Jauns pasaules rekords maratonā
Haile Gebrselassie šodien uzlaboja sev piederošo pasaules rekordu maratonā skrienot Berlīnes maratonu. Pirmo reizi cilvēces vēsturē maratons ir noskriets ātrāk par 2 stundā un 4 minūtēm, un tagad pasaules rekords šajā distancē ir 2:03:59. Interesanti, ka no sešiem pēdējiem rekorda labojumiem četri ir notikuši tieši Berlīnē.
Šis fakts noteikti ir izskaidrojams ar ideāliem laika apstākļiem Berlīnē, jo sacensību laikā temperatūra ir bijusi nedaudz virs desmit grādiem un etiopietim noteikti palīdzēja tempa turētāji, kuru vidū bija arī pagājušā gada otrās vieta ieguvējs Kirui Abel. Pie tam Haile Gebrselassie iepriekšējo rekordu uzstādīja tieši Berlīnē pirms gada, un pirmais kurš paskrēja zem 2:05 Paul Tergat vēl pirms gada Berlīnē triumfēja ar jaunu rekordu.
Pēc Tallinas pusmaratona noskriešanas un savu sajūtu apdomāšanas nospraudu sev mērķi pirmo reizi maratonu skriet Valmierā 2009. gadā, bet tagad jāapdomā vai tam nevajadzētu būt tieši Berlīnes maratonam, kas zina, varbūt būs jauns rekords. Ja nu kādam vēl ir tādas domas, par piedalīšanos nākamā gada Berlīnes maratonā un nevis jauna pasaules rekorda uzstādīšanu, varbūt varam jau sākt organizēt braucienu un šo lielisko maratona rekordu vietu?
P.S. Bilde ņemta no MarathonFoto
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
Super! Haile ir viens no maniem iedvesmas avotiem. Starp citu, par viņa ceļu uz iepriekšējo Berlīnes maratona rekordu CNN veidoja pat speciālu raidījumu, ko rekomendēju visiem skriešanas (ne tikai Gebreselasi) faniem:
http://edition.cnn.com/CNNI/Programs/revealed/gebrselassie/
Gadījies redzēt arī interviju ar Haili, kur viņam prasa vai maratons zem 2:04 ir reāli? Uz ko viņš atbildēja, ka nuuu… varbūūūt… ja absolūti visi apstākļi ideāli sakrīt. Un acīmredzot, Berlīnē tā arī ir noticis. Berlīnē laikam ir visātrākā trase kaut gan PR stādīšanai derot arī Dubaija.
Berlīne dažādu iemeslu dēļ ir iekārojams maratons rekordu uzstādītājiem un ne tikai
1) ideāli līdzena trase (līdzenāka ir vai nu Amsterdamas vai Roterdardamas maratonu līdzenumi)
2) viens no vislabāk apmaksātajiem maratoniem elites skrējējiem
3) laba konkurence (izriet no 2. punkta)
Letiņiem šis maratons ir labs, kaut vai lētu aviobiļešu dēļ, ja pērk 3-4 mēnešus iepriekš. Par naktsmītnēm jādomā tajā pašā laikā.
Gabriesilasi rezultāts priekš manis nav nekāds pārsteigums. Viņš ir visu sasniedzis stadionā, sākot no medaļām, beidzot ar pasaules rekordiem, visur, kas dod papildus bonusus maratonam.
Man šis maratons ļoti patika visādi – kaut vai cilvēku masas, kas atbalsta skrējējus. Vienkārši prieks skriet :)
Ja vēlaties piedalīties, labāk sūtīt pieteikumu uz pirmo lētāko termiņu, jo jūnijā jau var būt, ka nav vietas dalībnieku sarakstā.
Kā hobija skrējējam, kuram vēl nav maratona pieredzes, pēc laba rezultāta nav vērts braukt uz Berlīni (Nekāds labais nesanāks.), Valmierā noskriesi ātrāk, lai arī trase ir daudz smagāka.
Tas saistīts ar to, ka ir milzīgas masas un bez iepriekš uzrādīta laba rezulāta tiksi ielikts vistālākajā starta grupā un, ja arī būsi stipri pārāks par saviem starta kaimiņiem, ļoti ilgi nāksies lauzties cauri ļaužu masām uz kā rēķina zaudēsi daudz laika un spēku.
Pavasarī skrēju Stokholmā un biju trešajā no sešām starta grupām (bija 14 680 startētāji). Tā kā man nav aparatūra ar GPS, kas uzrādītu ātrumu katrā brīdī, tad varu tikai pastāstīt, ka pirmos 5 km skrēju par minūti ilgāk nekā otros 5. Trešais piecītis bija atkal apmēram tik pat ātrs kā pirmais un tālāk jau uz katru nākamo pa minūtei nāca klāt (izņemot izskaņu, kad lidoju kā ap 30km.).
Lai arī veselības problēmas atturēja mani no treniņiem pēdējās 4 nedēļas pirms Stokholmas un tikai 4 dienas iepriekš biju noskrējis vienu 10km treniņu, jutos gatavs skriet vismaz tikpat ātri kā pērn Valmierā, bet galā bija klāt 16 liekas minūtes.
Man liekas, ka Liekulim ir taisnība, ka lielos maratonus, kuros skrējēji ir ap 40 000 kā pirmo izvēlēties nav prātīgi, jo bez maratonu pieredzes trāpīsi vienā grupā ar nūjotājiem, kuri izskrien kādu pusstundu aiz visiem:) Valmieru kā pirmo maratonu arī izvēlēties ir riskanti, jo trases smagums var ļaupīt turpmāko priekštatu par maratona burvību. Pēdējais kalns 1 km līdz finišam ir kā Golgāta ceļš:)))) Man jau liekas, ka pirmais maratons varētu būt Rīgas maratons, jo tur būs viss skaidrs un ja tiešām uzrodas kādas neparedzētas problēmas, var vieglāk atrast ceļu uz mājām. Ar Sigņa kilometrāžu no tā man liekas nav ko baidīties. To es nesaku tikai tāpēc, ka pašam pirmais maratons bija Rīgā:)
Sm72, par tām starta grupām tik ļoti nedramatizē. Pat ja esi iesācējs, vari uzrādīt savu grupu, kurā gribi skriet, īpaši nepārspīlējot – teiksim uz rezultātu 4:30, un pat skrienot no kaut kādas “H” grupas, es līdz startam tiku 7 minūtēs. Nekā slikta es tur neredzēju, jo paspēju normāli iesildīties un visiem ir čipi, kas to rezultātu rāda, tādu kādam tam ir jābūt.
Par tiem kalniem runājot – tā ir pieredze skrienot ne tikai pa līdzenumiem, kas varētu būt Zemgalē un nekas vairāk. Kad trenējos maratoniem, noteikti iekļāvu speciālos “kalna” treniņus, kas ļoti palīdz pēc tam pārvarot kāpumus. No sacensībām, kur var patrenēties kāpumos – “ideāls variants” ir “Zilā kalna skrējiens”, Ogrē. Ja to skrien, vairs neviens kalns neliekas biedējošs :))
Lielkuilis, nebiedē, lūdzu, Signi & co :)
Kā jau teicu, tur ir pasaulē pieņemtā ChampionChip sistēma un rezultāts tiek fiksēts abos variantos, gan Netto, gan Brutto. GPS (lasīt “Forerunner 305”)viņam ir, tā kā izkontrolēt sevi viņš spēs. Par viņa tempu es nemaz nesatraucos. No citas puses nesaprotu lielo satraukumu par rezultātu pirmajā maratonā – tas būs tāds, kāds tas būs. Uz nākamo maratonu jau domāsiet par rezultāta atkārtošanu vai uzlabošanu.
Man pirmais bija tieši Valmiera un līdz ar to citi liekās vieglāki, tā kā arī savs labums `a pirmais ir tik smags, labi ka pirmais nav Lihtenšteinas kur dūži cīnās par izlīšanu no 4 stundām.
Starp citu Latvijā labākos laikus mēdz uzrādīt Ozolniekos rudens skrējienā.
kas var būt lēzenāks par Mitavas lēzenumiem :) Ja būtu joprojām Ozolnieku maratons, domāju, rekordus stādītu tieši tur :)
Pusmaratons tādiem kā mums ir pateicīgāks rezultāta uzlabošanai un patīkamas sezonas noslēgumam, jo ar mūsu sagatavotību varam izturēt lielāku ātrumu, ko pilnais maratons nepieļauj.
kādreiz pietika ar latviešu ekstremālāko maratonu Ēdolē :)
Nevienu nebiedēju. Nedomāju, ka Signim īpaši būtu, ko baidīties, jo nākošruden jau būs pilnas 2 sezonas gatavojies un tad jau labāk savu primo maratonu ņemt kādā ne tik masveidīgā pasākumā kā Berlīnē, lai nav jāgrūstas ar lēnajiem skrējējiem.
Par to biedēšanu, es tik tā humora pēc :) Biju 2005. gadā. Nu nav tik traki, kā mālē tos lielos maratonus. Starts ir visai plašā vietā – tā nav Rīga. Ja pacietība ir, var normāli izlavierēt. Un savu starta grupu vari izvēlēties pats, neviens tevi nepārbauda. Trase tiešām patīkama un tas ka dabūs nedaudz pagaidīt startā, nav nāvējoši :) Vai tu esi vienā vai otrā grupā, neviens īsti nepārbauda un nav svarīgi. Tāpat būs savi, kas sāk ātrāk vai lēnāk.
Paskatieties šeit un te nu jeb kurai gaumei kaut vai ANTARKTIDAS maratons uz kuru Skujas kungs naudu samaksāja bet netika, jo ļoti smagi saslima. http://aimsworldrunning.org/Calendar.htm
Ā te vēl viens links tiem kas nepretendē uz pasaules rekordiem, bet nopietni grib nojūgties ar maratonu, bet tas nu ir domāts ĪSTAJIEM mērķis 10 zvaigznes.
http://www.marathonmaniacs.com/
jā to interneta resursu ir visai padaudz, derētu ar laiku visus apkopot – bet tas laikam tik ar Sigņa atgriešanos un http://www.noskrien.lv tālāku attīstību iespējams izdarīt.