Jaunā gada pankūkas
Kā iesāksi jauno gadu, tā arī to aizvadīsi, vai kaut kā tamlīdzīgi skan ticējums. Es savu jaunā gada pirmās dienas rītu aizvadīju, cepot pankūkas un kā tāds krievu muižnieks tās brokastīs notiesāju kopā ar ikriem. Protams, par brokastīm tās tika sauktas tikai tāpēc ka pirmā ēdienreize tajā dienā.
Pankūkas es cepu jau sen un sievasmātei esmu vienīgais dzīvais pankūku cepējs, kas tās pagatavo tieši pēc viņas gaumes. Pankūkas es cepu meitenēm nākamajā rītā, vecvecākiem, kuri atbrauca apciemot jauno studentu Rīgā, un tagad es tās cepu saviem bērniem un viņu vecvecākiem.
Manas pirmās atmiņas par pankūkām ir ļoti siltas un dīkas. Vislieliskākās es esmu ēdis pie mammas krustmātes Valdemārpilī. Tur es devos ļoti reti, bet, kad biju, tiku uzņemts kā mazais princis. No rīta pirmais darbs bija nevis saklāt gultu un saģērbties, bet apēst tikko ceptas pankūkas ar krējumu un cukuru. Labas pankūkas cepa arī tēva mamma un tur esot es varēju visu dienu lasīt grāmatas un cauru nakti skatīties video kanālus ar bojevikiem.
Mana pankūku recepte ir evolucionējusi ilgos un grūtos skolnieku laikos, kad tās tika ceptas tikai no miltiem un ūdens, ar olām un bez olām, no pankūku miltiem, pienu un vēl neskaitāmos veidos, jo stundas bastojošam vidusskolniekam ēst ta vajadzēja, un pankūkas bija labākais, ko spēju.
Tagad manām pankūkām vajag miltus, pienu, trīs olas, drusku sāli, cukuru un olīveļļu. Miltu un piena daudzums ir atkarīgs tikai un vienīgi no pankūku daudzuma un veiksmes. Ņemu miltus, tajos iesitu trīs olas un pieleju pienu. Klāt vēl drusku sāls, cukurs un olīveļļa. Tas viss tiek maisīts tik ilgi kamēr tiek vaļā no kunkuļiem. Esmu redzējis, ka to izdara ar mikseri, bet es atzīstu tikai roku darbu. Pārējo pienu pielej tikai pēc tam un tik daudz, līdz ir iegūta vajadzīgā konsistence. Ļoti daudz neskaidrības? Jā!
Pankūku mīklu taisa pannai – vienai pannai vajag plānāku un šķidrāku, citai biezāku. Labais stils liek kādu pusstundu ļaut mīklai uzbriest, bet nekāda lielā atšķirība no tā nav, tāpat pirmās pankūkas no šķīvja pazūd vēl nesākoties brokastīm.
Kā viņas ēdu es? Šogad ar ikriem, pirms kāda laika man patika ar lasi un majonēzi, protams, ar visiem saldo pankūku pildījumiem – ievārījumu, medu, krējumu un cukuru, tikai cukuru, un šogad esmu beidzot piegādājies kļavu sīrupu. Un vienmēr tās sarullēju trubiņā.
Jauki! Man pankūkas arī garšo, tikai pats vēl nekad neesmu taisījis.
Vienu vasaru centos atradināties, ēdot tikai pankūkas, bet Omei ātrāk apnika taisīt, nekā man apnika ēst.
Pārāk bīstams šis blogs sāk palikt :)) Pēc Jaunā gada neko negribu, kas tik strauji pieliek svaru :)
Ir viens pašas-pieredzes ieteikums, lai no kunkuļiem iespējami tīrs – visu maisīt nevis ar karoti, bet gan ar rokas putojamo slotiņu (kā, lai to pareizāk apzīmē?!). Un brīvdienu rīti var sākties!