2002. gada 25. augustā kāda vienkārša meitene, sekretāre lielā kooperācijā, uzsāka nebijušu lietu. Viņa paņēma populāru pavārgrāmatu un katru dienu, veselu gadu pēc tās gatavoja. 365 dienas, 524 receptes, maza apartamenta virtuvē. Nebijušu tajā ziņa, ka par to visu viņa rakstīja blogu. Nebijušu tajā ziņā, ka viņa par šo visu uzrakstīja grāmatu. Nebijušu tajā ziņā, ka šogad iznāks par to visu filma. Par viņām abām. Lasīt tālāk »
Kāds man labs draugs ir uzsēdies uz pilnīgi stulbu joku. Viņš visiem prasa vai tie gribot alu un ja atbilde ir pozitīva, tad platu smaidu pavēsta, lai tad paņemot lāpstu un izrokot. Šis nebūs stāsts par draugiem, jokiem vai kā izjokot draugus, bet gan par kādu ēdienu, kurā izmanto pastu bucatini, kuri latviski nozīmētu – ala. Un vienkāršojot situāciju, tie ir tie paši spageti, tikai ar caurdurtu vidu. Lasīt tālāk »
Aprīlī man paredzēts braukt pirmo reizi uz Itāliju. Noīrēt māju skaistā vietā, labi daudz ēst itāļu ēdienus un dzert viņu vīnus. No rīta, pusdienās un vakarā. Bet tagad es par to šaubos, vai tas būs pareizākais veids kā sevi izklaidēt atvaļinājumā. Tā pasaulē dārgākā kafija, kura savā ceļā līdz tavai krūzītei ir pabijusi civetas vēderā un attiecīgi arī tālāk, ir štrunts, salīdzinot par to Sardīnijas nelegālo biznesu. Lasīt tālāk »
Vakar vēlreiz es gatavoju tiramisu. Pēc citas receptes, bet atkal bez Marsalas vīna. Izrādās ka pat specializētos vīna veikalos neko tādu nevar dabūt. Vienīgi tagad man ir vīnu grāmata, kurā aprakstītas alternatīvas šim vīnam, nu ar ko to varētu aizstāt. Gluži tā pat kā iemīlēšanās aizstāšana ar ēst gatavošanu. Jo tas ir līdzīgi. Lasīt tālāk »
Nekad mūžā nebiju ēdis tiramisu. Nekad neesmu bijis Itālijā un vietējos restorānos tā cena nobiedētu pat biezos, un starp citu uz tiem nemaz neeju. Redzot šos savus trūkumus nolēmu ķerties vērsim pie ragiem uzreiz un pamatīgi – itaļu deserta spilgtākais pārstāvis. Apzināti nesaku klasiskais itāļu ēdiens, jo tā vēsture ir miglā tīta un leģendām apvīta. Lasīt tālāk »
Pāris dienas atpakaļ kāda man tuva sieviete izteica komplimentu – ka viņai patīkot tas ko es darot. Un ziniet, es neko tādu nedarīju, nu TĀDU. Es arī nemazgāju traukus, negludināju veļu, neuzraku puķu dobes. Es pie tam sēdēju pie vienīgā mājas datora, uz austiņām klausījos last.fm, nelikos ne par vienu ne zinis un pirku amazon.com grāmatas. Grāmatas par kulināriju. Lasīt tālāk »
Klasiskās franču biezeņzupas receptes noslēpums ir vēžveidīgo nevajadzīgo daļu savārīšana ar dārzeņiem, nokāšana un pasniegšana kopā ar vajadzīgām daļām. Tā vismaz stāsta the best-ever zivju un vēžveidīgo pavārgrāmata, kuru šajās dienās iegādājos skaudības vadīts. Un tādu klasisku garneļu biezeņzupu es pasniedzu saviem draugiem vecā gada vakarā. Lasīt tālāk »
Kā iesāksi jauno gadu, tā arī to aizvadīsi, vai kaut kā tamlīdzīgi skan ticējums. Es savu jaunā gada pirmās dienas rītu aizvadīju, cepot pankūkas un kā tāds krievu muižnieks tās brokastīs notiesāju kopā ar ikriem. Protams, par brokastīm tās tika sauktas tikai tāpēc ka pirmā ēdienreize tajā dienā. Lasīt tālāk »
Farfalle, spaghettini, pappardelle, anellini, ravioli, lanterne, taglierini un vēl, vēl neskaitāmi nosaukumi. Lielie gliemežvāki, tauriņi, mazās drīksnas, zvaniņi, dvīņi, ūsas, stangas un vēl, vēl tik dažādi un daudznozīmīgi nosaukumu tulkojumi. Itāļu populārākais ēdiens un ikdienas ēdiens. Lai arī liekas tik vienkārši – ūdens, olīveļļa, sāls un pāris minūtes, bet katrs itālis zina, ka pastas gatavošana prasa īpašu uzmanību un rūpes. Lasīt tālāk »
Katras komjaunietes pēdējā cerība un visu padomju ēdnīcu lepnums. Veca baltmaize, krikums gaļas un viss, viss, kas spētu šo apvienību kaut kā jel uzlabot. Kotlete. Lai atzīmētu savu jauno gaļas ēdāja dzīvi, esmu nolēmis noskaidrot garšīgākas kotletes recepti. Tāpēc es apjautāju trīs svarīgu sieviešu kotlešu receptes, mēģināšu tās realizēt un noskaidrošu kotlešu kotleti. Lasīt tālāk »
