pienam bērniem pietiek un trauku mazgājamo mašīnu man nevajag. „Vīrietim ir nepieciešams vairāk uzmanības, gādības un uzslavas nekā veselam bērnudārzam.” Tas par mīlestību.

Ko tad es vēlētos? Mieru uz zemes un lai visi ir paēduši? Lai nebūtu vajadzīgi tādi portāli kā ziedot.lv? „Lielās, vienīgās, pilnīgās vēlēšanas nemaz nav.” Protams, es egoistiski varētu vēlēties, lai es zinātu vairāk, saprastu vairāk, justu vairāk, darbā vairāk strādātu un mājās vairāk atpūstos, Milānas maratonā izdzīvotu (tā neskaitās nemirstība) un manu blogu lasītu tik pat laužu kā laacz.lv. „Taču jums nevajag pārāk raizēties, no vēlēšanas lielākoties ir atkarīgs daudz mazāk, nekā ļaudis domā.” Tāpēc es gribētu sev labu septembri un visu atlikušo mūžu turpināt redzēt sapņus.

Vācu rakstnieks Jakobs Aržuni ir sarakstījis grāmatu „Idioti. Piecas pasakas.” ko tulkojusi ir Silvija Brice un izdevis apgāds Zvaigzne ABC. Autors tika izslavēts recenzijās un grāmatas ieteicējs stāstīja, ka tā ir sasodīti asprātīga, bet pēc pirmo lapaspušu izlasīšanas es burtiskā nozīmē grāmatu noliku malā un pievērsos hokejam (nebijusi lieta).

Grāmatā ir piecas modernas pasakas. Par dzīvi, attiecībām, savu pasauli un dzīvošanu tajā. Pirmās divas man nepatika, likās dumjas un no asprātības ne smakas. Bet Radeka kundze mani paņēma līdz aknām – asprātīgi, dziļi un lika aizdomāties par citām mātēm un viņu izturēšanos. Veiksmīgi neveiksmīgais rakstnieks jau aizgāja uz urrā un Manuels bija kā saldais ēdiens. Būtu es Aržuni redaktors, izsviestu pirmās divas miskastē un nosauktu grāmatu par „Idioti. Trīs pasakas.”

P.S. Ja feja apciemotu tevi, ko tad vēlētos?

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.