Man ir trīs skolnieki un redzot kā viņi ēd mājās, liekas ka skolā viņi pārtiek tikai no uzņemtajām zināšanām. Un pusdienu naudu notriec par lietām, par kurām es neko negribu zināt. Manā laikā gan viss notika kā pēc notīm, pie tam ik pa laikam bija jāiet un jādežūrē skolas virtuvē. Bet ko tad tagad skolēni ēd pusdienās un kā to dara visā pasaulē? Lasīt tālāk »
Pirmo Dievs radīja vīrieti, no viņa ribas sievieti un pēc tam tiramisu. Sapratis savu kļūdu un saldā ēdiena „pacel mani” spēju, viņš sajauca Ēdenes dārza iemītnieku prātus, izdomāja aizliegto augli un visu to pārējo. Līdz pat šai baltai dienai cilvēki nav spējuši vienoties un visticamāk arī nekad nevienosies, kā tad būtu jāgatavo tiramisu. Kāda tad būtu vienīgā un vispareizākā recepte. Lasīt tālāk »
Brīvdienas rītos mūsu ģimenes virtuvē iet karsti. Pankūku cepšanai jāvelta visa uzmanība un, kamēr tās nav gatavas, nedrīkst neko citu darīt. Arī ēst. Bērni gan zina, ka visgaršīgākās tās ir nupat ceptas, nevis tad, kad visas gatavas un jau galdā.
Lasīt tālāk »
Nesen vienā mājas ballītē mani pārsteidza sievietes biklums virtuvē. Tas nebija klasiskais meiteni pārņēmušais slinkums, ieraugot vīrieti ar priekšautu. Tā nebija arī gēnos ierakstītā nespēja pagatavot ko vairāk par ceptu olu. Rīsi jau bija novārīti, pusstundu viņa vēroja kā es to daru, uz nori lapu iepakojumu viss latviešu valodā pat uzrakstīts. Bet, kad pienāca viņas kārta, tad nē – tas ir tik garšīgi, ka es to nemācēšu pagatavot! Lasīt tālāk »
Nu jau Ziemassvētki nav aiz kalniem. Jums gan varētu likties, ka pēdējos mēnešus visi ēdienu blogeri aizgājuši ziemas miegā, ja jau man nav bijis ko teikt. Bet ir gluži otrādi. Kā viens no zināmākajiem tehnoloģiju blogeriem Māris Reliņš pirms kāda laika teica – „latviski rakstošie tehnoloģiju blogu ieraksti nedēļā apmēram 15-20, kulinārijas blogiem vairāk kā 30!” Precīzāk būtu teikt, ka man zināmie latviski rakstošie kulinārijas blogi divos mēnešos ir radījuši 394 ierakstus. Tad nu tālāk tas, kas man paticis vislabāk. Lasīt tālāk »
„I’ll treat you like a Queen, i’ll give you strawberries and cream. And then your friends will all go green for my lasagne.„ Pēdējo nedēļu mana ģimene ir kritusi slavenā kaķa Garfilda vājības gūstā. Sievasmāte tika iepriecināta vārdadienā, to var paspēt pagatavot vakarā pēc darba, kā arī ģimeniskas brīvdienu pusdienās galdā var celt lazanju. Vai kā mazākais ģimenes loceklis kādreiz to sauca – zarņa. Lasīt tālāk »
Jaunajā kulinārijas žurnālā “Dienas ēdieni” esmu pierakstījis trīs lapaspuses par ķirbjiem, bet Mārtiņš Rītiņš atbildējis uz trīspadsmit jautājumiem rubrikā “Galda sarunas.” Tā kā nav ne restorāna, ne esmu šefpavārs, tad tā pat kā ar kalnu un Muhamedu, pašam vien būs jāuzdod jautājumi un uz tiem arī pašam jāatbild. Lasīt tālāk »
Kāds anonīms asprātis uzskata, ka recepte ir instrukcija, kā gatavot no sastāvdaļām, kuras tu esi aizmirsis nopirkt, izmantojot rīkus, kuri tev nav, lai pagatavotu ēdienu, kuru pat suns neēstu. Nezinu vai kulinārijas blogu rakstītāji savus gatavotos ēdienus ēd paši vai izbaro suņiem, bet septembrī, sasodītie ķirbji, ir ko redzēt. Lasīt tālāk »
Priekš kāda kulinārijas jaunuma, kurš plašāku interesentu loku sasniegs oktobra beigās, es vakar marinēju ķirbjus. Nekā sarežģīta, bet procesā iesaistīto cilvēku prātos radās jaunrades dzirksts. Interesanti būtu uzzināt, ko darot senā pagātnē radās ideja marinēt ķirbi. Bet tagad vēlētos uzzināt jūsu viedokli – kas tad atrodas tajā burciņās? Un ne tikai. Tam kas uzminēs pirmais, tiks kādā ar kulināriju saistīta balva. Lasīt tālāk »
Vecais vīru pantiņš man neder. Dēls man ir, čūsku sitis un nositis esmu, kā arī kokus esmu stādījis gana. Jaunais varētu skanēt šādi: strādāt krogā, uzrakstīt grāmatu un vēl kādu dēlu. Pēdējos divus punktos man palīdzība nav vajadzīga, bet pirmajā vairs nav vajadzīga, jo 11. septembrī man būs tas gods strādāt „Pie Humberta” bārā. Atnāc paskaties kā tas izdosies. Lasīt tālāk »
