Mičs Alboms – Vēl vienu dienu
Grāmata, kuru gluži kā nesen lasīto un aprakstīto Greguars Buijē „Viss par mani” un tikai lasīto Annas Gavaldas „25 kilogrami cerības,” var izlasīt vienā vakarā. Bet šis vakars iespējams izmainīs tavu dzīves uztveri un galvenais tu nepārvarami gribēsi piezvanīt savai mammai un pateikt cik ļoti viņa tev ir svarīga. Tūlīt un nekavējoties, nevis tad kad viņas vairs nebūs, vai pašam viss dzīvē tik tālu saļodzīsies, kad pašnāvība būtu kā atpestījums.
Ja es veidot desmit grāmatu sarakstu, kas iespaidojušas manu domāšanu, tad šī būtu tā grāmata, kura tajā iekļūtu neskatoties ne uz kādām citām tur priekšā esošajām. Grāmata izraisa asaras, izlasās nemanāmi un galvenais liek padomāt – par cilvēkiem kuri patiešām tev ir svarīgi, lai arī pats tā ikdienā to nemaz neapzinis. Noteikti iesaku izlasīt visiem.
“Esmu daudz domājis par to nakti. Domāju, ka mamma izglāba man dzīvību. Vēl es domāju, ka vecāki, ja viņi jū mīl, turēs jūs drošība virs viņos bangojošajiem ūdeņiem, un dažreiz tas nozīmē, ka jūs nekad neuzzināsit, ko viņi ir pārcietuši, un jūs pret viņiem varat būt nelaipni, bet, ja jūs zinātu, jūs tā nerīkotos.
Tomēr katrai lietai ir savs stāsts. Kā glezna nonāca uz sienas. Kā uz jūsu sejas radās rēta. Dažreiz stāsti ir vienkārši, citreiz tie ir smagi un sirdi plosoši. Bet aiz visiem jūsu stātiem vienmēr ir jūsu mammas stāsts, jo tur sākas jūsējais.”
Alboms – viens no maniem mīļākajiem autoriem. Abas iepriekšējās viņa grāmatas ir burvīgas.
Un es nemaz nezināju ka viņam ir arī citas grāmatas. Paldies tev.
“Otrdienas ar Moriju” un “Pieci cilvēki, kurus tu satiec Debesīs” jau tiek lēnām piegādātas man.
Izlasīju “Pieci cilvēki, kurus tu satiec debesīs” -brīnišķīgi! Sen nebiju apraudājusies lasot grāmatu…:)
“Pieci cilvēki, kurus tu satiec Debesīs” ir ļoti laba grāmata. Es pat teiktu ka labākā.
es jau izlasot citātu gribu raudāt, tāpēc man labāk pagaidām nelasīt tādu grāmatu….
..bet taisnība tajā visā ir