Čaka Norisa fans un neskaitāmu datoriķu sertifikātu īpašnieks, bet savā blogā uzrunā sevi trešajā personā un raksta par dažādiem apkārt notiekošiem procesiem – reliģija, politika, sabiedrība. Protams neizpaliek dažādu tehnoloģisku brīnumu, interneta atradumu un blogošanas pamatu aprakstīšana. Intervijā internetiāņu galvenais – krizdabz.lv.

Vai tu pats esi internetiānis?

He he. Lasi manus čivinājienus iekš Twittera? Jā, kaut kā iegājies, ka aktīvus tīmekļa ļaudis esmu iesaucis par internetiāņiem. Un par tādiem es saucu cilvēkus, kas raksta blogus, lasa blogus vai kā savādāk atstāj savas pēdas vispasaules tīmeklī. Tādējādi, jā, varu arī sevi saukt par internetiāni.

Tagad tev ir 22. Cik tev bija kad iekļuvi internetā?

Pirmā saskaršanās ar internetu man bija kaut kad pamatskolas gados. Atceros, ka datoru no mammas izdīcu, kad mācījos kādā 5-6 klasē un pēc pāris gadiem arī sanāca pirmoreiz tikt pie interneta. Tā kā dzīvoju mazā ciematā, kur laikam man pirmajam dators parādījās, tad pēc interneta braucu uz tuvējo pilsētu, kur tas bija pieejams jauniešu centrā par maksu. Braucu ar savām disketēm, atvērtu muti aplūkoju tīmekļa lapas un glabāju tās vēlākai apskatei mājās. Toreiz internets nebija ikdiena, bet gan ļoti fragmentārs prieks. Vēlāk jau arī mājās parādījās iezvanpieejas internets.. cik nu to nosaukusi par internetu (smejas). Bet sanāk, ka no aptuveni 10 gadu vecuma radās nojausma par to, kas ir internets.

Tie puikas kas desmit gados skatās tehnisko gudrību portālus izaug par tādiem kā no Big Bang Theory. Tu dzīvo kopā ar vecākiem, draudzeni vai mājdzīvniekiem?

Jau vidusskolas gados es dzīvoju patstāvīgi, mācījos citā pilsētā un dzīvot sanāca kopmītnēs, jeb kojās. Tad sekoja augstskola Rīgā, kur arī dažus gadus pa kojām nodzīvojos. Eh, tie bija feini gadi. Tagad dzīvoju īrētā dzīvoklī kopā ar pāris draugiem.. un diviem kaķiem.

Lielā sprādziena seriāla variants – datorspēles, jēlas filmas un meitenes ir tur ārā?

Nu nav jau tik traki :) Datorspēles daudz spēlēju un stulbas filmas skatījos, kad mazāks biju. Tagad nav ne laika, ne īsti dzelžu uz kurām darbināt mūsdienu tik prasīgās spēles un filmu ziņā esmu palicis izvēlīgs – skatos reti un atlasītas filmas. Pēdējā laikā bieži skatos dokumentālās filmas no bodocus.com. Meitenes? Meitenes ir visapkārt (smejas).

Atceries tās pirmās lapas ko vēri vaļā – sex vai matemātikas olimpiāžu uzdevumi?

Ne šis, ne tas. Pirmās lapas, ko apskatīju bija kaut kādas ziņu lapas. Īsti neatceros kuras tieši. Spilgtā atmiņā ir arī citforum.ru, kur smēlos tehniskas dabas gudrības. Kā jau minēju, pirmā piekļuve internetam bija publiskās vietās un tur porno lapas neko diži nepieskatīsies. Pirmo porno lapu apskatīju, kad internets jau bija mājās un tovakar manas lielākās bailes bija par to, ka apskatītās adreses parādīsies telefona rēķinā un dabūšu pa ausīm no mammas.

Vai tu tagad zini kādas lapas skatās tava mamma un dzīvokļa biedri?

Mana mamma internetu lieto reti un tikai vajadzības dēļ – e-pasts, interneta banka. Viņu internets īpaši neinteresē, ir daudz cita noderīgāka ko darīt. Dzīvokļa biedrus nespiegoju, bet ir aptuvena nojausma, kas viņus varētu interesēt tīmeklī.

Un tavi lasītāji? No kurienes tie pie tevis nokļūst?

Savus lasītājus varu iedalīt trijās lielās kategorijās pēc tā no kurienes viņi nonāk uz manu blogu. Sīkāk skaitļos izplūst nevēlos, bet ir tā, ka liela daļa uz manu blogu nonāk no meklētāj servisiem, un pārējie dalās cilvēkos, kas uz manu blogu nonāk no citiem resursiem (blogiem, portāliem, forumiem utt.) un īpaši svarīgi man ir tie lasītāji, kas nāk uz blogu “pa tiešo”. Tie ir mani lojālie lasītāji/apmeklētāji, kas regulāri apmeklē manu blogu, iesaistās diskusijās un virza uz priekšu mani un manu blogu.

Bet lai iegūtu tos tiešos apmeklētājus ir jābūt tais blogos, portālos un forumos. Kādi tad ir tie veidi, kuri tev devuši lojālos apmeklētājus?

Labs jautājums! Internetā ir pieejami daudzi padomi kā savu blogu padarīt lasītu un daudzi “iesaka” līst un bāzties visās vietās un nevietās ar saviem komentāriem un tādējādi sevi padarīt atpazīstamu un zināmu. Arī Latvijā ir blogeri, kas zināmu lasītāju bāzi iemantojuši, piemēram, aktīvi publicējot savus rakstus iekš digg.lv. Es pats nevarētu teikt, ka regulāri komentētu citos blogos vai forumos. Izsakos tikai tad, kad man ir ko teikt un neesmu par to jau uzrakstījis pie sevis. Protams, nevaru noliegt, ka lielu apmeklējumu un iespējams arī lojālus lasītājus ir devis nekur.lv, kurā mani raksti tiek labi lasīti. Tāpat mans blogs ir atrodams arī draugiem.lv, kur ir milzīga auditorija, taču no turienes nenāk īpaši liels apmeklējums. Taču pašos pamatu pamatos pieturos pie uzskata, ka ir jāraksta labi, kvalitatīvi un tad pārējie internetiāņi uz tevi atsauksies un padalīsies ar saitēm savos blogos vai forumos. Tas ir visgodīgākais un veselīgākais veids kā palielināt apmeklējumu ilgtermiņā un tieši tas mani interesē.

Tavā blogā šobrīd rāda ka ir 582 lasītāji. Tā arī ir un to nevar mākslīgi uzaudzēt?

Jā, blogā esmu ielicis arī skaitīkli, kas parāda aptuveno manu abonentu skaitu. Dati nāk no RSS pārvaldības servisa FeedBurner. Tas ir aptuvens to cilvēku skaits, kas parakstījušies uz jaunumiem no mana bloga RSS. Redzi, vienu dienu tas var rādīt 582, citu 527. Dati ir mainīgi un vērtība šim skaitam ir tikai informatīva. Esmu lasījis “skaļus” virsrakstus, ka ir iespējams “apčakarēt” FeedBurner un Google (Google šo servisu ir nopirkusi), taču šaubos vai tas ir tik vienkārši izdarāms. Vislabākā lasītāju skaita “audzēšana” ir ar labu saturu.

Tad kā tu izskaidro laacz.lv panākumus šajos ciparos?

Viss ir pavisam vienkārši. Ja es veidojot blogu divus gadus varu sasniegt 500 regulārus RSS abonentus, tad laacz savu blogu raksta jau aptuveni deviņus gadus. Bez tam Kaspars ir spilgta personība Latvijas tīmeklī.

Kāpēc tu sāki rakstīt savu blogu?

Sava entuziasma vadīts jau sen sāku knibināties ap tīmekļa lapu izstrādes programmām. Spēlējos ar Microsoft FrontPage, Macromedia Dreamweaver un tapa manas pirmās mājaslapas, kurās rakstīju par sevi, saviem hobijiem, liku bildes. Tad arī sapratu, ka man patīk izteikties tīmeklī un nejauši uzgāju arī pirmos Latvijas blogus, kurus toreiz vēl sauca vienkārši par mājaslapām. Sagribējās pašam un gadu gaitā bija vairākas bloga versijas līdz beidzot, pirms diviem gadiem beidzot sapratu kā uzinstalēt WordPress blogu, piereģistrēju krizdabz.id.lv domēnu un tā sākās šis mans tagadējais blogs. Galvenā doma, kad sāku rakstīt blogu, bija vēlme vienkārši izteikties. Tagad, šo dažu gadu laikā esmu sapratis, ka blogs ir kā diskusija ar savu lasītāju – mēs kopā uzzinām par dažādām jaunām lietām un savā ziņā audzinām viens otru.

Latvijā WordPress ir tas ejošākais dzinējs blogiem?

Es domāju, ka WordPress ir ne vien Latvijā, bet arī pasaulē viens no ejošākajiem dzinējiem, ja ne pats ejošākais. Tas ir izskaidrojam ar to, ka WordPress ir vienkāršs lietošanā. Tam ir sagatavots milzīgs daudzums funkcionalitāti paplašinošu spraudņu un gatavu dizainu. Viss ir gatavs, atliek vien uzkopēt uz servera datus un pāris klikšķu attālumā iegūsti jaunu blogu ar plašu funkcionalitāti un dizainu. Cilvēkiem patīk vienkāršas lietas. Un šoreiz es īsti negribu iedziļināties par to cik tas ir tehniski labs, cik līks vai taisns tam ir kods. Es neesmu koderis, esmu vienkārši apmierināts lietotājs. Intereses pēc iegāju Mika veidotajā RSS abonentu topā un nolēmu izskaitīt cik no TOP 10 blogiem darbojas tieši uz WordPress platformas. Rezultāti ir diezgan viennozīmīgi: 8 no 10 lasītākajiem blogiem izmanto tieši WordPress. Bet nevajag arī WordPress piedēvēt pārdabiskas spējas. Vēža slimniekus tas vēl nedziedina, tā ir tikai un vienīgi blogu platforma un tās vietā var izmantot dajebko citu, kas vien šķiet ar kaut ko ērtāks vai labāks.

Ir kāds paņēmiens kā uzzināt WordPress vai kas cits?

Labais tonis ir blogā atstāt norādi par izmantoto dzinēju un dizainu, jo galu galā tas nav tavs darbs. Jau pēc tā vien var uzzināt vai tiek lietots WordPress. Cilvēki, kas vairāk pazīstami ar blogu štellēm jau pa gabalu pateiks, ka tiek izmantots WordPress, jo dizains jau kaut kur ir redzēts. WordPress par sevi liek manīt arī lapas kodā.

Cik tev svarīgi ir būt tādos topos?

Topi paši par sevi nav ne slikti, ne labi – tas ir vienkārši pēc kaut kāda parametra sakārtots saraksts. Taču mūsu platuma grādos šādi saraksti ir ieguvuši negatīvu nokrāsu. Taču, ja pavērojam, kas ir tie lielie bļāvēji: tie, kas paši neko nav sasnieguši vai alkst atpazīstamības. Man pašam ar tiem topiem ir tā. Jā, man ir interesanti būt topos, bet tikai tāpēc, lai salīdzinātu kur esmu starp citiem biedriem un kā manas pozīcijas mainās laika gaitā – vērojama attīstība vai tieši otrādi pieklibojam. Citas jēgas tiem topiem īsti nav.

Un BarCamp un BridgeCamp ir jēga?

Es uzskatu, ka gan ziemā notikušais BarCamp Baltics 2008, gan nesen notikušais BridgeCamp ir vienlaikus forši/interesanti un noderīgi pasākumi. Tas ļauj neformālā gaisotnē satikties ar cilvēkiem, kas interesējas par līdzīgām tēmām, noklausīties viņu prezentācijas, kā arī pašiem uzstāties ar sakāmo. Teiksim, man ļoti patika tieši BridgeCamp, kur arī pats uzstājos ar divām prezentācijām. Manuprāt, lieliska iniciatīva, kad varam cilvēkiem pastāstīt par tehnoloģijām, kas nu jau ir mūsu ikdiena, bet viņiem tas ir kas jauns un var palīdzēt ikdienā un darbā.

Ar ko tu uzstājies un vai šī uzstāšanās tev ir veidojusi tālāku sadarbību?

Nekonferences organizētāji mani aicināja uzstāties ar kādu prezentāciju un es sagatavoju prezentāciju ar nosaukumu “bradajumi.lv – 2 naktis un 4 ali“, kurā klātesošajiem pastāstīju par to cik vienkārši ir izveidot pilnībā funkcionālu vietni (ar galeriju, forumu, blogu), lai radītu vietu kur sazināties līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Uzstāšanās manuprāt bija izdevusies un nākamo nakti pavadīju gatavojot vēl vienu prezentāciju, šoreiz par RSS. Daudziem blogeriem un vienkārši aktīviem interneta lietotājiem RSS tehnoloģijas ir pašsaprotama un ikdienā lietojama lieta, bet tāpat arī daudzi cilvēki par to neko nezina. Man bija prieks par to pastāstīt un norādīt uz reāliem piemēriem, kā var RSS labumus izmantot ikdienā. Un, jā, pēc BridgeCamp man ir ienākušies vairāki e-pasti par tēmu.

Vai tas tev ir palīdzējis tikt pie jauniem aliem?

Nē, par to es naudu neiekasēju. Alus pelnu citos veidos. Nesen savā blogā izveidoju arī atsevišķu lapu, kurā norādīti iespējamie sadarbības veidi ar mani un tur esmu norādījis, ka esmu ieinteresēts līdzcilvēku izglītošanā un par to naudu neprasu. Respektīvi, ir cilvēki, kas var dot kādu labumu sabiedrībai un mans uzskats ir tāds, ka šādiem cilvēkiem ir grēks nepalīdzēt ar padomu, ja pašam šīs lietas ir skaidras. Komerciāliem projektiem ir cita pieeja. Ja vēlies ar to pelnīt naudu, tad esi gatavs arī maksāt par izstrādi un plānošanu.

Ar ko tu pelni naudu?

Ikdienā strādāju datorsistēmu un datortīklu administratora darbu un tas ir tas, kas man patīk un interesē.

Vienā podkāstā tika apspriests, ka BlackHalt ir neeksistējoša persona. Es pats esmu vairākas reizes nesekmīgi centies ar viņu sazināties. Tas neesi tu?

Esmu dzirdējis leģendas par to, ka BlackHalt nepastāv, bet es tam neticu. Viņu ir dzīvē saticis Arturs Mednis un es pats esmu ar BlackHalt sazinājies pāris reizes. Pieņemu, ka viņš ir visai reāla persona.Lai gan, Internetā jau nekad neko nevar droši zināt (smejas).

———————

Trakais Salavecis (Walaby): „Krizdabz ir brīvs no aizspriedumiem, raksta prieka un pašizpausmes pēc, nevis materiālā labuma gūšanas dēļ. Izpausmes veids interesants, dzīvespriecīgs. Zina kad apstāties, jo saprot humoru un ar tādiem patīkami kontaktēties.”

Melnā Mamba: „Krizdabz – varu tikai to labāko teikt. Izpalīdzīgs, jautrs, bet ar savu raksturiņu. Bez kompleksiem. Kā blogeris rada inteliģenta cilvēka iespaidu, bet blogs pēdējā pusgada laikā ir palicis mazāk personīgs, un tas ir samazinājis manu interesi lasīt viņa blogu.„

Atoms: „Viņš ir tāds diezgan ambiciozs džeks, kas zina ko dara, un ir savs viedoklis, personīgi pazīstu un par nevienu no viņiem neko sliktu pateikt nevaru, katrā gadījumā jāsaka viņam paldies par lietām ko viņš dara gan Latvijas blogosfēras labā, gan citās jomās. Šis tiešām ir tas cilvēks kuram es redzu labu nākotni.”

Toms: “Teikšu godīgi, krizdabu tikai vienu reizi dzīvē esmu saticis –  Madaras ogranizētajā Meļu dienā, bet kopš tās vienīgās reizes man viņš palicis atmiņā ar visu to labāko.” 

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.